Izstādes anotācija vieglajā valodā

Izstāde “España Blanca y Negra: Spānijas vīzija no Fortuni līdz Pikaso”

19. gadsimtā Spānijā sāka domāt, kā vislabāk parādīt savu valsti mākslā.

Vieni mākslinieki gribēja rādīt jauko dzīvi pie skaistās Vidusjūras.

To nosauca par “balto Spāniju”.

Vislabāk “balto Spāniju” savā mākslā parādīja gleznotājs Hoakins Sorolja.

Citi mākslinieki parādīja mākslā nabadzīgus cilvēkus un skarbas dabas ainavas.

To nosauca par “melno Spāniju”.

Pazīstamākais “melnās Spānijas” gleznotājs bija Ignasio Suloaga.

Vēlāk Spānijā attīstījās katalāņu modernisma glezniecība.

Katalāņi ir Spānijas daļas Katalonijas iedzīvotāji.

Modernisma glezniecībā mākslinieki izmantoja jaunus materiālus un formas.

Modernisma glezniecībā mākslinieki centās atklāt savus pārdzīvojumus.

Ārzemniekus interesēja Spānijas zemes daba un arhitektūra.

Tas ietekmēja 19.gadsimta ainavas glezniecību Spānijā.

Ceļojošie mākslinieki no citām valstīm Spānijas ainavas redzēja tikai kā skaistus attēlus.

Tomēr Mariano Fortuni, Martins Riko un Euhenio Lukass Velaskess gleznoja cita veida Spānijas dabas skatus.

Mākslinieki savās ainavās parādīja tautas pagātni un tradīcijas.

Spānijas un katalāņu modernistu glezniecība veidoja paraugu jauniem mākslas virzieniem.

Pablo Pikaso bija viens no aktīvākajiem gleznotājiem jaunajā mākslā.

20. gadsimta sākumā gleznot uz Spāniju devās arī vairāki latviešu mākslinieki.

No šiem Spānijas ceļojumiem saglabājušies mākslas darbi, fotogrāfijas un dokumenti.

Izstāde veidota sadarbībā ar Kadriorgas Mākslas muzeju Igaunijā.

Izstādē ir mākslas darbi no 15 Spānijas muzejiem un privātkolekcijām.

Izstādē var apskatīt arī latviešu mākslinieku Gustava Šķiltera, Kārļa Brencēna un Jāzepa Grosvalda mākslas darbus.

Darbu radīšanai viņus iedvesmoja ceļojumi uz Spāniju.

Izstādes veidotāji ir:

  • Karloss Alonso Peress-Fahardo no Spānijas,
  • Aleksandra Murre no Igaunijas,
  • Ieva Kalnača un Aija Zandersone no Latvijas.

Izstādes projekta vadītāja ir Vita Birzaka.