Izstādes “Sapņu gūstekņi. Vācu romantisms no Latvijas un Igaunijas mākslas kolekcijām” darbu restaurācija
Izstādes “Sapņu gūstekņi. Vācu romantisms no Latvijas un Igaunijas mākslas kolekcijām” sagatavošanā piedalījās un strādāja dažādu restaurācijas nozaru speciālisti: gleznu restauratores Natālija Kurganova un Dita Murziņa, grafikas restauratores Una Kastanovska un Inga Rozefelde, rāmju restauratore Anna Kozorovicka, porcelāna un keramikas restauratore Inta Tiltiņa.
Darbu sagatavošana notika ilgāk kā divus gadus – tika veikta konservācija un restaurācija vairāk nekā 60 grafikas darbiem, 15 vēsturiskajiem virsrāmjiem, 10 gleznām un 2 marmora skulptūrām.
Saglabātības stāvoklis un veicamie restaurācijas procesi eksponātiem atšķiras. Viena no skaitliski lielākajām grupām, kam tika veikta restaurācija bija chine-collé tehnikā radītie darbi. Chine-collé, ko izmanto kopā ar tādām iespiedtehnikām kā oforts vai litogrāfija, sastāv no divslāņu papīra: plāna papīra, uz kura ir iespiests attēls, un lielāka, biezāka papīra, kas atrodas zem tā un kalpo par pamatni. Darbiem ir raksturīgi, ka papīrs var atlīmēties, un starp abiem tā slāņiem veidojas bīstami pacēlumi, kā rezultātā rodas plīsumi un krokas, tādēļ restauratoram jāstrādā ļoti uzmanīgi. Jāatzīmē, ka tā bija apjomīgākā chine-collé darbu restaurācija muzejā līdz šim.
Viens no šādiem piemēriem ir Filipa Hermana Eihena litogrāfija “Pāžs”.
Darbs bija klāts ar nevienmērīgu virsmas netīrumu kārtu, papīrs nodzeltējis. Visu papīra virsmu klāja mikrobioloģiskās izcelsmes traipi. Apakšējā kreisajā stūrī tumši zils tintes traips. Vietām nelieli papīra zudumi, pa perimetru malās vairāki sīki plīsumi. Lapas vispārēja viļņveida deformācija. Malas stipri saburzītas – radušies daudz dažāda izmēra un virziena locījumi.
Restaurācijas gaita: uzrakstu un zīmogu noturības pārbaude, dezinfekcija, sausā tīrīšana, atsevišķu traipu ķīmiskā apstrāde, skalošana, līmēšana, presēšana.
Viens no darbiem, kam bija nepieciešama nopietna restaurācija, ir gravīra “Romeo un Džuljeta”.
Darbs bija klāts ar nevienmērīgu netīrumu kārtu. Pa visu virsmu mikrobioloģiskās izcelsmes traipi. Augšējā daļā divi ietecējumi. Lapas vispārēja viļņveida deformācija, malās dažāda rakstura plīsumi un locījumi.
Restaurācijas gaita: darbam veikta dezinfekcija, sausā tīrīšana, zīmogu noturības pārbaude, atsevišķu traipu ķīmiskā apstrāde, skalošana, līmēšana un presēšana.
Starp izstādei sagatavotajiem darbiem A. T. Šefta gleznas “Meitene ar rozēm” restaurācija bija vissarežģītākā un ilga gandrīz trīs gadus.
Mākslas darba izpētes laikā konstatēja, ka vairākus gadus desmitus atpakaļ glezna tikusi dublēta (uzlīmēta uz otra audekla). Laika gaitā lakas kārta stipri nodzeltējusi, uzkrājies netīrumu slānis, bija arī neliels abu audekla pārrāvums centrā. Lielākā problēma bija neskaitāmi pārgleznojumi pa visu virsmu, ko labi varēja redzēt ultravioleto lampu starojumā. Tas gleznas restaurāciju padarīja tik laikietilpīgu.
Nodzeltējušās lakas plānināšana un pārgleznojumu noņemšana notika vienlaikus maziem laukumiem. Kā bieži mēdz būt, zem pārgleznojumiem atklājās ievērojami autora gleznojuma bojājumi. Pārgleznojumi bija satumsuši un uzklāti plašāk nekā krāsas slāņa zuduma vietas, ar to kropļojot un izmainot glezniecības izskatu. Tika nolemts lielāko daļu pārgleznojumu noņemt un precīzi zuduma vietās rekonstruēt autoru glezniecību. Pēc tam gleznai tika uzklāta jauna lakas kārta, kura piešķīra gleznojumam spožumu, bet krāsām – toņu dziļumu un skaistumu.
Līdztekus gleznu restaurācijai notika intensīvs darbs pie vēsturisko virsrāmju restaurācijas. Tika veiktas virsmu tīrīšanas, apdares nestabilo vietu nostiprināšanas, atjaunotas reljefa joslas un gludās apdares fragmenti, noņemti pārbronzējumi, rekonstruētas zudušās detaļas un veikti tonējumi.