22.11.2024. - 09.03.2025.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Ludolfs Liberts (1895- 1959). Art Deco hipnotiskais spožums
No 2024. gada 22. novembra līdz 2025. gada 9. martam Latvijas Nacionālajā mākslas muzeja galvenajā ēkā (Jāņa Rozentāla laukums 1, Rīgā) norisināsies izstāde “Ludolfs Liberts (1895-1959). Art Deco hipnotiskais spožums”.
Viens no spožākajiem Art Deco pārstāvjiem Latvijā, bez šaubām, ir Ludolfs Liberts (1895-1959). 20. gs. 20.-30. gadu laikposmu Latvijas Nacionālajā operā var dēvēt par “Liberta laikmetu” – viņš noteica stilu, ietekmēja kolēģus un atradās kritiķu un skatītāju uzmanības centrā. No 1924. līdz 1937. gadam operā bija skatāmas divpadsmit Liberta režisētas un 43 noformētas izrādes. Liberta dekorācijas izpelnījās gan sajūsmu un ovācijas, gan kritiku un pārmetumus par pārāk lielu nosacītību, raibumu un pārspīlētu dekorativitāti.
Marija Lipčiene Dalilas lomā Kamila Sensānsa operā “Samsons un Dalila” (Valsts teātris Kauņā, pirmizrāde 08.05.1931., režisors Teofans Pavlovskis, diriģents Mīkols Bukša). 1931. Lietuvas Teātra, mūzikas un kino muzeja kolekcija. Foto: Fotoateljē “Zinaida”
Vince Jonuškaite Amnerisas lomā Džuzepes Verdi operā “Aīda” (Valsts teātrī Kauņā, pirmizrāde 10.11.1926., režisors Nikolajs Tihomirovs, diriģents Mīkols Bukša). Lietuvas Teātra, mūzikas un kino muzeja kolekcija. Foto: Fotoateljē “Zinaida”
Ludolfs Liberts. Lielais kanāls Venēcijā. 1930. Audekls, eļļa. 65 x 54 cm. LNMM kolekcija. Foto: N. Brasliņš
Ludolfs Liberts. Sēna. 1924. Audekls, eļļa. 46 x 55 cm. LNMM kolekcija. Foto: N. Brasliņš
Ludolfs Liberts. Vīrieša portrets. 1923. Audekls, eļļa. 78,5 x 65 cm. LNMM kolekcija. Foto: N. Brasliņš
Ludolfs Liberts. Portrets ar arku fonā. 1923. Audekls, eļļa. 56 x 68 cm. LNMM kolekcija. Foto: N. Brasliņš
Ludolfs Liberts. Sievietes ceļā. 1923. Audekls, eļļa. 49 x 63 cm. LNMM kolekcija. Foto: N. Brasliņš
Ludolfs Liberts. Tilts pilsētā. 1921-1922. Audekls, eļļa. 49 x 63 cm. LNMM kolekcija. Foto: N. Brasliņš
Ludolfs Liberts. Lielveikals Printemps Parīzē. 1923. Kartons, pastelis. 66 x 88 cm. Rietumu Bankas kolekcija. Foto: I. Fridmans
Ludolfs Liberts. Dekorāciju skice Jāņa Mediņa operai “Sprīdītis” (LNO, pirmizrāde 22.01.1927., režisors Fricis Rode, diriģents Jānis Mediņš). 1927. Kartons, tempera. 69,5 x 100 cm. Ķelnes Universitātes Teātra pētniecības kolekcija
Pēc Ludolfa Liberta meta veidots Radamesa kostīms Džuzepes Verdi operai “Aīda” (Valsts teātris Kauņā, pirmizrāde 10.11.1926., režisors Nikolajs Tihomirovs, diriģents MīkolsBukša). Kostīms piederējis solistam Kiprasam Petrauskam. 1926. Kokvilna, atlass, zīds, metālisks diegs. Lietuvas Teātra, mūzikas un kino muzeja kolekcija
Skats no Kamila Sensānsa operas “Samsons un Dalila” otrā cēliena (Valsts teātris Kauņā, pirmizrāde 8.05.1931., režisors Teofans Pavlovskis, diriģents Mīkols Bukša). 1931. Lietuvas Teātra, mūzikas un kino muzeja kolekcija
Ludolfs Liberts. Skice Amnerisas kostīmam Džuzepes Verdi operai “Aīda” (Valsts teātris Kauņā, pirmizrāde 10.11.1926., režisors Nikolajs Tihomirovs, diriģents Mīkols Bukša). 1926. Kartons, zīmulis, tempera, sudraba krāsa, zila tuša. 47,4 x 31,3 cm. Lietuvas Teātra, mūzikas un kino muzeja kolekcija
Ludolfs Liberts. Skice varietē dejotājas kostīmam Ernsta Kršeneka operai “Džonijs uzspēlē” (LNO, pirmizrāde 20.12.1929., režisors Ludolfs Liberts, diriģents Oto Karls). 1929. Kartons, papīrs, guaša, zīmulis, tuša, sudrabs. 46,7 x 30,6 cm. LNMM kolekcija
Ludolfs Liberts. Skice dejotājas kostīmam trešā cēliena otrajā ainā Kamila Sensānsa operai “Samsons un Dalila”. (Valsts teātrī Kauņā, pirmizrāde 8.05.1931., režisors Teofans Pavlovskis, diriģents Mīkols Bukša). 1931. Kartons, papīrs, guaša, zīmulis. 47,7 x 31,4 cm. LNMM kolekcija
Ludolfs Liberts. 20. gs. 30. gadu sākums. Fotogrāfs nezināms. Rakstniecības un mūzikas muzeja kolekcija
Ludolfs Liberts. Skice Šeherezādes kostīmam Annas Pavlovas trupas viencēliena baletam “Maharadžas sapnis”. Nerealizēts. 1927. Papīrs dublēts uz kartona, akvarelis, tempera, sudraba, zelta, bronzas krāsa. 47,3 x 30,3 cm. Rakstniecības un mūzikas muzeja kolekcija
Ludolfs Liberts. Skice Šahriāra kostīmam Annas Pavlovas trupas viencēliena baletam “Maharadžas sapnis”. Nerealizēts. 1927. Papīrs dublēts uz kartona, akvarelis, tempera, bronzas krāsa. 48,2 x 31 cm. Rakstniecības un mūzikas muzeja kolekcija
Ludolfs Liberts. Kostīma skice Annas Pavlovas trupas viencēliena baletam “Maharadžas sapnis”. Nerealizēts. 1927. Papīrs dublēts uz kartona, akvarelis, tempera. 47,5 x 32,5 cm. Rakstniecības un mūzikas muzeja kolekcija
Ludolfs Liberts. Kostīma mets Nikolaja Rimska-Korsakova baletam “Šeherezāde” (LNO, pirmizrāde 26.05.1930., baletmeistars Leonīds Žukovs, diriģents Teodors Reiters). Papīrs, akvarelis, guaša, bronzas krāsa. 42,6 x 29 cm. LNMM kolekcija
Ludolfs Liberts. Skice Armīdas verga kostīmam Nikolaja Čerepņina baletam “Armīdas paviljons” (LNO, pirmizrāde 6.11.1930., baletmeistare Aleksandra Fjodorova, diriģents Oto Karls). Kartons, papīrs, akvarelis, sudraba krāsa. 47,2 x 31,6 cm. LNMM kolekcija
Ludolfs Liberts. Dekorāciju mets Džuzepes Verdi operai “Aīda” (Valsts teātris Kauņā, pirmizrāde 10.11.1926., režisors Nikolajs Tihomirovs, diriģents Mīkols Bukša). 1926. Kartons, guaša. 49 x 63 cm. LNMM kolekcija
Mākslinieka biogrāfija ir līdzīga citiem viņa laika biedriem - dzimis provincē, mākslas studijas sāka Rīgā un turpināja Krievijā. Pirmā pasaules kara laikā nonāca frontē. 20. gs. 20.-30. gados aktīvi darbojās dzimtenē. Otrā pasaules kara beigās bija spiests emigrēt un mūža nogali pavadīja ASV. Starpkaru laikā Liberts aktīvi piedalījās ārzemju izstādēs. Liberts ir viens no nedaudziem latviešu māksliniekiem, kuram notika personālizstādes Parīzē, Briselē, Berlīnē, Stokholmā un Kopenhāgenā. Viņš arī piedalījies starptautiskajās scenogrāfijas izstādēs, kur viņa darbi ir saņēmuši apbalvojumus. Liberta scenogrāfijas skices un gleznojumi atrodas vairākos muzejos un kolekcijās ārpus Latvijas.
Neskatoties uz kritiku, viņa paveiktais šajā jomā pilnībā atbilst Art Deco stilam - tieksme pēc formu ģeometrizācijas un ornamentalizācijas, dekorativitāte, izsmalcināts grafiskums, tieksme apburt, apžilbināt skatītāju. Liberta darbu stils atšķiras no laika biedru gleznojumiem – viņa darbos jaušama oriģinālā franču modernās mākslas un krievu kubofutūrisma interpretācija. Līdzīgi kā viņa laika biedri, arī Liberts interesējās par folkloru, brīvi fantazējot par vēsturiskām tēmām un pagātnes tēliem. Mākslinieka pilsētas ainavu attēlojums parāda viņa darbību teātrī – Liberts bieži savos darbos gleznoja dažādus gaismas efektus, ielas naksnīgā apgaismojumā.
Māksliniekam piemita fenomenāla spēja just aktuālās tendences mākslā – viņa dekorāciju un kostīmu skicēs parādās Art Deco mākslinieku iemīļotie motīvi – debesskrāpji, strūklaku lejupslīdošie ritmi, zigzagi un citi ģeometriskie ornamenti. Tāpat Liberts iedvesmojās no Senās Ēģiptes kultūras, kā arī aizrāvās ar kinematogrāfiju, kas atstāja būtisku ietekmi uz tā laika teātri un vadošajiem režisoriem.
Lai gan Libertam bija cieši kontakti ar Rīgas mākslinieku grupas biedriem un viņš piedalījās arī dažos kopīgos projektos, tostarp, kafejnīcas “Sukub” sienu apgleznošanā, par pilnvērtīgu grupas biedru viņš nekad tā arī nekļuva. Ludolfs Liberts tiek uzskatīts par vienīgo modernistu ārpus leģendārās apvienības.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja organizētā izstāde būs pirmā šāda mēroga Liberta darbu retrospekcija. Vairākums izstādē eksponēto darbu būs apskatāmi pirmoreiz. Izstādē iekļauti Liberta darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Lietuvas Teātra, mūzikas un kino muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja, Latvijas Nacionālās operas un baleta, Rietumu Bankas, Ķelnes Universitātes, mākslas centra Zuzeum krājuma un citām privātkolekcijām.
Nataļja Jevsejeva