Piektdien, 2024. gada 29. novembrī, plkst. 12.00 Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) aicina žurnālistus uz mediju pastaigu vērienīgajā Ludolfa Liberta darbu retrospekcijā “Art Deco hipnotiskais spožums”.

2024. gada 29. novembris
plkst. 12.00

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka /
Lielā izstāžu zāle (-1. stāvā)
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga

Iepriekšējas reģistrācijas anketa: līdz 28.11.2024. plkst. 17.00
Dalībnieku reģistrācija uz vietas: plkst. 11.30–12.00

Ludolfs Liberts (1895–1959) ir viens no izcilākajiem Art Deco pārstāvjiem Latvijā, un visspilgtāk to demonstrē viņa scenogrāfija, ko atšķir izdomas bagātība, krāsu košums un formu krāšņums. Bez pārspīlējuma var teikt, ka 20. gadsimta 20.–30. gadi Latvijas Nacionālajā operā bija Liberta laikmets. Viņš noteica stilu, ietekmēja kolēģus, atradās kritiķu un skatītāju uzmanības centrā. Meistara inscenējumi nevienu neatstāja vienaldzīgu: daudzi bija sajūsmā un aplaudēja dekorācijām, citi kritizēja un pārmeta pārāk lielu nosacītību, raibumu un pārspīlētu dekorativitāti.

Libertam piemita fenomenāla spēja just aktuālās tendences mākslā, viņa dekorāciju un kostīmu skicēs parādījās Art Deco mākslinieku iemīļotie motīvi – debesskrāpji, strūklaku lejupslīdošie ritmi, zigzagi un citi ģeometriskie ornamenti. Viņš pievērsās neeiropiešu kultūru mantojumam, reaģēja uz plaši izplatīto eģiptomāniju un atsaucās uz kopējo aizraušanos ar kinematogrāfu, kas iespaidoja teātri un vadošos tālaika režisorus visā pasaulē. 30. gados Ludolfs Liberts, tāpat kā daudzi latviešu mākslinieki, aktīvi interesējās par senatni, brīvi fantazējot par vēsturiskām tēmām un pagātnes tēliem.

Izstāde, kura no š.g. 30. novembra līdz 2025. gada 16. martam norisināsies Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM), ir pirmā tāda mēroga mākslinieka retrospekcija, kur lielākā darbu daļa tiek eksponēta pirmo reizi.

Mediju pastaigā piedalīsies:

• Dr. art. Nataļja Jevsejeva, izstādes kuratore, LNMM / Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāja – runās par projektu un apjomīgo pētniecisko procesu, kas ir tā pamatā;
• Prof. Dr. Helmutas Šabasevičius, teātra vēsturnieks, Lietuvas Kultūrpētniecības institūta pētnieks – ieskicēs Ludolfa Liberta darbību Lietuvā;
• Aušra Endriukaitienė, Lietuvas Teātra, mūzikas un kino muzeja Mūzikas un mākslas nodaļas vadītāja – pastāstīs par izstādes projekta turpinājumu Viļņā;
• Laima Slava, mākslas zinātniece, izdevniecības “Neputns” galvenā redaktore – iepazīstinās ar apgāda tikko izdoto grāmatu “Ludolfs Liberts”.

Pasākumu moderēs LNMM Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece.

Pēc ievadvārdiem klātesošie tiks aicināti aplūkot izstādi izvērstā ekskursijā kopā ar kuratori Nataļju Jevsejevu, kura palīdzēs izzināt autora daiļrades nozīmīgākos posmus, iedvesmas avotus un radošo procesu. Pastaigas laikā žurnālisti varēs uzdot jautājumus, fotografēt un filmēt. Noslēgumā būs iespēja individuāli intervēt projekta īstenošanā iesaistītās personas.

Lai vienotos par interviju norisi citā dienā, lūgums sazināties ar LNMM komunikācijas speciālisti Līvu Polkmani, zvanot pa tālruni (+371) 60 001 536 vai rakstot uz e-pastu .

Par izstādi

Ludolfs Liberts ir viens no izcilākajiem Art Deco pārstāvjiem Latvijā, un visspilgtāk to demonstrē viņa scenogrāfija. Bez pārspīlējuma var teikt, ka 20. gadsimta 20.–30. gadi Latvijas Nacionālajā operā bija Liberta laikmets. No 1924. līdz 1937. gadam tās bija 43 viņa noformētās un 12 režisētās izrādes. Liberts noteica stilu, ietekmēja kolēģus, atradās kritiķu un skatītāju uzmanības centrā. Meistara inscenējumi nevienu neatstāja vienaldzīgu: daudzi bija sajūsmā un aplaudēja dekorācijām, citi kritizēja un pārmeta pārāk lielu nosacītību, raibumu un pārspīlētu dekorativitāti.

Mūsdienās tomēr ir skaidri redzams, ka viss Ludolfa Liberta paveiktais šajā jomā pilnībā atbilst Art Deco stilistikai, kam raksturīga tieksme pēc formu ģeometrizācijas un ornamentalizācijas, dekorativitāte, izsmalcināts grafiskums, vēlme apburt, apžilbināt skatītāju. Libertam piemita fenomenāla spēja just aktuālās tendences mākslā, viņa dekorāciju un kostīmu skicēs parādījās Art Deco mākslinieku iemīļotie motīvi – debesskrāpji, strūklaku lejupslīdošie ritmi, zigzagi un citi ģeometriskie ornamenti. Liberts pievērsās neeiropiešu kultūru mantojumam, reaģēja uz plaši izplatīto eģiptomāniju un atsaucās uz kopējo aizraušanos ar kinematogrāfu, kas iespaidoja teātri un vadošos tālaika režisorus visā pasaulē.

Ludolfs Liberts ir viens no nedaudziem modernistiem ārpus Rīgas mākslinieku grupas. Neskatoties uz ciešiem kontaktiem ar leģendārās apvienības biedriem un dalību dažos kopīgos projektos (karikatūru zīmēšana žurnālam “Ho-Ho”, kafejnīcas “Sukub” sienu apgleznošana), par pilnvērtīgu grupas biedru Liberts tā arī nekļuva. Viņa 20. gadu gleznojumu stils atšķiras no citu mākslinieku darbiem. Modernisma principu traktējumā redzama oriģināla franču modernās mākslas un krievu kubofutūrisma interpretācija.

30. gados Ludolfs Liberts, tāpat kā daudzi tā laika latviešu mākslinieki, aktīvi interesējās par senatni, brīvi fantazējot par vēsturiskām tēmām un pagātnes tēliem. Liberta daudzskaitlīgās pilsētu ainavas lielā mērā atspoguļo viņa darbību teātrī – autors bieži gleznojis dažādus gaismas efektus, ielas naksnīgā apgaismojumā. Pēc kolorīta un kompozīcijas uzbūves šie darbi zināmā mērā atgādina teātra dekorācijas.

Ludolfa Liberta biogrāfija ir līdzīga citiem viņa paaudzes latviešu māksliniekiem: dzimis provincē, mākslas studijas sāka Rīgā un turpināja Krievijā (Maskavā un Kazaņā), Pirmā pasaules kara laikā nonāca frontē. 20.–30. gados viņš aktīvi darbojās dzimtenē un regulāri piedalījās ārzemju izstādēs, bet Otrā pasaules kara beigās bija spiests emigrēt un mūža nogali pavadīja ASV. Ludolfs Liberts bija viens no nedaudziem latviešu māksliniekiem, kam izdevās sarīkot personālizstādes Parīzē (1927), Briselē (1929), Berlīnē (1930, 1938), Stokholmā (1938) un Kopenhāgenā (1938). Liberts piedalījās starptautiskās scenogrāfijas izstādēs, kur viņa darbi nereti tika apbalvoti. Mākslinieka skices teātra, operas un baleta izrādēm glabājas ne tikai Latvijas atmiņu institūciju krātuvēs, bet arī vairākos muzejos un kolekcijās ārvalstīs.

Šī izstāde ir pirmā tāda mēroga mākslinieka retrospekcija. Lielākā darbu daļa tiek eksponēta pirmo reizi. Izstādē apskatāmi darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Lietuvas Teātra, mūzikas un kino muzeja, Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja, Latvijas Nacionālās operas, Lietuvas Literatūras un mākslas arhīva, Rietumu Bankas krājuma, Zuzānu kolekcijas un citām privātkolekcijām.

Līdz ar izstādi apgāda “Neputns” sērijā “Lielā mākslas klasika” izdots monogrāfisks mākslas albums “Ludolfs Liberts” (sastādītāja un galvenā redaktore – Laima Slava, mākslinieks – Brālis Y). Grāmata veidota kā krāšņs veltījums gleznotājam, kura darbi šodien pārsteidz ar varenu temperamentu, tēmu daudzveidību, spožu Art Deco stila izjūtu un fantāzijas vērienu scenogrāfijā. Rakstu autori, savu nozaru atzīti speciālisti, – Dace Lamberga, Natālija Jevsejeva, Edīte Tišheizere, Helmuts Šabasevičs, Ulrihs Hermanss un Klāvs Priedītis – izvērsti aplūko mākslinieka dzīvi un daiļradi, analizējot tās vietu laikmeta kopainā. 640 lpp. apjoms ietver ap 1100 attēlu kā paliekošu un izbaudāmu liecību par Ludolfa Liberta radošā devuma pārsteidzošo bagātību, kā arī zinātniskos pielikumus. Izdevums tapis latviešu valodā ar kopsavilkumu angļu valodā.

Izstādi atbalsta Nākotnes atbalsta fonds un Rietumu Banka.

Teksts: Nataļja Jevsejeva

Izstādi atbalsta:

Sadarbības partneri: