Georgs Vilhelms Timms (1820–1895) – mākslinieks, izdevējs, ceļotājs
No 2022. gada 15. janvāra līdz 3. aprīlim Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA skatāma izstāde “Georgs Vilhelms Timms (1820–1895) – mākslinieks, izdevējs, ceļotājs”.
Izstāde veltīta vācbaltu mākslinieka, rīdzinieka Georga Vilhelma Timma radošajai darbībai. Māksliniekam ir nozīmīga vieta gan Latvijas, gan Krievijas un Vācijas kultūras kartē. Savdabīgs talants, neizsmeļoša enerģija, tieksme pēc nezināmā iezīmē mākslinieka personību un likteni. Viņš visu mūžu pavadījis ceļojumos, atklājot sev jaunas daiļrades jomas, jaunas zemes un dzīves šķautnes. Timma radošo mantojumu veido gleznas, zīmējumi, iespiedgrafika, skices, ilustrācijas, keramika. Izstādē eksponēti ap 200 mākslas darbu no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijām, kā arī 19. gadsimta izdevumi no Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas.
Timms ir dzimis Rīgas birģermeistara Frīdriha Vilhelma Timma (1779–1848) ģimenē. 15 gadu vecumā viņš iestājās Pēterburgas Mākslas akadēmijā, kur mācījās batālijas glezniecības klasē. Pēc franču gleznotāja Orasa Vernē (Émile Jean-Horace Vernet, 1789–1863) ierosinājuma viņš 1844. gadā aizbrauca uz Franciju, divus mēnešus ceļoja pa Alžīriju. Pēc atgriešanās Krievijā Timms sāka izdot periodisko izdevumu “Русский художественный листок” (Krievu mākslas lapa, 1851–1862). Tajā reproducētajos Timma un citu mākslinieku darbos tika atspoguļota tā laika Krievijas impērijas hronika – aktuāli sociālpolitiskie un kultūras notikumi. Kopš 1867. gada mākslinieks dzīvoja Berlīnē un strādāja keramikas jomā, bet nekad nezaudēja saikni ar dzimteni – regulāri brauca uz Rīgu un piedalījās tās mākslas dzīvē. Timms ir miris Berlīnē, bet 1898. gadā viņa pīšļi tika apglabāti Rīgas Lielajos kapos.
Par nozīmīgu kultūras dzīves notikumu uzskatāms fakts, ka 1904./1905. gadā mākslinieka atraitne Emīlija Timma (dzim. Pfāba, 1826–1906) un vēlāk arī viņas mantinieki ir dāvinājuši mākslinieka darbus Rīgas muzejiem. Lai veicinātu mākslas attīstību Baltijā, 1906. gadā E. Timma novēlēja Rīgas pilsētai zināmu naudas summu, lai tiktu iedibināta Georga Vilhelma Timma stipendija, uz kuru varēja pretendēt jaunie mākslinieki.
Izstādes koncepcijas pamatā ir vēlme parādīt Timma dzīves un daiļrades svarīgākos aspektus. Ekspozīciju veido pieci tematiskie cikli: “Krievijā”, “Ceļojumu iespaidi”, “Atkal dzimtenē”, “Iespiedgrafika un izdevējdarbība” un “Vācija un eksperimenti keramikā”. Piecu sadaļu saturs atspoguļo mākslinieka radošās personības īpašības – spēju uztvert un attēlot ikdienas dzīves momenta vai vēsturiska notikuma būtību, dziļo interesi par dabu un cilvēkiem, tēlojuma precizitāti un reālistiskumu, arī humoru un ironiju. Mākslinieka daiļradē apvienojas divas pamatšķautnes – romantiska tieksme gūt jaunus iespaidus ceļojot un reālistiski racionāls dzīves skatījums.
Teksts: Ksenija Rudzīte
