Abstrakti ornamentālie dekoli
Starp 19. gadsimta angļu fajansa rotājumiem sastopami arī ornamentāli dekoli, kurus veido tikai ģeometrisku formu vai galēji stilizētu motīvu kompozīcijas. Tiesa, apzīmējums “abstrakti ornamentāls” ir ļoti nosacīts termins, jo lielākā daļa klasisko ornamentu, kā zināms, ir atvasināti no pavisam konkrētiem augiem, ziediem un arhitektūras elementiem.
No agrīniem šāda tipa dekoliem atzīmējams Velsas uzņēmumā Cambrian Pottery (1783–1810) lietotais “Geometric Wheel” vai, piemēram, 19. gadsimta sākumā uzņēmumā Spode izmantotais “Dresden Border”, kurā simetriskā kompozīcijā apvienoti ornamentāli Centrālāzijas motīvi. Tiesa, 19. gadsimta pirmajā pusē šādi rotājumi nespēja konkurēt ar ainaviskiem un sižetiskiem dekoliem, un to lietošana nebija komerciāli veiksmīga.
Ornamentālo dekolu uzplaukuma laikmets ir 19. gadsimta vidus un, īpaši, otrā puse. Šajā laikā strauji auga angļu fajansa eksports uz islāma valstīm, kurās pastāvēja reliģiski ierobežojumi cilvēku un dzīvnieku attēlošanai. Viens no populārākajiem šādai vajadzībai lietotajiem rotājumiem bija dekols “Alpine”, ko izstrādāja beļģu firma Petrus Regout, bet trauku apdrukā visvairāk lietoja britu uzņēmums Frederick Jones & Co. Šādi rotātus traukus ražoja lielākoties eksportam uz Centrālāziju, Turciju un Indonēziju.
Līdzīgai vajadzībai kalpoja arī uzņēmumā Ridgway, Morley, Wear & Co lietotais dekols “Caledonian”, kura raksts atgādina skotu tartāniem raksturīgo rūtaino audumu. Tā kā šādi rotātus traukus masveidā eksportēja uz Indonēziju, nav jābrīnās, ka vairākiem to dekoliem doti šīs zemes vietu nosaukumi (tādi kā “Batavia” un “Amboina”). Persijas tirgū par īpaši veiksmīgu savukārt kļuva uzņēmuma John Carr & Co dekols “Floral Tapestry”.
Salīdzinoši nelielu grupu veido dekoli, kuros izmantots Eiropas vēsturisko stilu ornaments – akantu un rokaju vijumi, lauru lapu joslas, palmešu rindas u. c. Historisma laikmetā – 19. gadsimta otrajā pusē –, kad ēdamzāles mēdza iekārtot galvenokārt neorenesanses formās, trauku rotājumos populāri kļuva arī renesanses motīvi – arabeska, maureska un groteska.
Retāk uz traukiem lietoti ornamentāli dekoli, kas nerada tiešas asociācijas ar kādu konkrētu kultūru reģionu vai mākslas stilu un vairāk uztverami kā mākslinieka jaunrades izpausme. Daļa šādu dekolu pārsteidz ar līniju smalkumu un precizitāti, ar kādu atkārtota viena un tā pati ģeometriskā figūra un liek domāt, ka to radīšanā izmantota specifiska palīgierīce – spirogrāfs (spirograph).
Savdabīgu ornamentālo rotājumu grupu veido arī dekoli ar parasti vienkrāsainām, daudzkārt atkārtota viena motīva (aukliņas, cilpiņas, pīnītes, festona u. tml.) joslām. Izstādē šāda tipa rotājumus pārstāv, piemēram, dekoli “Italie” un “Florida” uz uzņēmumā Bates, Brown-Westhead & Moore ražotajiem šķīvjiem vai dekols “Turin” uz firmā Livesley, Powell & Co (1851–1866) izgatavotā šķīvja.