No 2022. gada 15. janvāra līdz 3. aprīlim Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA (Doma laukumā 6, Vecrīgā) būs skatāma izstāde “Georgs Vilhelms Timms (1820–1895) – mākslinieks, izdevējs, ceļotājs”.
Izstāde veltīta vācbaltu mākslinieka rīdzinieka Georga Vilhelma Timma (Georg Wilhelm Timm, 1820–1895) radošajai darbībai. Māksliniekam ir nozīmīga vieta gan Latvijas, gan Krievijas un Vācijas kultūras kartē. Savdabīgs talants, neizsmeļoša enerģija, tieksme pēc nezināmā iezīmē Timma personību un likteni. Viņš visu mūžu pavadījis ceļojumos, atklājot sev jaunas daiļrades jomas, jaunas zemes un dzīves daudzpusību. Vilhelma Timma radošo mantojumu veido gleznas, zīmējumi, iespiedgrafika, skices, ilustrācijas, keramika. Izstādē eksponēti ap 200 mākslas darbu no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijām, kā arī 19. gadsimta izdevumi no Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas.
Georgs Vilhelms Timms dzimis Rīgas birģermeistara Frīdriha Vilhelma Timma (1779–1848) ģimenē. 15 gadu vecumā viņš iestājās Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā, kur mācījās batālijas glezniecības klasē. Pēc franču gleznotāja Orasa Vernē (Émile Jean-Horace Vernet, 1789–1863) ierosinājuma Vilhelms Timms 1844. gadā aizbrauca uz Franciju, divus mēnešus ceļoja pa Alžīriju. Pēc atgriešanās Krievijā viņš sāka izdot periodisko izdevumu “Русский художественный листок” (“Krievu mākslas lapa”, 1851–1862). Tajā reproducētajos Timma un citu mākslinieku darbos tika atspoguļota tā laika Krievijas impērijas hronika – aktuāli sociālpolitiskie un kultūras notikumi. Kopš 1867. gada mākslinieks dzīvoja Berlīnē un strādāja keramikas jomā, veicot eksperimentus porcelāna un majolikas apgleznojumos. Prūsijas Mākslas akadēmija piešķīra Vilhelmam Timmam profesora grādu. Taču meistars nekad nezaudēja saikni ar dzimteni – viņš regulāri brauca uz Rīgu un piedalījās tās mākslas dzīvē. Timms ir miris Berlīnē, bet 1898. gadā viņa pīšļi tika apglabāti Rīgas Lielajos kapos.
Par nozīmīgu kultūras dzīves notikumu uzskatāms fakts, ka 1904.–1905. gadā mākslinieka atraitne Emīlija Timma (Emilie Timm, dzim. Pfāba, 1826–1906) un vēlāk arī viņas mantinieki dāvinājuši autora darbus Rīgas muzejiem. Lai veicinātu mākslas attīstību Baltijā, 1906. gadā Emīlija Timma novēlēja Rīgas pilsētai zināmu naudas summu, lai tiktu iedibināta Georga Vilhelma Timma stipendija, uz kuru varēja pretendēt jaunie mākslinieki.
Izstādes koncepcijas pamatā ir vēlme parādīt Timma dzīves un daiļrades svarīgākos aspektus. Ekspozīciju veido šādi tematiskie cikli: “Krievijā”, “Ceļojumu iespaidi”, “Atkal dzimtenē”, “Iespiedgrafika un izdevējdarbība”, “Vācija un eksperimenti keramikā”. Piecu sadaļu saturs atspoguļo mākslinieka radošās personības īpašības – spēju uztvert un attēlot ikdienas dzīves momenta vai vēsturiska notikuma būtību, dziļo interesi par dabu un cilvēkiem, tēlojuma precizitāti un reālistiskumu, arī humoru un ironiju. Vilhelma Timma daiļradē apvienojas divas pamatšķautnes – romantiska tieksme gūt jaunus iespaidus ceļojot un reālistiski racionāls dzīves skatījums.
Izstādei izdots katalogs latviešu, angļu un krievu valodā.
Teksts: Ksenija Rudzīte
