Ludolfs Liberts (1895- 1959). Art Deco hipnotiskais spožums
No 2024. gada 22. novembra līdz 2025. gada 9. martam Latvijas Nacionālajā mākslas muzeja galvenajā ēkā (Jāņa Rozentāla laukums 1, Rīgā) norisināsies izstāde “Ludolfs Liberts (1895-1959). Art Deco hipnotiskais spožums”.
Viens no spožākajiem Art Deco pārstāvjiem Latvijā, bez šaubām, ir Ludolfs Liberts (1895-1959). 20. gs. 20.-30. gadu laikposmu Latvijas Nacionālajā operā var dēvēt par “Liberta laikmetu” – viņš noteica stilu, ietekmēja kolēģus un atradās kritiķu un skatītāju uzmanības centrā. No 1924. līdz 1937. gadam operā bija skatāmas divpadsmit Liberta režisētas un 43 noformētas izrādes. Liberta dekorācijas izpelnījās gan sajūsmu un ovācijas, gan kritiku un pārmetumus par pārāk lielu nosacītību, raibumu un pārspīlētu dekorativitāti.
Mākslinieka biogrāfija ir līdzīga citiem viņa laika biedriem - dzimis provincē, mākslas studijas sāka Rīgā un turpināja Krievijā. Pirmā pasaules kara laikā nonāca frontē. 20. gs. 20.-30. gados aktīvi darbojās dzimtenē. Otrā pasaules kara beigās bija spiests emigrēt un mūža nogali pavadīja ASV. Starpkaru laikā Liberts aktīvi piedalījās ārzemju izstādēs. Liberts ir viens no nedaudziem latviešu māksliniekiem, kuram notika personālizstādes Parīzē, Briselē, Berlīnē, Stokholmā un Kopenhāgenā. Viņš arī piedalījies starptautiskajās scenogrāfijas izstādēs, kur viņa darbi ir saņēmuši apbalvojumus. Liberta scenogrāfijas skices un gleznojumi atrodas vairākos muzejos un kolekcijās ārpus Latvijas.
Neskatoties uz kritiku, viņa paveiktais šajā jomā pilnībā atbilst Art Deco stilam - tieksme pēc formu ģeometrizācijas un ornamentalizācijas, dekorativitāte, izsmalcināts grafiskums, tieksme apburt, apžilbināt skatītāju. Liberta darbu stils atšķiras no laika biedru gleznojumiem – viņa darbos jaušama oriģinālā franču modernās mākslas un krievu kubofutūrisma interpretācija. Līdzīgi kā viņa laika biedri, arī Liberts interesējās par folkloru, brīvi fantazējot par vēsturiskām tēmām un pagātnes tēliem. Mākslinieka pilsētas ainavu attēlojums parāda viņa darbību teātrī – Liberts bieži savos darbos gleznoja dažādus gaismas efektus, ielas naksnīgā apgaismojumā.
Māksliniekam piemita fenomenāla spēja just aktuālās tendences mākslā – viņa dekorāciju un kostīmu skicēs parādās Art Deco mākslinieku iemīļotie motīvi – debesskrāpji, strūklaku lejupslīdošie ritmi, zigzagi un citi ģeometriskie ornamenti. Tāpat Liberts iedvesmojās no Senās Ēģiptes kultūras, kā arī aizrāvās ar kinematogrāfiju, kas atstāja būtisku ietekmi uz tā laika teātri un vadošajiem režisoriem.
Lai gan Libertam bija cieši kontakti ar Rīgas mākslinieku grupas biedriem un viņš piedalījās arī dažos kopīgos projektos, tostarp, kafejnīcas “Sukub” sienu apgleznošanā, par pilnvērtīgu grupas biedru viņš nekad tā arī nekļuva. Ludolfs Liberts tiek uzskatīts par vienīgo modernistu ārpus leģendārās apvienības.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja organizētā izstāde būs pirmā šāda mēroga Liberta darbu retrospekcija. Vairākums izstādē eksponēto darbu būs apskatāmi pirmoreiz. Izstādē iekļauti Liberta darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Lietuvas Teātra, mūzikas un kino muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja, Latvijas Nacionālās operas un baleta, Rietumu Bankas, Ķelnes Universitātes, mākslas centra Zuzeum krājuma un citām privātkolekcijām.
Nataļja Jevsejeva
