Dekolētā fajansa ražošana ārpus lielbritānijas

Angļu dekolētā fajansa fenomenālā popularitāte rosināja sākt šādas produkcijas ražošanu arī ārpus Lielbritānijas. Virknē valstu uzsākt šādu priekšmetu ražošanu palīdzēja uz ārzemēm pārcēlušies angļu meistari, taču vairumā gadījumu to paveica paši vietējie keramiķi. Izmantojot gan no Anglijas ievestus, gan nedaudz vēlāk arī pašu izstrādātus dekolus, daudzu Eiropas valstu uzņēmumi drīz vien sasniedza visnotaļ atzīstamus panākumus.

Dekolētā fajansa traukus jau 19. gadsimta sākumā ražoja vairākas Francijas rūpnīcas,  starp tām arī Žiānas fajansa fabrika (Faïencerie de Gien), ko 1821. gadā dibināja anglis Tomass Halms (Hulm). Ar apmēram 1815. gadu tiek datēti dekolētā fajansa ražošanas aizsākumi Vācijā.

Kvalitatīvus dekolēšanas tehnikā rotātus fajansa izstrādājumus ražoja arī firma Petrus Regout Māstrihtā, Nīderlandē, kaut šādi atjaunojot agrāk slavenās, bet jau 18. gadsimta beigās gandrīz zaudētās holandiešu fajansa tradīcijas. Atzīmēšanas vērts ir arī 1841. gadā Čārlza Pikmena (Pickman, 1808–1883) dibinātais uzņēmums La Cartuja de Sevilla Spānijā, kas, noalgojis angļu meistarus, drīz kļuva par Spānijas karaļnama oficiālo piegādātāju un radīja nopietnu konkurenci pat slavenākajām britu ražotnēm.

Ar izstrādājumu kvalitāti vienmēr izcēlušies abi Zviedrijas uzņēmumi – Rörstrand (otrā vecākā porcelāna ražotne Eiropā aiz Meisenes, izveidota 1726. gadā) un Gustafsberg (tagad Gustavsberg, dibināta 1826. gadā). Pirmajā no tām dekolētais fajanss sākts izgatavot jau 18. gadsimta nogalē – laikā, kad šādu keramiku plašāk sāka ražot arī paši briti. Ap 1860. gadu šādu trauku ražošana sākta arī Egerzundas fabrikā (Egersunds Fayancefabrik) Norvēģijā, bet 1873. gadā kā zviedru uzņēmuma Rörstrand filiāle dibināta ražotne Arabia Helsinkos, Somijā, kura tolaik bija Krievijas impērijas sastāvdaļa.

Krievijas impērijā fajansa dekolēšanu kā pirmā 1812. gadā uzsāka tagadējās Ukrainas teritorijā 1798. gadā dibinātā Kijivas-Mežigirskas fajansa fabrika netālu no Kijivas (darbojās līdz 1874. gadam). Līdz 19. gadsimta vidum šo tehnoloģiju produkcijas rotāšanai apguva arī Kuzņecova, Gardnera, Auerbaha, brāļu Noviju un citi Krievijas uzņēmumi, turklāt jāatzīmē, ka sākotnēji šie uzņēmumi savus ar angļu dekoliem rotātos traukus bieži tirgoja kā ražotus Anglijā. Arī Krievijas uzņēmumi sākotnēji izmantoja Anglijā (īpaši Vedžvuda firmā) pirktos dekolus, un tikai vēlāk pārgāja uz pašu izgatavotiem ar vietējo pircēju gaumei pielāgotiem motīviem.

Pirmos dekolētā fajansa traukus tagadējās Latvijas teritorijā (tolaik tā bija Krievijas impērijas sastāvā), sāka ražot Sidora Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika. Rīgas nomalē – Dreiliņos (tolaik Dreilingsbusch) – celtajā ražotnē no 1843. līdz 1851. gadam izgatavoja tikai fajansa izstrādājumus, un zināms, ka vismaz daļa no tiek jau sākotnēji bija rotāta ar dekoliem. Ievērojami mazākā skaitā dekolētus traukus ražoja Mihaila Račkina fabrika, kas darbojās no 1852. līdz 1859. gadam, kā arī laikā ap 1874. gadu īsu brīdi pastāvējusī G. Rudakova ražotne.

Saražotās produkcijas mazo apjomu dēļ Rudakova uzņēmuma trauki līdz mūsu dienām tikpat kā nav saglabājušies, un izstādē redzamais šķīvis no Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” ir vienīgais šobrīd Latvijas muzejos apzinātais šīs fabrikas ražojums.