06.09.2024.
Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA top Spānijas mākslas izstāde
Septembra vidū Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA (Doma laukumā 6, Rīgā) vērs durvis izstādei “España Blanca y Negra: Spānijas vīzija no Fortuni līdz Pikaso”, kas parādīs vērienīgu 19.–20. gadsimta mijas spāņu mākslas panorāmu visā tās krāšņumā un daudzveidībā.
Izstāde “España Blanca y Negra: Spānijas vīzija no Fortuni līdz Pikaso” ir starptautisks sadarbības projekts ar Kadriorgas Mākslas muzeju Tallinā, kurā vienuviet satiekas darbi no 15 Spānijas muzejiem un privātkolekcijām, kā arī kuratori no dažādām valstīm – Karloss Alonso Peress-Fahardo (Carlos Alonso Perez-Fajardo) no Spānijas, Aleksandra Murre no Igaunijas, Ieva Kalnača un Aija Zandersone no Latvijas. Projekta mērķis ir iezīmēt attiecīgā laika perioda vēsturiski māksliniecisko Spānijas “portretu”, kas nosaka valsts uztveri gan no tās iedzīvotāju, gan citzemnieku skatpunkta.
Ramons Kasass (Ramon Casas, 1866–1932). Vēršu cīņu arēna. Bez datējuma. Audekls, eļļa. Privātkolekcija, Barselona, ar Galeria Senda laipnu atļauju. Publicitātes foto
Euhenio Lukass Velaskess (Eugenio Lucas Velázquez, 1817–1879). Nobadīšana līdz nāvei ciemata vēršu cīņās. 1855. Audekls, eļļa. Colección Carmen Thyssen-Bornemisza deponējums Museo Carmen Thyssen Málaga. Publicitātes foto
Ignasio Suloaga (Ignacio Zuloaga, 1870–1945). Kompliments. 1902. Audekls, eļļa. Privātkolekcija. Publicitātes foto
Ermenehildo Anglada Kamarasa (Hermenegildo Anglada Camarasa, 1871–1959). Sieviete zem vīnogulāja. Ap 1909–1910. Audekls, eļļa. Museo de Bellas Artes de Bilbao kolekcija. Iegūts no Diputación Foral de Bizkaia 1920. gadā. Publicitātes foto
19. gadsimtā Spānijai modernizējoties, saskārās divi pretēji viedokļi: ideja par plaukstošo “balto” Spāniju un ideja par skarbo “melno” Spāniju, kas sakņojās kultūras mantojuma dziļākajos slāņos. Domu apmaiņa starp māksliniekiem un intelektuāļiem Spānijā veicināja diskusijas par tēmām glezniecībā, koncentrējoties uz identitātes jautājumiem: kurš ir definējis valsts tēlu – paši spāņi vai ārzemnieki? Kura ir patiesā realitāte: dzīvespriecīgi skati ar saulē mirdzošām ainavām vai skarbās veco ļaužu sejas, tuksnešainas augstkalnes vai barbariskas tradīcijas? Kas tad īsti būtu jāatspoguļo? Vai eksistē kāds līdzsvarots skatījums?
Atbildes uz šiem jautājumiem meklēja tādas zīmīgas personības Spānijas glezniecībā kā Mariano Fortuni, Martins Riko, Euhenio Lukass Velaskess, Hoakins Sorolja, Ignasio Suloaga, Dario de Regojoss, Hosē Gutjerress Solana, Ramons Kasass, Santjago Rusinjols, Ermenehildo Anglada Kamarasa, Isidre Noneljs, Hoakims Mirs, Pablo Pikaso un citi meistari, kuru daiļrade spēlēja svarīgu lomu tēlotājas mākslas valodas izteiksmes attīstībā Eiropā un tālu aiz tās robežām.
Hoakins Sorolja (Joaquín Sorolla, 1863–1923). Rīta saule Valensijas līcī. 1910. Audekls, eļļa. El Conventet kolekcija, Barselona. Foto: Carmen Godia
Gustavs Šķilters (1874–1954). Spāņu dejotāja. 1900–1908. Papīrs, pastelis. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš
Kārlis Brencēns (1879–1951). Spāņu gleznotāja Ignasio Suloagas portrets. 1904–1907. Papīrs, zīmulis. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija. Publicitātes foto
Jāzeps Grosvalds (1891–1920). Alkazara dārzs Seviljā. 1913. Audekls, eļļa. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš
Projekta vadītāja Vita Birzaka stāsta: “Manuprāt, ir būtiski turpināt veidot lielus starptautisku izstāžu projektus, kas dara pieejamu mūsu reģiona skatītājiem pasaules kultūras mantojumu, neizvairoties no sarežģītu vēstures posmu interpretācijas un aktualizējot arī Latvijas kultūrtelpā zināšanu dekolonizācijas jēdzienu, piemēram, kā tiek runāts par atsevišķu kultūru “eksotizāciju”. Rīgas izstādes pienesums ir no jauna tapis pētījums par 19.–20. gadsimta mijas Latvijas mākslinieku kontaktiem ar ekspozīcijā redzamajiem autoriem. Un pāri visam – izcila glezniecība!”
Izstādi papildinās atsevišķs stāsts par latviešu un spāņu mākslinieku draudzības saitēm Parīzē 20. gadsimta sākumā un latviešu iespaidiem, apceļojot dažādus Spānijas reģionus. Mākslas darbi, fotogrāfijas un dokumenti atklās aizraujošas lappuses Gustava Šķiltera, Kārļa Brencēna un Jāzepa Grosvalda radošajā biogrāfijā.
Izstāde Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA Lielajā zālē būs skatāma no 14. septembra līdz 15. decembrim.
