Antīkās pasaules motīvi

Pompeju un Herkulānu izrakumi, Johana Joahima Vinkelmana (Winckelmann, 1717–1768) mākslas vēstures traktāti un tolaik augstākajai sabiedrībai gandrīz obligātie ceļojumi uz Itāliju, Grieķiju un Mazāziju (tā sauktais Grand Tour) jau 18. gadsimtā veicināja padziļinātu interesi par Antīko pasauli. Aizraušanās ar to rada izpausmi arī angļu fajansā, kur rotājumos popularitāti ieguva gan dekoli ar Senās Grieķijas un Romas mākslas motīviem, gan  romantiskas ainavas ar antīko būvju drupām.

Visai tiešas atsauces uz Antīko kultūru angļu keramikā parādījās jau 18. gadsimta 60. – 70. gados, kad Džosaijas Vedžvuda (Wedgwood, 1730–1797) uzņēmums kļuva slavens ar saviem etrusku un grieķu vāžu formās veidotajiem traukiem. Daļa no tiem tika izgatavota no melnās akmens masas, sauktas par bazalta masu (basalt, black basalt stoneware), bet citi – no divkrāsu akmens masas à la cameo stilistikā, saukti par “jašmas izstrādājumiem” jeb jasperware.

Sadarbībā ar Tomasu Bentliju (Bentley, 1731–1780)  Vedžvuds 1769. gadā nodibināja uzņēmumu Etruria Works, jau tā nosaukumā ietverot atsauci uz vienu no galvenajiem šeit ražotās keramikas iedvesmas avotiem – etrusku mākslu. Drīz uzņēmums sāka ražot arī dekolētus fajansa traukus, rotājot tos ar grieķu vāžu gleznojumos noskatītiem motīviem.

Dekolu mitoloģiskās ainas lielākoties tika aizgūtas ilustrētajos izdevumos, kas bija veltīti lorda Viljama Hamiltona (Hamilton, 1730–1803) antīko vāžu kolekcijai. Pirmo divu sējumu (izdotu no 1767. līdz  1776. gadam un no 1791. līdz 1795. gadam) ilustrators bija vācu gleznotājs Wilhelms Tišbeins (Tischbein, 1751–1829), bet trešo, kas nāca klajā 1804. gadā, rotāja britu graviera Tomasa Kērka (Kirk, ap 1765–1797) darināti attēli.

1805. gadā traukus, apdrukātus ar Tišbeina un Kērka gravīrās aizgūtiem motīviem, sāka ražot uzņēmums Spode. To centrā parasti bija izvietota mitoloģiska aina, bet uz apmales – grieķu vāžu silueta medaljonos grupētas figūras. Ap 1810. gadu šādus dekolus ar nosaukumu “Roman” sāka lietot uzņēmumā Minton, bet ap 1815. gadu (ar nosaukumu “Greek pattern”) – arī uzņēmumā Herculaneum.

19. gadsimta vidū ar dekolu sēriju “Classical Antiquities” pēc “Odisejas” un “Iliādas” motīviem antīkās pasaules tematikai pievērsās uzņēmums Joseph Clementson. Par paraugu šīs firmas ražoto trauku dekoliem kalpoja tolaik iecienītās Tomasa Piroli (Pirol, 1752–1824) gravīras pēc Džona Flaksmena (Flaxman, 1755–1826) zīmējumiem.

Ap 1850. gadu plašu popularitāti ieguva dekoli ar antīkās arhitektūras fonā eksponētu skulptūru vai skulpturālu grupu. Uzņēmumā Clementson vien tika lietoti vismaz 11 šādi dekoli ar nosaukumu “Sydenham”, taču līdzīgs dekols ar nosaukumu “Athens” izmantots  arī uzņēmumā Marple, Turner & Co, ar nosaukumu “Corella” – firmā W. Barker & Son un ar nosaukumu “Verona” – uzņēmumā David Methven & Sons, Skotijā. 19. gadsimta 90. gados antīkajai tēmai pievērsās uzņēmums W. T. Copeland & Sons, kura dekolu sērijā “Seven Wonders of the World” klasiskie objekti attēloti savam laikam raksturīgā veidā, vairs necenšoties kopēt grieķu vāžu gleznojumu stilistiku.

Interesi par antīko pasauli apliecināja arī dekoli ar antīko celtņu drupām, kas tematiski tuvi romantisko ainavu grupai. Arī tie lielākoties radīti sērijās, piemēram, uzņēmuma Ralph Stevenson & Williams sērijā “Ancient Greece”. Par paraugu vairākiem šāda tipa dekoliem kalpojušas izcilā 17. gadsimta ainavista Kloda Lorēna (Lorrain, 1600–1682) gleznas.

Savdabīgs atskats uz antīko pasauli vērojams arī uzņēmuma Mayer & Elliott un Gildea & Walker dekolos, kuros attēlotas Henrija Mozesa (Moses, 1781–1870) gravētās vāzes no antikvāra Henrija Englifīlda (Englefield, 1752–1822) kolekcijas.