Animālie motīvi

Ļoti plašu angļu dekolētā fajansa grupu veido trauki, kuru dekolos attēloti dzīvnieki, turklāt interesanti, ka dzīvnieki sastopami jau uz pašiem agrākajiem, vēl spēcīgā Ķīnas porcelāna ietekmē rotātajiem traukiem. Sentimentālas ainiņas, kurās iesaistīti suņi, aitas, kaķēni un citi mājdzīvnieki, jau 18. gadsimta beigās bieži izmantotas virsglazūras tehnikā radītajos dekolos, taču, industrijai uzņemot apgriezienus, dzīvnieki ieņēma arvien nozīmīgāku vietu arī zemglazūras dekolos.

Kā viens no pirmajiem dekoliem, kuros izmantots dzīvnieka tēls, bieži tiek minēts uzņēmumā Spode un citos lietotais “Boy on Buffalo”, kas ir klasisks šinuazrī (chinoiserie) piemērs un tapis pēc Ķīnas eksporta porcelānā noskatīta parauga. Līdzīgā stilistikā tapis arī firmā William & John Turner radītais “Elephant pattern”, Wedgwood lietotais “Elephant and Howdah” un Mintons izmantotais “Camel and Giraffe”.

Jau vēlāk angļu fajansā populāri kļuva dekoli kuros attēloti visdažādākie mājlopi – zirgi, govis, aitas, kazas, truši u. tml. Tie dekolos rādīti gan pa vienam, gan grupās, gan iesaistīti lauku dzīves norisēs, un bieži vien tiem līdzās attēloti arī lauku ļaudis. Šādi dekoli, kuros zirgi un govis rādīti ganībās, jau balansē uz pastorālā žanra robežas, savukārt citi, kuros tie redzami jau izvērstākā sadzīves situācijā, jau vairāk atbilst lauku dzīves (tā sauktās rural life) žanra specifikai.

Īpašs angļu fajansa industrijas fenomens ir dekolu sērija “The Durham Ox”, kurā attēlots tā sauktais Daremas vērsis – milzīgs sugas īpatnis, kas svēra ap 1200 kg un savu grandiozo izmēru dēļ par naudu tika izrādīts visā Anglijā un Velsā. Dekoli ar slavenā vērša attēlu tapuši lielākoties pēc Džona Bultbija (Boultbee, 1753–1812) gleznas, kas kļuva populāra ar Džona Vesela (Whessell, darbojies ap 1790–1820) punktīra starpniecību.

Plašu grupu veido arī dekoli ar Lielbritānijas mežu zvēru (briežu, lāču, vilku, lapsu, bebru, vāveru, sesku u. c.) attēliem. Liela daļa šo dekolu radīti pēc 1805. gadā publicētā Džona Čērča (Church) enciklopēdiska rakstura izdevuma “A Cabinet of Quadrupeds with Historical and Scientific Descriptions” ilustrācijām, kuras pēc Džuliusa Ibetsona (Ibbetson, 1759–1817) zīmējumiem krājumam bija izstrādājis gravieris Džeimss Tūkijs (Tookey, ap 1800–1830).

Daudzos britu fajansa dekolos jau kopš 18. gadsimta beigām izmantoti arī eksotiski zvēri, sākot ar tādiem labāk zināmiem kā lauvas, tīģeri, ziloņi un žirafes un beidzot ar bifeļiem, antilopēm, hiēnām, kalnu kazām un pat leduslāčiem. Daļa šo zvēru rādīti savstarpējā cīņā vai bēgam no medniekiem, un nav šaubu, ka šādus traukus labprāt pirka cilvēki, kuru hobijs un kaislība bija medības.

Šai ievirzei atbilst daudzi dekoli pēc Semjuela Hovita (Howitt, 1756/57–1822) un Henrija Mērka (Merke, darbojies ap 1799–1820) kopdarbībā tapušām ilustrācijām (tādi kā “Chasing a Tiger Across a River” vai “Battle Between a Buffalo and a Tiger”). Plašu šādu  dekolu sēriju “Indian Sporting” kopš 1809. gada lietojis uzņēmums Spode, sērijas nosaukumu aizgūstot no Londonas ikmēneša izdevuma, kurā bija publicētas dekolos izmantotās Hovita ilustrācijas. Eksotiskus zvērus Londonas iedzīvotāji varēja iepazīt arī dabā – apmeklējot 1828. gadā atklāto zoodārzu, un zīmīgi, ka jau ap 1830.–1835. gadu zoodārza iemītnieki guva atspoguļojumu uzņēmuma Ralph & James Clews izstrādātajos dekolos.

Plašu grupu veido arī dekoli ar putnu attēliem, no kuriem pirmie radīti Ķīnas porcelāna iespaidā. Dekolos izmantoti gan vietējie dabā mītošie putni un gājputni, gan mājputni (vistas, pīles, zosis, tītari u. c.), gan eksotiski, pat ļoti tālās zemēs mītoši putni. Īpaši  populārs bija dekols “Asiatic Pheasants” ar Āzijas garā stilizētu fazānu attēlojumu, kurš pēc slavenā “Willow pattern” tiek uzskatīts par otru visvairāk izmantoto dekolu pasaulē.

Lai arī daudzus angļu traukus rotā makšķernieki un zvejnieki, dekolu, kuros rādītas pašas zivis, ir maz. Tas arī labi saprotams, jo parasti cilvēki zivis iepazina nevis viņu dabīgajā stihijā, bet gan uz galda servēta ēdiena veidā.