2021. gada pirmajā pusgadā Purvīša balvai 2023 nominēti Darja Meļņikova, Krišs Salmanis, Ieva Epnere, Sarmīte Māliņa un Kristaps Kalns

Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam, neatkarīgo ekspertu darba grupa nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2023. gada pavasarī, ir izvirzījusi piecus nominantus:

Darju Meļņikovu

par izstādi “The Anticipation” (“Gaidas”) galerijā “427” (11.05.–05.06.2021.).

Nominācijas pamatojums: “Darjas Meļņikovas izstādē pati galerijas telpa kļūst par ideju. Ideju harmoniskai, līdzsvarotai, skaidru un tīru proporciju telpai ar reducētiem elementiem no klasiskās arhitektūras simetrijas un plānojuma. Darjai Meļņikovai atkal izdevies smalki savienot laikmetīgo ar atsaucēm uz vēsturiskiem mākslas virzieniem (Renesansi, gotiku, metafizisko mākslu) un, līdzīgi kā vēsturiski perspektīva izmainīja veidu, kā mēs skatāmies uz pasauli, pilnībā pārvērst galerijas telpu līdz nepazīšanai. Par būtisku elementu kļūst šī mākslas darba iedarbība ar skatītāju, kad viņš virzās pa telpu “satekpunkta” virzienā, kurš tā arī nekad nepienāk. Māksliniece atbildi uz to, kādēļ tā, ieslēpusi amatnieciski filigrāni nostrādātajā objektā pie galējās sienas – “Not Yet”. Un te izstāde iegūst komentāru ne tikai par ceļu līdz trīsdimensionālai pasaulei mākslas vēstures kontekstā, bet arī par to, ka tā vēl joprojām paver plašas interpretācijas iespējas,” stāsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule.

“Mākslinieces spēja spēlēties ar bezgalības sajūtu šaurā telpā, bet vienlaicīgi saglabājot drošības sajūtu, sagādāja tik ļoti pietrūkstošo izstāžu un mākslas darbu tiešo un fizisko pieredzi, skatītājam nepaliekot pasīva vērotāja pozīcijā,” papildina Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore studiju darbā Antra Priede.

Krišu Salmani

par izstādi “Konstrukcija” galerijā “Alma” (25.03.–28.05.2021.).

Nominācijas pamatojums: “Purvīša balvu reiz jau saņēmušais (2017, mākslinieku grupā) Krišs Salmanis šajā video, fotogrāfiju un instalācijas projektā pievēršas savulaik avangardisku ideju mutācijām, interpretējot tās ar maigumu un rezignāciju. 20. gadsimta pirmās puses progresīvās mākslas formas, nokļuvušas mūsdienu Ķīnā, kurā apvienojusies kreisa ideoloģija ar mežonīgu kapitālisma produktivitāti, iegūst absurda, tomēr skaista baleta raksturu. Mākslinieka atjautība un labvēlīgā ironija iemiesojusies nevainojamā elementu komplektā, kas izceļas 2021. gada pirmās puses izstāžu piedāvājumā,” komentē mākslas kritiķis Vilnis Vējš.

Ievu Epneri

par izstādi “Cirks zem kupola”, īpaši izceļot videodarbu “Šarlote” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupola zālē (04.06.–22.08.2021.).

Nominācijas pamatojums: “Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupola zālē uzfilmētais un turpat eksponētais videodarbs manāmi kontrastē ar savu dokumentālo kontekstu, ko veido 2004.–2008. gados Rīgas cirka aizkulisēs uzņemtie mākslinieku un dzīvnieku fotoattēli un Rīgas cirka vēsturiskās afišas. Darbs, ko var uztvert kā veltījumu 2016. gadā no darba atlaistajiem cirka māksliniekiem, savā vēstījumā ir plašāks un daudzslāņaināks. Dzīve bez skaidras vietas, ko nolād Gunas Zariņas un Kirila Ēča atveidotā cirka māksliniece Šarlote Ivanovna no Antona Čehova lugas “Ķiršu dārzs”, ir norāde ne tikai uz Rīgas cirka nu jau bijušo mākslinieku kolektīvo drāmu, bet – kāpēc gan ne? – arī uz mākslinieka kā tāda eksistenciālo stāvokli. Jo vai gan ir viegli apdzīvot telpu zem cirka/muzeja kupola? “Šarlotes” kvīrais ģimeniskums, rūpīgi izsvērtā mizanscēna un montāža, vēsturiskās, literārās un vispārcilvēciskās dimensijas līdzklātbūtne, kā arī neuzbāzīgais poētiskums tīkamās melanholijas atslēgā padara šo darbu par spilgtu pienesumu Latvijas videomākslā,” ekspertu izvēli skaidro filozofs Igors Gubenko.

Sarmīti Māliņu un Kristapu Kalnu

par izstādi “Tūlīt” mākslas stacijā “Dubulti” (18.06.–02.09.2021.).

Nominācijas pamatojums: “Mākslinieku tandēms turpina attīstīt savā lielākajā kopdarbā – izstādē “Pacieties” (2012) – aizsākto stratēģiju un veido izstāžu telpai atbilstīgu kompleksu mākslas darbu, par pamatu ņemot viena vārda raisītas asociācijas. Izstādē “Tūlīt” tas izskan gan solījuma, gan gaidu, gan vilšanās intonācijā. Lietojot lakonisku formu valodu, māksliniekiem izdevies piepildīt telpu ar saspringtu atmosfēru un atsaldētu estētiku, kas veldzē Dubultu mākslas stacijas pārkarsušos izstādes apmeklētājus,” uzskata mākslas kritiķis Vilnis Vējš.

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja 5 vizuālās mākslas notikumus, un to vidū bija:

• Agneses Krivades darbs “Svētā Kristofera viesnīca” izstādes “Savvaļa” (Jaundrustos) ietvaros.

* Ņemot vērā faktu, ka COVID-19 krīze ietekmēja gan Latvijas sabiedrības ikdienas aktivitātes, gan Latvijas mākslas un kultūras dzīvi arī 2021. gadā, Latvijas valdībai izsludinot ārkārtas situāciju, kas ilga līdz 2021. gada 7. aprīlim, Purvīša balvas 2023 organizatori nolēma šo ārkārtas apstākļu dēļ mainīt arī Ekspertu darba grupas izstāžu un mākslas notikumu izvērtēšanas un nomināciju iesniegšanas grafiku, apvienojot plānoto 2021. gada 1. un 2. ceturkšņa notikumu izvērtējumu vienā periodā.

Eksperti 2021.–2022. gadā

Laika posmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada decembra beigām Purvīša balvas 2023 neatkarīgo ekspertu darba grupā strādā: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule, kuratore un Kim? Laikmetīgās mākslas centra programmas direktore Zane Onckule, kuratore un mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore studiju darbā Antra Priede, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, filozofs Igors Gubenko.

Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.

Saskaņā ar grozījumiem Purvīša balvas nolikumā kopš 2017. gada 1. aprīļa eksperti vērtē izstādes tikai Latvijas ietvaros.

Atbalstot Purvīša balvas 2021 ekspertu iniciatīvu, vietnē ir iespējams iepazīties ar to ekspertu nomināciju pamatojumiem, kuri attiecīgajā ceturksnī pret to publiskošanu neiebilst.

Purvīša balva

Purvīša balva ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tā dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi, sekmēt jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.

Balva tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”. Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”. Par Purvīša balvas 2017 ieguvēju kļuvis mākslinieku kolektīvs – Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons – par izstādi “Dziesma”. Sesto Purvīša balvu 2019. gadā saņēma māksliniece Ieva Epnere par personālizstādi “Dzīvo atmiņu jūra”. Par septītās Purvīša balvas laureāti 2021. gadā kļuvusi māksliniece Amanda Ziemele par personālizstādi “Kvantu matu implanti”.

Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA “Alfor” un SIA “Kultūras projektu aģentūra INDIE”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas aģentūra “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” un biedrība “Mākslas platforma”.

Projektu atbalsta SIA “Alfor”.