Muzeja vēsture

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja ideju izauklējusi abu mākslinieku meita – baletdejotāja, mākslas zinātniece un televīzijas žurnāliste Tatjana Suta (1923–2004), kas visu mūžu rūpīgi glabāja un popularizēja savu vecāku radošo mantojumu, ko testamentā novēlēja Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam.

Muzejs iekārtots Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas memoriālajā dzīvoklī, kas atrodas 1911. gadā pēc arhitekta Ernesta Poles (1872–1914) projekta celtajā neoklasicisma stilistikas ēkā. Šeit mākslinieku ģimene dzīvojusi kopš 1935. gada, padomju gados to dalot ar citiem iemītniekiem. 1987. gadā Tatjana Suta atguva visu dzīvoklī, izveidoja tajā pārdomātu Aleksandras Beļcovas un Romana Sutas mākslas darbu ekspozīciju un, turpinot šajā vidē dzīvot, regulāri to izrādīja interesentiem.

2006. gada nogalē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs saņēma Tatjanas Sutas mantojumu, nepilnus divus turpmākos gadus norisinājās darbs pie kolekciju uzskaites, mākslas darbu un mēbeļu restaurācijas, memoriālā dzīvokļa remonta un pastāvīgās ekspozīcijas sagatavošanas. 2008. gada 14. oktobrī Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs tika atvērts sabiedrībai.