Ziedu un augu motīvi / Chintz
Angļu fajansa traukus rotā arī florāli motīvi – ziedi, ziedu pušķi un ziedoši augi, kā arī šo motīvu kombinācijas ar klusās dabas, animālā žanra vai pat ainavas elementiem.
Agrīnajā dekolētā fajansa fāzē šādi motīvi tika aizgūti Ķīnas un Japānas porcelānā un atpazīstami pēc šīm kultūrām raksturīgā augu stilizācijas veida. Atsevišķa florālo dekolu grupa tapusi pēc japāņu Aritas porcelāna paraugiem, un tajos dekolu parasti papildina polihroms virsglazūras gleznojums.
Nozīmīgu florālo dekolu grupu veido tā sauktie botāniskie motīvi (Botanical patterns), kuros augi attēloti ļoti naturāli – gluži kā botānikas mācību grāmatās. Daudz šādu dekolu tapuši pēc britu žurnālos “Botanist's Repository”, “Paradisus Londinensis” un “Botanical Magazine” publicētu attēlu paraugiem.
Īpaši skaisti ir 19. gadsimta pirmajā pusē un vidū izgatavotie trauki, kuru apmales rotā krāšņas ziedu-lapu vītnes, bet vidusdaļu – klasiskās mākslas tradīcijās darināti ziedu pušķi. Trauka centrā var būt eksponēts gan atsevišķs zieds, gan vairāku ziedošu augu kompozīcija, gan dažādu, ļoti atšķirīgu ziedu veidots pušķis. Sastopami arī dekoli ar vāzēs kārtotiem ziediem, kas nereti rādīti kopā ar vīnogu ķekariem un augļu grupām. Šādas kompozīcijas tuvas klasisku 17.–18. gadsimta kluso dabu paraugiem, un nereti radītas pēc populāru mākslas darbu (piemēram, Jana van Huisuma (van Huisum, 1682–1749), gleznu paraugiem.
19. gadsimta pēdējā ceturksnī angļu ražotnēs tapis arī liels skaits Arts & Crafts stilistikā darinātu dekolu ar ziedu motīviem, parasti izstrādātu sērijās. Tajos lieli, asimetriski, visu trauka plakni sedzoši ziedi visbiežāk kombinēti ar ģeometriskas formas laukumiem. Gadsimta nogalē populāri kļuva trauki, kuru apmales rotāja pa perimetru kārtotas sīkāku ziedu joslas. Daļai no tiem dekolēta bija tikai apmale, bet citos līdzīgs motīvs bija uzstrādāts arī trauka centrā. Uz apmalēm lietoti arī izteikti asimetriski motīvi, kas tikai pāris vietās “ielauzās” trauka vidusdaļā.
Pie florāliem dekoliem pieskaitāma arī specifiska motīvu grupa, ko angļi sauc par chintz, bet traukus ar šādu apdari – par chintzware vai chintz pottery. Šādos dekolos trauka virsmu rotā blīvs vienmērīgi izkārtotu ziedu (arī stiebru, lapu, ķērpju, ozolzīļu u. tml.) raksts, kas veido viendabīgu, ornamentam līdzīgu dekoru. Šķiet, ka populārākais chintz motīvs ir margrietiņa, ne velti daudzu šādu dekolu nosaukumos atrodams vārds daisy.
Nosaukumu šis apdares veids ieguvis no tekstilizstrādājumiem – ar sīku ziedu rakstu apdrukāta, sākotnēji no Indijas ievesta kokvilnas auduma, saukta arī par calico. Chintz tipa dekolus ar tekstilmateriāliem saista arī radniecīgā izgatavošanas tehnoloģija, jo gan audumu, gan šādu dekolu apdrukai lietoja gandrīz identiskas iekārtas.
Ja sākotnējie šī tipa dekoli sedza visu trauka virsmu – resp., raksts uz trauka apmales un vidusdaļas bija vienāds – , tad vēlāk chintz tipa apmali mēdza kombinēt ar trauka vidū izmantotu atšķirīgu motīvu (piemēram, ainavu). Agrīnos chintz tipa dekolus parasti izgatavoja zilā krāsā vai kombinējot tumšākus un gaišākus zilās krāsas toņus, bet vēlāk tādi lietoti arī citās krāsās, kā arī papildināti ar polihromu gleznojumu un zeltījumu.
Gan mehanizētā chintz dekolu ražošana, gan to pārnešana uz traukiem, kas bija pa spēkam jau zemāk kvalificētiem strādniekiem, atviegloja šādi dekorētu trauku ražošanu un padarīja tos salīdzinoši lētus. Kaut arī sākotnēji pircēju interese par šādiem traukiem bija neliela, zīmīgi, ka trauki ar chintz tipa dekoliem tiek ražoti vēl šodien.