No 2024. gada 1. jūnija līdz 20. augustam Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA (Doma laukumā 6, Rīgā) aicina apmeklēt izstādi “Zili baltās pasaules valdzinājums. Angļu dekolētais fajanss Latvijas muzejos un privātkolekcijās. 18.–21. gadsimts”.
2024. gada 1. jūnijs – 20. augusts
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA /
Lielā izstāžu zāle
Doma laukums 6, Rīga
Mediju pastaiga 2024. gada 30. maijā plkst. 12.00
Dalībnieku reģistrācija: plkst. 11.30–12.00
Izstāde sniedz ieskatu plašā, savdabīgā un vizuāli pievilcīgā lietišķi dekoratīvās mākslas jomā, ko paši briti dēvē par English transfer-printed pottery vai, īsāk, – par English transferware – dekolēšanu.
Ekspozīcijā redzamos priekšmetus vieno tas, ka tie izgatavoti no fajansa, un to noformējumam izmantota dekolēšanas tehnika – trauki dekorēti ar gravīras vai citā grafikas tehnikā pavairotiem un mehāniski uz trauku virsmām pārnestiem attēliem (dekoliem).
Šī jau 18. gadsimta nogalē Anglijā iecienītā keramikas rotāšanas tehnoloģija ļāva radīt greznus, vizuāli efektīgus traukus nesalīdzināmi ātrāk un lētāk nekā iepriekš, sekmējot angļu keramikas rūpniecības līdz tam neparedzētu uzplaukumu. 19. gadsimtā dekolēto fajansu Britu salās miljonos eksemplāru ražoja angļu, skotu, velsiešu un Ziemeļīrijas uzņēmumi, eksportējot to uz visiem kontinentiem. Ievestā produkcija arī citu valstu ražotājiem lika domāt par līdzīgu tehnoloģiju ieviešanu, kas daudzviet, tostarp Latvijā, veicināja strauju vietējās keramikas nozares attīstību.
Tiek lēsts, ka britu ražotnēs trauku rotāšanai vēsturiski izmantoto dekolu kopskaits pārsniedz 18 000. To daudzveidība ir gluži neticama – sākot ar Ķīnas porcelānā un Antīkajā pasaulē aizgūtiem motīviem, beidzot ar romantiskām ainavām, galantām un pastorālam ainām, ziedu un augu kompozīcijām, dzīvnieku un putnu attēlojumiem, kā arī abstraktiem, ģeometriskiem ornamentiem.
Dekolētais fajanss sen radis vietu nozīmīgāko pasaules muzeju krātuvēs un kļuvis par daudzu kolekcionāru aizrautību, kā rezultātā veidojušās bagātīgas šādu priekšmetu kolekcijas un tapuši nopietni pētījumi. Tiesa, ilgstoši, īpaši ārpus Lielbritānijas, dekolēto fajansu vērtēja ievērojami zemāk nekā ar roku apgleznotu porcelānu, pat neņemot vērā, ka dekolu motīvus bieži radījuši sava laika izcili mākslinieki. Pēdējā pusgadsimtā šī attieksme gan ir mainījusies, un mūsdienās jau vairums speciālistu atzīst, ka līdzīgi kā vērtējot tiražētu Rembranta ofortu, novilkumu skaits nekādi nemazina konkrētā darba estētiskās kvalitātes.
Izstādes pamatā ir Daiņa Bruģa un Agritas Tipānes privātkolekcijas, kuras papildina vairāki simti priekšmetu no 22 Latvijas muzejiem un Latvijas Nacionālās bibliotēkas. Ar lielāku eksponātu skaitu pārstāvēti Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, taču būtisku pienesumu projektam devuši arī citi Latvijas muzeji, tostarp Cēsu Vēstures un mākslas muzejs, kurš 2021.–2022. gadā sarīkoja pirmo šai tēmai veltīto izstādi. Jāatzīmē, ka Cēsu muzeja apgādā 2022. gadā iznācis izstādes zinātniskais katalogs, kas pagaidām ir vienīgā plašākā angļu dekolētā fajansa tēmai veltītā publikācija Latvijā.
Izstāde tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Sadarbības partneri:
Alūksnes novada muzejs, Bauskas muzejs, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis Turaidas muzejrezervāts, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Liepājas muzejs, Limbažu muzejs, muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, Piebalgas muzeju apvienība “Orisāre”, Rīgas Porcelāna muzejs, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Rundāles pils muzejs, Smiltenes novadpētniecības muzejs, Talsu novada muzejs, Tukuma muzejs, Valmieras muzejs, Ventspils muzejs
Izstādes veidotāji un iekārtotāji:
Ina Līne, Dainis Bruģis, mākslas zinātnieki
Projekta vadītāja:
Zane Lūse, Ārzemju mākslas departamenta krājuma darba vadītāja /
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA, LNMM
T: (+371) 67 220 647,
E:
Darba grupa:
Valentīna Opolā, Ilana Pārstrauta, Baiba Uburģe, Laura Vilka, Anete Brakša /Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA, LNMM
Restauratores:
Una Kastanovska, Anna Kozorovicka, Natālija Kurganova, Zane Tuča / Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA, LNMM
Izstādes uzbūve:
Rūdolfs Cunskis, Kārlis Verners Baumanis /
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA, LNMM
Grafiskais dizains:
Kristīne Jansone, vizuālās komunikācijas speciāliste /
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA, LNMM
Izglītības programma:
Vita Ozoliņa, Ieva Velberga, Nikola Rundāne, izglītības programmu kuratores / Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA, LNMM
Izstādes komunikācija:
Anete Brakša, komunikācijas speciāliste / Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA, LNM
Īpaša pateicība:
kolekcionāriem Dainim Bruģim, Agritai Tipānei, privātpersonām Gundai Dukurei, Aigaram Grīnbergam, Indrai Liepai, Liesmai Markovai
