Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus laika posmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim, neatkarīgo ekspertu darba grupa nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2023. gada 26. maijā, kopumā nominējusi sekojošus autorus:

2021. gada 1. pusgads

• Darja Meļņikova par izstādi “The Anticipation” (“Gaidas”) galerijā “427” (11.05.–05.06.2021.)
• Krišs Salmanis par izstādi “Konstrukcija” galerijā “Alma” (25.03.–28.05.2021.)
• Ieva Epnere par izstādi “Cirks zem kupola”, īpaši izceļot videodarbu “Šarlote” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupola zālē (04.06.–22.08.2021.)
• Sarmīte Māliņa un Kristaps Kalns par izstādi “Tūlīt” mākslas stacijā “Dubulti” (18.06.–02.09.2021.)

2021. gada 3. ceturksnis

• Oļa Vasiļjeva par izstādi “Laika Tips” galerijā “427” (30.07.–28.08.2021.)
• Elīna Vītola un igauņu māksliniece Flo Kasearu par kopdarbu “Griezums” Eduarda Smiļģa Teātra muzejā festivāla “Survival Kit 12” ietvaros (03.09.–31.10.2021.)

2021. gada 4. ceturksnis

• Ance Eikena par personālizstādi “Dievs Tēvs Debesīs” mākslas telpā “Brīvība” (10.12.2021.–08.01.2022.)
• Sabīne Vernere par personālizstādi “O” kultūrtelpas “Tu jau zini kur” Mazajā zālē (12.10.–20.10.2021.)
• Ieva Kraule-Kūna par personālizstādi “Kur manas kārtis kritušas” (piedaloties Ērikam Božim, Andrim Brežem, Ievai Iltnerei, Ojāram Pētersonam un Sarmītei Māliņai) Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (14.10.–30.12.2021.)

2022. gada 1. ceturksnis

• Alnis Stakle par izstādi “Liegā apokalipse” Fotogrāfijas muzejā (11.02.–01.05.2022.)
• Līga Spunde par digitālo instalāciju “Epizodes par nezināšanu, kā būs” tiešsaistes projekta “Struktūra, kas paredzēta mainīgiem apstākļiem” ietvaros (https://notknowinghowitwillbe.cargo.site/)
• Preiļu konceptuālisti par darbu izstādē “ES_TEXT” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, īpaši izceļot Arta Ostupa objektu “Mūsdienu dzejas robežas” (2022) (05.02.–01.05.2022.)

2022. gada 2. ceturksnis

• Daiga Grantiņa par personālizstādi “Lauka telpa” Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA (07.05.–31.07.2022.)
• Kristīne Krauze-Slucka par izstādi “Pagātnes piespiedu kustības” izstāžu telpā “Tu jau zini kur” (20.04.–01.05.2022.)
• Elza Sīle par personālizstādi “Bi-Dža, Ge-Ilk, Mir-Nul” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (03.06.–14.08.2022.)
• Atis Jākobsons par personālizstādi Padures muižā (06.06.–31.07.2022.)

2022. gada 3. ceturksnis

• Kaspars Groševs un Evita Vasiļjeva par izstādi “Zilā līča māja” Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā Mākslas festivāla “Cēsis 2022” ietvaros (09.07.–14.08.2022.)
• Laimdota Malle par instalāciju “OOZE” Vagonu Hallē Rīgā, Vagonu ielā 21 (29.09.–06.10.2022.)
• Kristaps Epners par darbu “Maslova bijušajā Rīgas Biržas bankas ēkā” festivāla “Survival Kit 13” ietvaros (03.09.–16.10.2022.)

2022. gada 4. ceturksnis

• Evelīna Deičmane par izstādi “Dejorgāns / Tanzorgan” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (04.11.2022.–31.01.2023.)
• Reinis Hofmanis par izstādi “Telpa Nr. 13 / Room No. 13” galerijā “ISSP” (17.11.2022.–12.01.2023.)

Ekspertu nominācijām izvirzītie un izdiskutētie mākslinieki / darbi 2021.–2022. gadā

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja vēl šādus vizuālās mākslas notikumus:

• Agneses Krivades darbs “Svētā Kristofera viesnīca” izstādes “Savvaļa” (Jaundrustos) ietvaros;
• Ievas Putniņas un Zanes Haneles Putniņas kopizstāde “Kuru tu mīli vairāk?” galerijā “Smiļka” (27.08.–10.09.2021.);
• Kristas un Reiņa Dzudzilo darbs “Pieskarties saulei” grupas izstādē “Pielidot tuvāk saulei. Mīti un rituāli” mākslas festivālā “Cēsis 2021” (10.07.–15.08.2021.);
• Kristīnes Krauzes-Sluckas personālizstāde “Paklausīgais pieskāriens” Rīgas Fotogrāfijas biennāles “Next 2021” izstādes “Digitālie viduslaiki” ietvaros (03.09.–03.10.2021.);
• Jāņa Šneidera izstāde “IBIDEM” galerijā “LOOK!” (15.10.–04.12.2021.);
• Sandras Krastiņas personālizstāde “Viena vienīgā vienība” galerijā “Māksla XO” (30.09.–15.12.2021.);
• Arņa Balčus fotogrāmata “Nākotne pieder nākotnes cilvēkiem”;
• Vidvuda Zviedra personālizstāde “Peldētava” Žaņa Lipkes memoriālā Ķīpsalā (14.01.–30.04.2022.);
• Konstantīna Žukova personālizstāde “Melnā neļķe. 2. daļa” ISSP galerijā (03.02.–31.03.2022.), kuru papildināja izstādes kuratores Ivetas Gabaliņas personālizstāde Rīgas Mazākajā galerijā;
• Kriša Salmaņa plakāts “Ko sēsi, to pļausi”;
• Reiņa Lismaņa izstāde “Arrangements” (Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 ietvaros) galerijā “LOOK” (14.05.–04.06.2022.);
• Elīnas Semanes personālizstāde “Mic drop” (Rīgas Fotomēneša 2022 ietvaros) mākslas centrā “Masa” (23.05.–22.06.2022.);
• Luīzes Rukšānes izstāde “Kukuržņu ainava” Rīgas mākslas telpā (02.09.–16.10.2022.) un “Izstāde par iemīlēšanos” galerijā “LOOK” (04.–27.08.2022.);
• Kates Krolles un Reiņa Bērziņa instalācija “Lēna cūka dziļu sakni rok” kultūrtelpā “Tu jau zini, kur” (05.–17.07.2022.);
• latviešu mākslinieka, arhitekta Helvija Savicka un austriešu mākslinieces, arhitektes Jūlijas Obleitneres izstāde “Laikapstākļu modifikācijas institūts” galerijā “Mākslas XO” (29.09.–29.10.2022.).

Eksperti 2021.–2022. gadā

Laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim Purvīša balvas 2023 neatkarīgo ekspertu darba grupā strādāja: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule, kuratore un Kim? Laikmetīgās mākslas centra programmas direktore Zane Onckule, kuratore un mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore studiju darbā Antra Priede, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, filozofs Igors Gubenko.

Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.

Atbalstot Purvīša balvas 2021 ekspertu iniciatīvu, vietnē www.purvisabalva.lv/lv/ekspertu-nominacijas ir iespējams iepazīties ar to ekspertu nomināciju pamatojumiem, kuri attiecīgajā ceturksnī pret to publiskošanu neiebilst.

Purvīša balva

Purvīša balva ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tā dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi, sekmēt jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.

Balva nosaukta latviešu glezniecības vecmeistara Vilhelma Purvīša (1872–1945) vārdā, kurš bija izcils sava laika mākslinieks un mākslas pedagogs un guvis atzinību ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā līmenī. Būdams gudrs un tālredzīgs kultūrpolitiķis, Vilhelms Purvītis aktīvi atbalstīja jaunos māksliniekus un atklāja daudzus turpmākajos gados Latvijas mākslā īpašu vietu ieguvušus talantus. Vilhelma Purvīša vārds Latvijas mākslas vēsturē un plašākas sabiedrības apziņā kļuvis par nacionālās identitātes zīmi.

Balva tiek pasniegta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm un kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām. Par balvas laureātu kļūst autors, kurš saņēmis ekspertu un īpaši izveidotas starptautiskas žūrijas augstāko vērtējumu. Balvas apjoms ir 28 500 eiro (ieskaitot nodokļus).

Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”. Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”. Purvīša balvu 2017 pasniedza mākslinieku kolektīvam – Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam – par izstādi “Dziesma”. Sesto Purvīša balvu 2019. gadā saņēma māksliniece Ieva Epnere par personālizstādi “Dzīvo atmiņu jūra”. Par septītās Purvīša balvas laureāti 2021. gadā kļuvusi māksliniece Amanda Ziemele par personālizstādi “Kvantu matu implanti”.

Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA “Alfor” un SIA “Kultūras projektu aģentūra INDIE”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas aģentūra “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” un biedrība “Mākslas platforma”.

Projektu atbalsta SIA “Alfor”.