2023. gada pirmajā ceturksnī Purvīša balvai 2025 nominēti Rasa Jansone, Jānis Straupe un Maija Kurševa 2023. gada pirmajā ceturksnī Purvīša balvai 2025 nominēti Rasa Jansone, Jānis Straupe un Maija Kurševa
17.04.2023.

2023. gada pirmajā ceturksnī Purvīša balvai 2025 nominēti Rasa Jansone, Jānis Straupe un Maija Kurševa

Darbu uzsākusi jaunā Purvīša balvas perioda neatkarīgo ekspertu darba grupa un, izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 31. martam, nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2025. gada pavasarī, ir izvirzījusi trīs autorus:

Rasu Jansoni

par darbu ciklu “Kad viņa piesēda mazliet ērtāk” personālizstādē “Izlīguma izstāde” Bauskas muzejā (11.02.–09.04.2023.).

Rasa Jansone. Darbu cikls “Kad viņa piesēda mazliet ērtāk” personālizstādē “Izlīguma izstāde” Bauskas muzejā (11.02.–09.04.2023.). Foto: Rasa Jansone
Rasa Jansone. Darbu cikls “Kad viņa piesēda mazliet ērtāk” personālizstādē “Izlīguma izstāde” Bauskas muzejā (11.02.–09.04.2023.). Foto: Rasa Jansone

Nominācijas pamatojums: “Savā jaunākajā darbu ciklā “Kad viņa piesēda mazliet ērtāk” – ekspresīvā manierē veidotajās lielformāta gleznās un kolāžu sērijā – māksliniece turpina savu pievēršanos feminisma un mātišķības jautājumiem. Rasas Jansones darbi ir konsekvents sociāli aktīvas mākslas piemērs Latvijas mākslas ainā, kurā vērojams sociāli un politiski ieinteresētas mākslas trūkums. Viņas monumentālie gleznojumi asi kontrastē ar Rietumu mākslas vēstures tradīcijā ierasti maigajiem mātišķības atveidiem. Rasa Jansone pauž kritisku attieksmi pret mūsdienu sabiedrībā joprojām dominējošo normatīvo sievišķību, piedāvājot savu, no perfektās un laimīgās mātes atšķirīgu Jaunavas Marijas tēla interpretāciju,” vērtē mākslas kolekcionārs, kurators Māris Vītols.

“Būtiska ir arī izvēlētā norises vieta – personālizstādi Bauskas muzejā var uzlūkot kā rokasspiedienam līdzīgu žestu, ko māksliniece sniedz videi, no kuras viņa nākusi, trāpīgi uzrādot Latvijas vizuālās mākslas dzīvei piemītošo hermētiskumu – nozīmīgākie mākslas notikumi (ar atsevišķiem izņēmumiem) ierasti centrējas Rīgā, citu pilsētu muzejus un mākslas telpas novietojot abstraktā un iluzori tālā zonā, ko mēdz saukt par “perifēriju” vai, vēl ļaunāk, “provinci”.

Ciklā “Kad viņa piesēda mazliet ērtāk” (2022–2023) Rasa Jansone kā izejas punktu izvēlējusies renesanses mākslinieka Rafaela darbus ar Madonnu, mazo Jēzu un Jāni Kristītāju. Pārradot šos ikoniskos motīvus laikmetīgā, sievietei ērtākā vidē un starp māti un bērnu valdošajai beznosacījuma mīlestībai un rūpēm blakus atzīstot ciešanu dimensiju, Jansone Madonnas tēlam neko neatņem, tomēr viņas uzdotais jautājums: “Kas notiktu, ja mēs Marijai ļautu apsēsties mazliet ērtāk?” ir izrādījies ļoti uzlādēts – izstāde pieredzējusi Latvijas mākslas kritikā reti novērojamu bagātīgu viedokļu klāstu.

Nomināciju pamato mākslinieces ļoti izstrādātais un arī teorētiski izvaicātais skatījums uz gadsimtu gaitā kultivētiem stereotipiem un piedāvājums veidot realitātei tuvāku un jūtu aizliegumu neapēnotu redzējumu uz dzimumu lomām, mātišķību un citām cilvēciskām pieredzēm,” papildina mākslas zinātniece Arta Vārpa.

Jāni Straupi

par darbu “Svārsts” personālizstādē “Ne-lietas” LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (28.01.–26.03.2023.).

Jānis Straupe. Darbs “Svārsts” personālizstādē “Ne-lietas” LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (28.01.–26.03.2023.). Foto: Ansis Starks
Jānis Straupe. Darbs “Svārsts” personālizstādē “Ne-lietas” LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (28.01.–26.03.2023.). Foto: Ansis Starks

Nominācijas pamatojums: “Jāņa Straupes personālizstādes centrālais darbs “Svārsts” pārliecina ar lakonismu un vērienu. Novietots muzeja apsīdas daļā, 12 metrus garais kinētiskais objekts ir tehniski sarežģītākais no darbiem un izceļas ne tikai ar mērogu, bet – būtiski – arī ar pilnīgu aizvirzīšanos no tēlainības un jebkādām atsaucēm uz pielietojamību. Monumentālajai “Svārsta” formai mākslinieks piešķīris kustību, kas skaidri rezonē ar laikmeta spriedzi – patlaban izjūtamo pasaules mainīguma un nestabilitātes izjūtu. Straupe 40 gadu garumā izkopto perfekto amata praksi darbā ar koku apvienojis ar konceptuālu un telpisku domāšanu, radot pārsteidzošu, pārliecinošu un laikmetīgu mākslas darbu,” pamato Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja Arta Vārpa.

“Kinētiskās lielformāta skulptūras “Svārsts” vizuālā valoda trāpīgi atklāj šī laika vispārējo nenoteiktību, aktuālās ģeopolitiskās un sociālekonomiskās kolīzijas, nepārtraukto pārmaiņu un zūdošā līdzsvara izjūtu sabiedrībā,” piebilst biedrības “Latvijas kultūras projekti” direktors Māris Vītols.

Maiju Kurševu

par izstādi “Lapa uz lapas” TUR_telpā (30.03.–29.04.2023.).

Maija Kurševa. Izstāde “Lapa uz lapas” TUR_telpā (30.03.–29.04.2023.). Foto: Didzis Grodzs
Maija Kurševa. Izstāde “Lapa uz lapas” TUR_telpā (30.03.–29.04.2023.). Foto: Didzis Grodzs

Nominācijas pamatojums: “Zīmējumu, gaismas un telpas saspēle Maijas Kurševas izstādē “Lapa uz lapas” izvēršas par spēcīgu meditatīvu pieredzi. Darbs sastāv no 300 zīmējumiem, kas taisnās līnijās sakārti koka konstrukcijā un viegli plīvo, skatītājiem garāmejot. Zīmējumi veidoti ar laku uz puscaurspīdīga zīdpapīra, vienu pēc otra attēlojot kadrus, kas būtu redzami, ja uzņemtu lapu, kas kustas vējā. Lapas kustībai iespējams sekot arī animācijas cilpā, kas radīta no šiem zīmējumiem.

Instalācijas trauslums ir tiešā pretstatā postindustriālās vides raupjumam, un tieši tāpēc viens tik dabiski saausts ar otru. Esot telpā, gribas uzmanīgi vērot, ar acīm sekot līdzi līnijām, saules un ēnu mijai uz baltajām papīra lapām un klausīties skaņās, kas ienāk no Tallinas kvartāla pagalma,” ekspertu uzvēli komentē Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratore Inga Lāce.

“Mākslas darba kustība ir maiga un ritmiska, radot mierinošu un atslābinošu vidi, kas aicina skatītājus apcerēt laika, telpas un kustības jēdzienu. Materiālu izmantojums, nomierinošā atmosfēra un dziļa kontemplācija, ko tā iedvesmo, padara to par izstādi, kuru jāapskata ikvienam laikmetīgās mākslas interesentam,” papildina fonda “Mākslai vajag telpu” vadītāja Katrīna Jaunupe.

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja 6 vizuālās mākslas notikumus, un to vidū bija:

  • Kristas Dzudzilo personālizstāde “es visu atceros, un tad es visu aizmirstu” galerijā “Alma” (17.03.–07.05.2023.);
  • Andra Kaļiņina izstāde “Baltā zāle” TUR_telpā (23.02.–25.03.2023.);
  • Amandas Ziemeles personālizstāde “Saule ar zobiem” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupola zālē (11.02.–07.05.2023.).

Eksperti 2023.–2024. gadā

Laika posmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim Purvīša balvas 2025 neatkarīgo ekspertu darba grupā strādā: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja Arta Vārpa, kuratore, mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore studiju darbā Antra Priede, Centrālās un Austrumeiropas eksperte Modernās mākslas muzejā Ņujorkā, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratore Inga Lāce, fonda “Mākslai vajag telpu” vadītāja Katrīna Jaunupe, mākslas kolekcionārs, kurators, biedrības “Latvijas kultūras projekti” direktors Māris Vītols.

Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.

Vietnē ir iespējams iepazīties ar to ekspertu nomināciju pamatojumiem, kuri attiecīgajā ceturksnī pret to publiskošanu neiebilst.

Purvīša balva

Purvīša balva ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tā dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi, sekmēt jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.

Balva tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”. Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”. Par Purvīša balvas 2017 ieguvēju kļuvis mākslinieku kolektīvs – Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons – par izstādi “Dziesma”. Sesto Purvīša balvu 2019. gadā saņēma māksliniece Ieva Epnere par personālizstādi “Dzīvo atmiņu jūra”. Par septītās Purvīša balvas laureāti 2021. gadā kļuvusi māksliniece Amanda Ziemele par personālizstādi “Kvantu matu implanti”. Astotā Purvīša balva tiks pasniegta 2023. gada 26. maijā.

Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA “Alfor”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas biedrība “Mākslas platforma”, kultūras projektu aģentūra “INDIE” un aģentūra “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”.

Projektu atbalsta SIA “Alfor”.