Citu pasaules zemju motīvi
Iespaidīgu daļu no angļu 19. gadsimta fajansa traukiem rotā dekoli ar citos kontinentos noskatītām ainām un šo kontinentu iemītnieku – gan cilvēku, gan dzīvnieku – attēliem. Šajā grupā, ko paši angļi dēvē par Exotic Themes, parasti iekļauj dekolus, kuros atainotas kādas tālaika izpratnē “eksotiskas” zemes ainavas vai rādīta dzīve kādā no tolaik Britu impērijas sastāvā esošajām kolonijām.
Te jāatceras, ka vēsturiski Britu impērija bija lielākā jebkad pastāvējusī impērija, un tās platība sasniedza gandrīz 32 miljonus kvadrātkilometru. Ne velti mēdza teikt, ka “saule tajā nekad nenoriet un vasara nekad nebeidzas”. 19. gadsimtā Lielbritānijai piederēja kolonijas piecos kontinentos, turklāt līdz 1783. gadam briti valdīja visā Ziemeļamerikas kontinentā, bet līdz 20. gadsimta sākumam – arī Austrālijā.
Plašu dekolu grupu veido tādi, kuru nosaukumā izmantots vārds oriental – piemēram, “Oriental Beauties”, “Oriental Fantasy” vai “Oriental Fantasy Scenes”. Šādos dekolos velti meklēt saistību ar kādu konkrētu vietu, un tajos bieži “miksēti” Eiropas un Āzijas motīvi. Līdzīgi šajā ziņā ir arī dekoli, kuros minēts Āzijas vārds – sērijās “Asiatic Scenery”, “Asia Display’d” u. c. Tiesa, ar konkrētību neizceļas arī daudzi no dekoliem, kuru nosaukumā piesaukta jau pavisam konkrēta zeme (piemēram, sērijas “India”, “Palestine”, “Korea” vai “Syria”), un pat tie, kas pretendēja uz konkrētas pilsētas atainojumu (piemēram, dekoli “Cairo”, “Bombay”, “Damascus”, “Delhi” u. c.).
Par kaut nosacītu uz trauka redzamās ainas atbilstību reālajai situācijai var runāt galvenokārt dekolos, kuru nosaukumā minēti visā pasaulē plaši pazīstami objekti – tādi kā Zilā mošeja Stambulā vai Tadžmahāla mauzolejs Āgrā. Abos minētajos dekolos izmantoti pazīstamu sava laika mākslinieku – Čārlza Ramusa Foresta (Forrest, 1786–1827) un Luidži Meijera (Mayer, 1755–1803) zīmējumi. Populāri dekoli ar līdzīgu tematiku tapuši arī izmantojot Tomasa Daniela (Daniell, 1749–1840) un Viljama Daniela (1769–1837) publicētās akvatintas.
“Eksotisko” tēmu grupai pieskaitāmi arī parasti sērijās izgatavoti dekoli ar eiropietim svešu zemju dzīvniekiem, to savstarpējām cīņām un to medību skatiem. Populārākā šāda sērija “Spode’s Indian Sporting Series” tapusi pēc Semjuela Hovita (Howitt, 1756–1823) un Tomasa Viljamsona (Williamson,1790–1815) radītu ilustrāciju parauga.
Angļu ražotnēs izgatavoti arī dekoli ar Ziemeļamerikas motīviem – visbiežāk pazīstamu ASV un Kanādas pilsētu – Ņujorkas, Bostonas, Filadelfijas, Ričmondas, Baltimoras, Pitsburgas, Monreālas un Kvebekas – ainavām, kā arī dabasskatiem ar Niagāras ūdenskritumu, Hudzonas upi un citiem iespaidīgiem Jaunās pasaules dabas nostūriem. Virkne dekolu veltīti arī Dienvidamerikas kontinentam. Starp tiem atrodami gan tādi, kuros rādīti konkrētu pilsētu skati (piemēram, dekols “Buenos Ayres”), taču netrūkst arī tādu, kuros mēģināts atklāt pat veselas valsts un tās iedzīvotāju īpašo kolorītu (piemēram, dekols “Peru”).
Interesanti, ka uz fajansa traukiem atrodamai arī Antarktīdai un Arktikai veltīti dekoli. Populārākie no tiem apvienoti sērijā “Arctic Scenery”, kas tapusi pēc Viljama Vestala (Westall, 1781–1850) gravīru cikla un veltīta sera Viljama Edvarda Parija (Parry, 1790 –1855) 1824. gada polārajai ekspedīcijai pa Kanādas ziemeļu piekrasti.