VĒRTĪBU ZĪMES: Monētas stāsta, atklāj un pārsteidz!

VĒRTĪBU ZĪMES

Monētas stāsta, atklāj un pārsteidz!

No 2022. gada 9. oktobra līdz 2023. gada 22. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. un 5. stāva izstāžu zālēs (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) būs skatāma Latvijas Bankas simtgades izstāde “VĒRTĪBU ZĪMES”.

Latvijas Bankas (LB) simtgadei veltītā izstāde, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju (LNMM), aicina novērtēt naudu ne vien kā racionālās saimnieciskās pasaules neatņemamu sastāvdaļu, bet arī kā paliekošu kultūrvēsturisku simbolu, latviešu tautas vēstures un garīgo vērtību iemiesojumu. Leģendārā sudraba piecu latu monēta, tautā dēvēta par Mildu – Riharda Zariņa spilgts mākslinieciskais veikums – ikvienam latvietim asociējas ar valsts neatkarību, tā turēta cieņā un godā, mantota paaudzēs un aizvien ir Latvijas atpazīstamības zīme.

1991. gada 13. martā tika pieņemts lēmums “Par Latvijas Republikas naudaszīmju izgatavošanu” un dibināta Naudas zīmju sižetiskā risinājuma komisija, kurā ļoti aktīvi darbojās dizaina grafiķis Laimonis Šēnbergs – vēlāk Latvijas Bankas mākslinieciskais konsultants, faktiski visu Latvijas Bankas lata un pirmo eiro kolekcijas monētu tapšanu virzošs profesionālis. Valsts naudas zīmju dizaina koncepcijā tika definēti divi būtiskākie uzdevumi: pirmais – jāatsakās no standartizētiem paņēmieniem un jāmeklē jauni oriģināli mākslinieciski izteiksmes līdzekļi, otrais – nacionālās valūtas grafiskajam dizainam jābūt netradicionālam, kas lakoniski precīzi vizualizē 20. un 21. gadsimta Latvijai ievērojamus sižetus.

Izstāde iepazīstina ar Latvijas Bankas kolekcijas monētām, kas regulāri tiek izlaistas sākot ar 1996. gadu. To veidošanā piedalījušies visu paaudžu un nozaru Latvijas mākslinieki, pētot, izzinot un eksperimentējot, lai radītu neparastus risinājumus, pielietojot unikālus materiālus un visjaunākās tehnoloģijas. Katra Latvijas izdotā naudas zīme top kā miniatūrs mākslas darbs, kurā iekodēts universāls vēstījums šodienai un nākotnei. Latvijas Bankas kolekcijas monētas ir ieguvušas plašu starptautisku atpazīstamību un balvas konkursos, tās vienmēr atrodas pasaules numismātu uzmanības fokusā, bet galvenais – tie ir kodolīgi stāsti par mūsu vēsturi, kultūru un vērtībām.

Latvijas monēta. Autors: Teodors Zaļkalns. Plastiskais veidojums:
Ligita Franckeviča. 1922 / 2008. Zelta piemiņas monēta.
Averss un reverss. Publicitātes foto

Millenium. Poga. Grafiskais dizains: Gunārs Cīlītis. Plastiskais veidojums: Jānis Strupulis. 1999. Averss un reverss. Publicitātes foto

Barons Minhauzens. Grafiskais dizains: Arvīds Priedīte.
Plastiskais veidojums: Jānis Strupulis. 2005. Sudraba jubilejas monēta. Averss un reverss. Publicitātes foto

Akmens monēta. Grafiskais dizains: Laimonis &Scaron;ēnbergs. Plastiskais veidojums: Jānis Strupulis. 2011. Averss un reverss. Publicitātes foto

Akmens monēta. Grafiskais dizains: Laimonis Šēnbergs.
Plastiskais veidojums: Jānis Strupulis. 2011. Averss un reverss.
Publicitātes foto

Miglā asaro logs. Grafiskais dizains: Ilmārs Blumbergs.
Plastiskais veidojums: Ligita Franckeviča. 2011. Averss un reverss. Publicitātes foto

Baltā grāmata. Grafiskais dizains: Sandra Krastiņa. 2014.
Averss un reverss. Publicitātes foto

Pieci kaķi. Grafiskais dizains: Anita Paegle. Plastiskais veidojums:
Jānis Strupulis. 2015. Averss un reverss. Publicitātes foto

“Baltars”. Porcelāns. Grafiskais dizains: Frančeska Kirke. 2016.
Averss un reverss. Publicitātes foto

Medus monēta. Grafiskais dizains: Artūrs Analts. 2018. Averss un reverss. Publicitātes foto

Modernisms Latvijā. 20. gs. 60. gadi. Grafiskais dizains: Sandra Krastiņa. Plastiskais veidojums: Jānis Strupulis. 2020. Averss un reverss.
Publicitātes foto

Veiksmes monēta. Grafiskais dizains: Arvīds Priedīte.
Plastiskais veidojums: Jānis Strupulis. 2021. Averss un reverss. Publicitātes foto

Vilhelms Purvītis. Grafiskais dizains: Frančeska Kirke. 2022.
Averss un reverss. Publicitātes foto

Latvijas mākslas skolu audzēkņu darbi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Latvijas Bankas organizētajā zīmējumu konkursā “Mūsu pasaule, mūsu nākotne” par godu Latvijas Bankas simtgadei. 2022. Autori: Viktorija Aleksandrova (8 gadi), Ralfs Ivanovs (11 gadi), Marta Anna Krastiņa (7 gadi), Viktors Meņšikovs (13 gadi), Aurēlija Potjomkina (8 gadi), Ādams Putniņš (8 gadi). Publicitātes foto

Augstos mākslinieciskos kritērijus nodrošina Latvijas Bankas monētu dizaina komisija, kas darbojas kopš 1993. gada 12. novembra. Katrai monētas iecerei tiek rīkots konkurss, un mākslinieku pieteiktās idejas tiek rūpīgi izvērtētas. Komisijas darbā līdztekus bankas vadošajiem darbiniekiem piedalās Latvijā pazīstami mākslas, kultūras, vēstures un zinātnes eksperti, kuri iesaka tēmas, ierosina monētu izstrādes veidus, izvēlas māksliniekus monētu dizaina izstrādes konkursam, novērtē veikumu un monētu kaluma paraugus. Savā laikā monētu dizaina komisijā ir darbojušies eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, dzejnieks Imants Ziedonis, mākslinieks un mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis, mākslinieks Ilmārs Blumbergs, arhitekts Modris Ģelzis, mākslinieks Kristaps Ģelzis un akadēmiķis Jānis Stradiņš. Nenovērtējams ir ilggadējās Latvijas Bankas Monētu daļas vadītājas Marutas Brūkles un, protams, Laimoņa Šēnberga ieguldījums, apgūstot sākumā maz zināmos monētu kalšanas specifiskos noslēpumus un meklējot labākās kaltuves, kas gatavas eksperimentēt un realizēt Latvijas mākslinieku novatoriskās idejas. Pašlaik Latvijas Bankas monētu dizaina komisiju vada Naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms, tajā darbojas grafikas dizainers Edgars Zvirgzdiņš, Latvijas Bankas galvenā projektu vadītāja Ieva Bela, mākslinieki Sandra Krastiņa, Ivars Drulle, Artūrs Analts, Laimonis Šēnbergs, arhitekte un izstāžu kuratore Ieva Zībārte, mākslas zinātniece Ramona Umblija, Latvijas Universitātes asociētais profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Vjačeslavs Kaščejevs un literatūrzinātniece Janīna Kursīte.

Foto: Vents Āboltiņš

Izstādes koncepcijas ideja – atklāt monētas kā svarīgus Latvijas tēla un valstisko vērtību simbolus, unikālus mākslas objektus, visu mūsu kopīgas vērtības, kas izceļ nozīmīgus notikumus un personības, veido ilglaicīgu saikni starp pagātni, tagadni un nākotni. 80 izvēlētās mākslinieciski augstvērtīgākās un oriģinālākās kolekcijas monētas apkopotas 8 tematiskās grupās: “MŪSU RĪGA” (800-gades monētu cikls), “MŪSU ZELTS”, “MŪSU LATVIJA” (monētu programma “Latvija. Laikmetu grieži un laikmetu vērtības”), “MŪSU VĒSTURE”, “MŪSU PAMATI”, “MŪSU KULTŪRA”, “MŪSU PASAKAS UN TEIKAS”, “MŪSU PASAULE”. Izstādes māksliniecisko veidolu izstrādājis dizainers Artūrs Analts, kura 2018. gadā tapusī “Medus monēta” ir jauns solis monētu dizaina tehnoloģiju attīstībā un guvusi augstus starptautiskus novērtējumus. Neparastais izstādes formāts parāda kolekcijas monētas kā brīnišķīgas miniatūras mākslas pērles, akcentējot to pārlaicīgo garīgo vērtību. Ekspozīciju papildina katrai tēmai veltītie “IEDVESMAS SKAPJI” un “PROCESA STENDS”, kas palīdz apjaust monētu garo tapšanas ceļu no izpētes, radošiem meklējumiem un ideju atlases līdz to realizācijai. Līdztekus mākslinieku skicēm un monētu ģipša modeļiem skatāmi arī asociatīvi vēsturiski objekti, dokumenti un artefakti no dažādām Latvijas atmiņu institūcijām.

Foto: Vents Āboltiņš

Paplašinātu dimensiju izstādei piešķir Artūra Analta speciāli radītā audiovizuālā instalācija “MŪSU NĀKOTNE” LNMM Kupola zālē un vērienīgais vides objekts “MŪSU SAULE” pie muzeja fasādes, kuru veido 369 bērnu un jauniešu zīmējumi, kas atlasīti īpaši rīkotā konkursā un atspoguļo mūsu valsts nākotnes paaudzes pasaules redzējumu un pamatvērtības – ģimeni, draugus, mīlestību, dzimteni, dabu, planētas ekosistēmu, mieru. Zeltītā diska forma asociējas ar monētu un sauli – cerības, dzīvības, mūžīgas kustības, iedvesmas un garīguma simbolu.

Izstādes INTERAKTĪVAJĀ TELPĀ gan mazs, gan liels var ņemt rokās zīmuli, taktili sajust monētu reljefu, paņemt līdzi piemiņai savu zīmējumu, iepazīties ar ekspertu stāstiem un tuvāk apskatīt vides objektam “MŪSU SAULE” konkursā atlasītos zīmējumus.

Izstāde kļūs par vizuāli piesātinātu piedzīvojumu – tās inovatīvie risinājumi raisīs emocijas, būs saistoši un izglītojoši visu paaudžu apmeklētājiem.

Teksts: Inese Baranovska

Izstādes kuratore

Inese Baranovska,
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja /
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Izstādes mākslinieciskās koncepcijas autors

Artūrs Analts, “Variant Studio”

Izstādes grafiskā identitāte

Edgars Zvirgzdiņš, grafikas dizainers

Izstādes izglītības programmas kuratore

Anna Pūtele, izstāžu kuratore /
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Izstādes tehniskā realizācija

Dizaina birojs “Yes We Can”

Sadarbības partneri

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs,
Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Nacionālais arhīvs,
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, Latvijas Kara muzejs, Latvijas Ugunsdzēsības muzejs, Latvijas Arhitektūras muzejs, Rakstniecības un mūzikas muzejs,
Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs,
Rīgas Porcelāna muzejs, UAB “Lietuvos monetų kalykla” (Lietuva)