Vēsturiski notikumi, personas un literāri tēli
Daļu no angļu dekolētā fajansa traukiem rotā ainas, kurās attēloti vēsturiski notikumi un vēsturiski nozīmīgas personas. Šai grupai pēc tradīcijas pieskaita arī dekolus ar Bībeles personāžiem, literāriem tēliem un citiem izdomātiem varoņiem.
Britu interesi par savas zemes senvēsturi apliecina, piemēram, uzņēmuma Jones and Son dekols “Caractacus Before Claudius”, kurā, stāvot Romas imperatora Klaudija priekšā, attēlots sagūstītais ķeltu cilts vadonis Karakakts. Viduslaiku vēsturei veltīts dekols “Signing of Magna Harta”, kurā attēlota tā sauktās Lielās brīvības hartas parakstīšana 1215. gadā, bet jau jaunāku Lielbritānijas vēstures lappusi ilustrē uzņēmumā Jones & Son lietotais “Cromwell Dismissing the Long Parliament”, kurā fiksēts brīdis, kad Kromvels 1653. gadā atlaiž tā saukto “ilgo parlamentu”.
19. gadsimta pirmajā pusē vēl pavisam svaigā atmiņā Eiropā bija Napoleona kari, kas tā vai citādi iespaidoja visu turpmāko šī gadsimta vēsturi. Tēma rada plašu atspoguļojumu arī fajansa trauku rotājumos, kur atrodams lielāks skaits Napoleona karu notikumiem veltītu dekolu. Viens no tādiem ir dekols “Battle of Austerlitz”, kas radīts, izmantojot kā paraugu Fransuā Žerāra (Gerard, 1770–1837) tāda paša nosaukuma gleznu. Dekols veltīts 1805. gada 2. decembrī notikušajai Austerlicas kaujai, kurā Napoleons guva spožu uzvaru pār Austrijas un Krievijas impēriju karaspēkiem.
Atzīmēšanas vērti ir arī tādi saturā radniecīgi dekoli kā “Battle of Jena”, “The Battle of Marengo”, “Battle of Pyramides”, kuros iemūžināti citu slavenu Napoleona kauju skati, vai, piemēram, dekols “Bonaparte Crossing the Alps”, kas darināts pēc Žaka Luija Davida (David, 1748–1825) gleznas motīviem. Katra brita sirdij īpaši tuvs bija dekols “Death of Lord Nelson”, kurā attēlots viceadmirāļa Horācija Nelsona (Nelson, 1758–1805) bojāejas brīdis Trafalgāras kaujas laikā 1805. gada 21. oktobrī.
Uz britu fajansa traukiem lietoti arī dekoli ar Krimas kara notikumiem veltītām ainām. Tāds ir, piemēram, nezināma ražotāja dekols “Alma”, kurā rādīta 1854. gada kauja pie Almas upes – pirmā lielākā kauja šajā konfliktā, vai dekols “The Landing of the British Army at the Crimea”, kurā attēlota desanta izcelšanās Krimas piekrastē tā paša gada 14. septembrī.
Vēsturiskām personām veltītos dekolos briti priekšroku arvien devuši saviem monarhiem, piemēram, karalim Džordžam III (1738–1820), kura valdīšana ilga 60 gadus. Populārākā dekolos attēlotā kronētā persona tomēr ir karaliene Viktorija (1819–1901), kura gan viena, gan kopā ar savu vīru princi konsortu Albertu uz dažādiem traukiem attēlota visas savas 63 gadus garās valdīšanas laikā.
19. gadsimta vidū par lielāko angļu dekolētā fajansa tirgu kļuva ASV, tāpēc britu uzņēmumos saražots milzīgs skaits trauku ar Amerikas vēstures – visbiežāk Neatkarības kara cīņu – ainām. Amerikāņu īpaši iemīļots bija uzņēmumā Enoch Wood & Sons lietotais dekols “La Fayette at Franklin's Tomb”, kurā Amerikas Neatkarības kara varonis franču marķīzs de Lafajets (1757–1834) attēlots pie slavenā valstsvīra Bendžamina Franklina (1704–1790) kapa. Iecienīti bija arī trauki ar ASV prezidentu Džordža Vašingtona (1732–1799) un Ābrama Linkolna (1809–1865) portretiem.
Dekoli ar literāriem tēliem, ko briti dēvē par Fictional Characters, lieliski atklāj, kādi literārie sacerējumi tolaik bija īpaši iecienīti, turklāt rāda arī to, kādas bija populārākās šo darbu ilustrācijas. No šī žanra dekoliem kā iecienītākie atzīmējami gan tie, kuros attēloti Viljama Šekspīra (Shakespeare, 1564–1616) lugu varoņi, gan dekoli ar viņa laikabiedra Migela de Servantesa (de Cervantes, 1547–1616) romāna “Dons Kihots” tēliem. Pieprasīti bija arī trauki, kurus rotāja Valtera Skota (Scott, 1771–1832) bruņinieku romānos aizgūti tēli.
Savdabīgu grupu veido dekoli, kas ilustrē sengrieķu literāta Ēzopa (Αἴσωπος, dzīvojis 6. gs. p. m. ē.) moralizējoši didaktiskās fabulas, un kurās kā alegoriski tēli darbojas dažādi dzīvnieki. Kā specifisks atzīmējams arī karikatūras stilistikā veidots cikls, kura dekoli radīti 19. gadsimta 20.–30. gados, izmantojot Tomasa Roulandsona (Rowlandson, 1756–1827) ilustrācijas Viljama Komba (Combe, 1741–1823) sacerējumiem par doktoru Sintaksu (Doctor Syntax).