Restaurācija
Restaurācijas nodaļas speciālistu pārraudzībā ir plašās un daudzveidīgās mākslas kolekcijas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA, Izstāžu zāles ARSENĀLS, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja un Romāna Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja.
Restauratori muzeja kolekcijas saglabāšanu veic jau kopš 1874. gada, no 1955. gada aizsākas pastāvīgs zinātniskās restaurācijas darbs. Šobrīd nodaļas speciālisti strādā ar kolekcijas mākslas darbu tehniskā stāvokļa izpēti un analīzi, konservāciju un restaurāciju, sniedz metodisko palīdzību muzeja priekšmetu optimālu glabāšanas un eksponēšanas apstākļu nodrošināšanā. Nodaļā ir pieejami 10 profesionāli restauratori: glezniecības, grafikas, polihromā koka (vēsturisko virsrāmju), stikla un keramikas specialitātēs, kā arī viens noformēšanas darbu meistars.
Glezniecības restaurācijas darbnīcā strādā ar 16.–21. gs. autoru darbiem no Latvijas, Rietumeiropas un Krievijas. Restauratoru darbs ir laikietilpīgs, tas prasa rūpīgu iedziļināšanos katrā gleznas kvadrātcentimetrā, nepārtrauktu profesionālu pilnveidi un pieredzi. Jāņem vērā, ka gadsimtu gaitā mākslinieki gleznojuši dažādās tehnikās, izmantojot atšķirīgus materiālus, darba pamatne var būt ne tikai audekls, bet arī koks, kartons, finieris un citi. Līdz ar to katrai gleznai ir savs unikālais novecošanas process, kas padara restaurācijas gaitu patiesi niansētu un sarežģītu, piemeklējot atbilstošākās metodes.
Muzeja krājumā ir pārstāvēta daudzveidīga grafikas darbu kolekcija, tie ir dažādās tehnikās izpildīti: ogles, tušas, sangīnas, pasteļa, akvareļa, guašas, sēpijas, grafīta zīmējumi, visa veida iespieddarbi: gravīras, oforti, mecotintas, akvatintas un litogrāfijas, pat austrumu ksilogrāfijas un tīstokļi. Grafikas kolekcija aptver dažādus ģeogrāfiskos reģionus un laika posmu no 16. gs. līdz pat mūsdienām. Grafikas darbos izmantotie materiāli ir atšķirīgi kvalitātes ziņā, tāpēc mākslas darba mūžs ir atkarīgs no fizikāli ķīmiskā sastāva un glabāšanas apstākļiem. Papīrs ir gaismas jūtīgs, tās iedarbībā papīrs nodzeltē, sairst, attēla pigmenti izbalē, tos eksponēt var tikai ierobežotu laiku pie noteiktas apgaismojuma intensitātes. Papīrs ir trausls materiāls, kas no restauratora prasa lielu precizitāti un meistarību.
Keramikas un stikla restaurācijas darbnīcā restaurē priekšmetus, sākot no Senās Ēģiptes līdz pat mūsdienu dizaina paraugiem. Tā ir gan sīkplastika, gan funkcionāli liela izmēra darbi, dārza keramika un dekoratīvi priekšmeti. Materiāli ir dažādi - māls, šamots, porcelāns, biskvīts, stikls. Katram no šiem priekšmetiem ir sava īpaša restaurācijas metode – reizēm jātīra veca līme no neskaitāmiem lausku gabaliņiem, pēc tam tie jāsaliek kopā kā "puzzle" un jāsalīmē, reizēm no jauna jāveido zudušie fragmenti – rokas, kājas, spārni, ziedi, jāuzjauc neskaitāmi krāsu toņi. Tas viss tiek darīts, saglabājot oriģināli, ar lielu pietāti un pacietību.
Nesen muzejā ir izveidota arī vēsturisko virsrāmju restaurācijas darbnīca. Šo objektu galvenās funkcijas ir gleznas aizsargāšana no bojājumiem un tās vizuālā papildināšana. Virsrāmju restaurācija tiek veikta ar tikpat lielu rūpību un dziļu cieņu kā pašām gleznām. Darbnīcā tiek atjaunotas zudušie dekoratīvie elementi, reljefa un citas veida apdares fragmenti, veikta virsrāmju virsmu tīrīšana, iespēju robežās noņemti pārbronzējumi un vecie pielabojumi, kas laikam ejot ir mainījuši toni, aizpildītas plaisas un naglu caurumu vietas, veikta tonēšana un zeltīšana. Pēc restaurācijas virsrāmis atgūst savu spožumu, nezaudējot vēsturisko patinu, un lieliski papildina gleznu.
Jebkurā no restaurācijas veidiem vienmēr būtiski ir saglabāt mākslas darba oriģinalitāti, tādēļ jāstrādā ar pietāti un pacietību, detalizēti veicot nepieciešamos uzlabojumus.
„Maksimāli tuvojoties autora glezniecībai, restaurācija nevar ignorēt pagājušo laiku (un tas nemaz nav iespējams) un tās mērķis nav padarīt gleznu kā „tikko noņemtu no molberta”. Varbūt tāpēc godprātīgs restaurators starp diviem padarītā vērtējumiem – „nu gluži kā jauna!” un „vai tur kas ir darīts?” – izvēlēsies pēdējo… Jo katrā īstā mākslas darbā bez visa materiālā, jutekliski uztveramā vai zinātniski pierādāmā pastāv arī kaut kas grūti vārdos formulējams, tikai izjūtamais, bez kā māksla nav dzīva, un ko restaurators nedrīkst pazaudēt.” –stājglezniecības restaurators un mākslas zinātnieks Aleksis Osmanis.
