29.11.2024.
12.00
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Mediju pastaiga:
Ludolfs Liberts un Art Deco hipnotiskais spožums
Piektdien, 2024. gada 29. novembrī, plkst. 12.00 Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) aicina žurnālistus uz mediju pastaigu vērienīgajā Ludolfa Liberta darbu retrospekcijā “Art Deco hipnotiskais spožums”.
Iepriekšējas reģistrācijas anketa: līdz 28.11.2024. plkst. 17.00
Dalībnieku reģistrācija uz vietas: plkst. 11.30–12.00
Ludolfs Liberts (1895–1959) ir viens no izcilākajiem Art Deco pārstāvjiem Latvijā, un visspilgtāk to demonstrē viņa scenogrāfija, ko atšķir izdomas bagātība, krāsu košums un formu krāšņums. Bez pārspīlējuma var teikt, ka 20. gadsimta 20.–30. gadi Latvijas Nacionālajā operā bija Liberta laikmets. Viņš noteica stilu, ietekmēja kolēģus, atradās kritiķu un skatītāju uzmanības centrā. Meistara inscenējumi nevienu neatstāja vienaldzīgu: daudzi bija sajūsmā un aplaudēja dekorācijām, citi kritizēja un pārmeta pārāk lielu nosacītību, raibumu un pārspīlētu dekorativitāti.
Ludolfs Liberts. 20. gs. 30. gadu sākums. Fotogrāfs nezināms. Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja kolekcija. Publicitātes foto
Milda Brehmane-Štengele Karla Goldmarka operā “Sābas ķēniņiene” pēc Ludolfa Liberta meta veidotajā kostīmā (pirmizrāde Latvijas Nacionālajā operā 20.03.1935., režisors Ludolfs Liberts, diriģents Teodors Reiters). 1935. Fotogrāfs nezināms. Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja kolekcija. Publicitātes foto
Ludolfs Liberts. Portrets ar arku fonā. 1923. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš
Ludolfs Liberts. Sievietes ceļā. 1923. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš
Ludolfs Liberts. Sēna. 1924. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš
Ludolfs Liberts. Lielveikals “Printemps” Parīzē. 1927. Kartons, tempera. Privātkolekcija. Foto: I. Fridmans
Ludolfs Liberts. Amnerisa. Kostīma mets Džuzepes Verdi operai “Aīda” (pirmizrāde Valsts teātrī Kauņā 10.11.1926., režisors Nikolajs Tihomirovs, diriģents Mīkols Bukša). 1926. Kartons, zīmulis, tempera, sudraba krāsa, zila tuša. Lietuvas Teātra, mūzikas un kino muzeja kolekcija, Viļņa. Publicitātes attēls
Vince Jonuškaite Amnerisas lomā Džuzepes Verdi operā “Aīda” (pirmizrāde Valsts teātrī Kauņā 10.11.1926., režisors Nikolajs Tihomirovs, diriģents Mīkols Bukša). 1926. Fotogrāfs nezināms. Lietuvas Teātra, mūzikas un kino muzeja kolekcija, Viļņa. Publicitātes foto
Libertam piemita fenomenāla spēja just aktuālās tendences mākslā, viņa dekorāciju un kostīmu skicēs parādījās
Art Deco mākslinieku iemīļotie motīvi – debesskrāpji, strūklaku lejupslīdošie ritmi, zigzagi un citi ģeometriskie ornamenti. Viņš pievērsās neeiropiešu kultūru mantojumam, reaģēja uz plaši izplatīto eģiptomāniju un atsaucās uz kopējo aizraušanos ar kinematogrāfu, kas iespaidoja teātri un vadošos tālaika režisorus visā pasaulē. 30. gados Ludolfs Liberts, tāpat kā daudzi latviešu mākslinieki, aktīvi interesējās par senatni, brīvi fantazējot par vēsturiskām tēmām un pagātnes tēliem.
Izstāde, kura no š.g. 30. novembra līdz 2025. gada 16. martam norisināsies Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM), ir pirmā tāda mēroga mākslinieka retrospekcija, kur lielākā darbu daļa tiek eksponēta pirmo reizi.
Mediju pastaigā piedalīsies:
- Dr. art. Nataļja Jevsejeva, izstādes kuratore, LNMM / Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāja – runās par projektu un apjomīgo pētniecisko procesu, kas ir tā pamatā;
- Prof. Dr. Helmutas Šabasevičius, teātra vēsturnieks, Lietuvas Kultūrpētniecības institūta pētnieks – ieskicēs Ludolfa Liberta darbību Lietuvā;
- Aušra Endriukaitienė, Lietuvas Teātra, mūzikas un kino muzeja Mūzikas un mākslas nodaļas vadītāja – pastāstīs par izstādes projekta turpinājumu Viļņā;
- Laima Slava, mākslas zinātniece, izdevniecības “Neputns” galvenā redaktore – iepazīstinās ar apgāda tikko izdoto grāmatu “Ludolfs Liberts”.
Pēc Ludolfa Liberta skices veidots Radamesa kostīms Džuzepes Verdi operai “Aīda” (pirmizrāde Valsts teātrī Kauņā 10.11.1926., režisors Nikolajs Tihomirovs, diriģents Mīkols Bukša). Tērps piederējis solistam Kiprasam Petrauskam. 1926. Kokvilna, atlass, zīds, metālisks diegs. Lietuvas Teātra, mūzikas un kino muzeja kolekcija, Viļņa. Publicitātes foto
Ludolfs Liberts. Šeherezāde. Kostīma mets Annas Pavlovas trupas baletam “Radžas sapnis”. Nerealizēts. 1927. Papīrs, kartons, akvarelis, tempera, sudrabs, zelts, bronza. Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja kolekcija. Publicitātes attēls
Ludolfs Liberts. Šeherezāde. Kostīma mets Annas Pavlovas trupas baletam “Radžas sapnis”. Nerealizēts. 1927. Papīrs, kartons, akvarelis, tempera. Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja kolekcija. Publicitātes attēls
Ludolfs Liberts. Šahriārs. Kostīma mets Annas Pavlovas trupas baletam “Radžas sapnis”. Nerealizēts. 1927. Papīrs, kartons, akvarelis, tempera, bronza. Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja kolekcija. Publicitātes attēls
Ludolfs Liberts. Karaļa pils. Dekorāciju mets Jāņa Mediņa operai “Sprīdītis” (pirmizrāde Latvijas Nacionālajā operā 22.01.1927., režisors Fricis Rode, diriģents Jānis Mediņš). 1927. Kartons, tempera. Ķelnes Universitātes Teātra izpētes centra kolekcija. Publicitātes foto
Ludolfs Liberts. Kostīma mets “gerlām” Ernsta Kreneka operai “Džonijs uzspēlē” (pirmizrāde Latvijas Nacionālajā operā 20.12.1929., režisors Ludolfs Liberts, diriģents Oto Karls). 1929. Kartons, papīrs, zīmulis, guaša, tuša, sudrabs. LNMM kolekcija. Publicitātes attēls
Ludolfs Liberts. Kostīma mets Nikolaja Rimska-Korsakova baletam “Šeherezāde” (pirmizrāde Latvijas Nacionālajā operā 26.05.1930., baletmeistars Leonīds Žukovs, diriģents Teodors Reiters). 1930. Papīrs, akvarelis, guaša, bronza. LNMM kolekcija. Publicitātes attēls
Ludolfs Liberts. Armīdas vergs. Kostīma mets Nikolaja Čerepņina baletam “Armīdas paviljons” (pirmizrāde Latvijas Nacionālajā operā 06.11.1930., baletmeistare Aleksandra Fjodorova, diriģents Teodors Reiters). 1930. Papīrs, kartons, akvarelis, sudrabs. LNMM kolekcija. Publicitātes attēls
Ludolfs Liberts. Kostīma mets Kamila Sensānsa operai “Samsons un Dalila” (pirmizrāde Valsts teātrī Kauņā 08.05.1931., režisors Teofans Pavlovskis, diriģents Mīkols Bukša). 1931. Kartons, zīmulis, guaša, zelts. LNMM kolekcija. Publicitātes attēls
Skats no Kamila Sensānsa operas “Samsons un Dalila” otrā cēliena (pirmizrāde Valsts teātrī Kauņā 08.05.1931., režisors Teofans Pavlovskis, diriģents Mīkols Bukša). 1931. Fotogrāfs nezināms. Lietuvas Teātra, mūzikas un kino muzeja kolekcija, Viļņa. Publicitātes foto
Marija Lipčiene Dalilas lomā Kamila Sensānsa operā “Samsons un Dalila” (pirmizrāde Valsts teātrī Kauņā 08.05.1931., režisors Teofans Pavlovskis, diriģents Mīkols Bukša). Fotoateljē “Zinaida”, 1931. Lietuvas Teātra, mūzikas un kino muzeja kolekcija, Viļņa. Publicitātes foto
Mākslas albuma “Ludolfs Liberts” vāki. Apgāds “Neputns”, sērija “Lielā mākslas klasika”, 2024. Grāmatas mākslinieks: Brālis Y. Publicitātes foto
Pasākumu moderēs LNMM Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece.
Pēc ievadvārdiem klātesošie tiks aicināti aplūkot izstādi izvērstā ekskursijā kopā ar kuratori Nataļju Jevsejevu, kura palīdzēs izzināt autora daiļrades nozīmīgākos posmus, iedvesmas avotus un radošo procesu. Pastaigas laikā žurnālisti varēs uzdot jautājumus, fotografēt un filmēt. Noslēgumā būs iespēja individuāli intervēt projekta īstenošanā iesaistītās personas.
Lai vienotos par interviju norisi citā dienā, lūgums sazināties ar LNMM komunikācijas speciālisti Līvu Polkmani, zvanot pa tālruni (+371) 60 001 536 vai rakstot uz e-pastu .