Ceturtdien, 2024. gada 30. maijā, plkst. 12.00 Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA (Doma laukumā 6, Rīgā) aicina mediju pārstāvjus uz tikšanos izstādē “Zili baltās pasaules valdzinājums. Angļu dekolētais fajanss Latvijas muzejos un privātkolekcijās. 18.–21. gadsimts”.

2024. gada 30. maijs
plkst. 12.00
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA /
Lielā izstāžu zāle
Doma laukums 6, Rīga

Dalībnieku reģistrācija: plkst. 11.30–12.00

No 1. jūnija līdz 20. augustam Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA (MMRB) Lielajā zālē piedāvā izstādi “Zili baltās pasaules valdzinājums. Angļu dekolētais fajanss Latvijas muzejos un privātkolekcijās. 18.–21. gadsimts”, kas sniedz ieskatu plašā, savdabīgā un vizuāli pievilcīgā lietišķi dekoratīvās mākslas jomā. Ekspozīcijas pamatā ir Daiņa Bruģa un Agritas Tipānes privātkolekcijas, kuras papildina vairāki simti priekšmetu no 22 Latvijas muzejiem un Latvijas Nacionālās bibliotēkas.

Izstādē redzamos priekšmetus vieno tas, ka tie izgatavoti no fajansa, un to noformējumam izmantota dekolēšanas tehnika: trauki dekorēti ar gravīras vai citā grafikas tehnikā pavairotiem un mehāniski uz trauku virsmām pārnestiem attēliem – dekoliem. To daudzveidība ir gluži neticama – sākot ar Ķīnas porcelānā un Antīkajā pasaulē aizgūtiem motīviem, beidzot ar romantiskām ainavām, galantām un pastorālam ainām, ziedu un augu kompozīcijām, dzīvnieku un putnu attēlojumiem, kā arī abstraktiem, ģeometriskiem ornamentiem.

Sarunā piedalīsies:

• Daiga Upeniece, LNMM / Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA vadītāja – pastāstīs par izstādes aktualitāti;
• Ina Līne, Dainis Bruģis, mākslas zinātnieki, izstādes veidotāji un iekārtotāji – iepazīstinās ar ekspozīcijas konceptu un saturu;
• Vita Ozoliņa, MMRB izglītības programmu kuratore – prezentēs izstādes pasākumu un izglītības programmu.

Tikšanās moderēs MMRB komunikācijas speciāliste Anete Brakša.

Pēc uzrunām žurnālisti varēs uzdot jautājumus, aplūkot, fotografēt un filmēt izstādi, kā arī individuāli intervēt projekta īstenošanā iesaistītās personas.

Lai vienotos par interviju norisi citā dienā, lūgums sazināties ar MMRB komunikācijas speciālisti Aneti Brakšu, zvanot pa tālruni (+371) 26 544 860 vai rakstot uz e-pastu .

Par izstādi

Izstāde sniedz ieskatu plašā, savdabīgā un vizuāli pievilcīgā lietišķi dekoratīvās mākslas jomā, ko paši briti dēvē par English transfer-printed pottery vai, īsāk, – par English transferware – dekolēšanu.

Ekspozīcijā redzamos priekšmetus vieno tas, ka tie izgatavoti no fajansa, un to noformējumam izmantota dekolēšanas tehnika – trauki dekorēti ar gravīras vai citā grafikas tehnikā pavairotiem un mehāniski uz trauku virsmām pārnestiem attēliem (dekoliem).

Šī jau 18. gadsimta nogalē Anglijā iecienītā keramikas rotāšanas tehnoloģija ļāva radīt greznus, vizuāli efektīgus traukus nesalīdzināmi ātrāk un lētāk nekā iepriekš, sekmējot angļu keramikas rūpniecības līdz tam neparedzētu uzplaukumu. 19. gadsimtā dekolēto fajansu Britu salās miljonos eksemplāru ražoja angļu, skotu, velsiešu un Ziemeļīrijas uzņēmumi, eksportējot to uz visiem kontinentiem. Ievestā produkcija arī citu valstu ražotājiem lika domāt par līdzīgu tehnoloģiju ieviešanu, kas daudzviet, tostarp Latvijā, veicināja strauju vietējās keramikas nozares attīstību.

Tiek lēsts, ka britu ražotnēs trauku rotāšanai vēsturiski izmantoto dekolu kopskaits pārsniedz 18 000. To daudzveidība ir gluži neticama – sākot ar Ķīnas porcelānā un Antīkajā pasaulē aizgūtiem motīviem, beidzot ar romantiskām ainavām, galantām un pastorālam ainām, ziedu un augu kompozīcijām, dzīvnieku un putnu attēlojumiem, kā arī abstraktiem, ģeometriskiem ornamentiem.

Dekolētais fajanss sen radis vietu nozīmīgāko pasaules muzeju krātuvēs un kļuvis par daudzu kolekcionāru aizrautību, kā rezultātā veidojušās bagātīgas šādu priekšmetu kolekcijas un tapuši nopietni pētījumi. Tiesa, ilgstoši, īpaši ārpus Lielbritānijas, dekolēto fajansu vērtēja ievērojami zemāk nekā ar roku apgleznotu porcelānu, pat neņemot vērā, ka dekolu motīvus bieži radījuši sava laika izcili mākslinieki. Pēdējā pusgadsimtā šī attieksme gan ir mainījusies, un mūsdienās jau vairums speciālistu atzīst, ka līdzīgi kā vērtējot tiražētu Rembranta ofortu, novilkumu skaits nekādi nemazina konkrētā darba estētiskās kvalitātes.

Izstādes pamatā ir Daiņa Bruģa un Agritas Tipānes privātkolekcijas, kuras papildina vairāki simti priekšmetu no 22 Latvijas muzejiem un Latvijas Nacionālās bibliotēkas. Ar lielāku eksponātu skaitu pārstāvēti Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, taču būtisku pienesumu projektam devuši arī citi Latvijas muzeji, tostarp Cēsu Vēstures un mākslas muzejs, kurš 2021.–2022. gadā sarīkoja pirmo šai tēmai veltīto izstādi. Jāatzīmē, ka Cēsu muzeja apgādā 2022. gadā iznācis izstādes zinātniskais katalogs, kas pagaidām ir vienīgā plašākā angļu dekolētā fajansa tēmai veltītā publikācija Latvijā.

Atbalstītāji:
Valsts kultūrkapitāla fonds

Sadarbības partneri:
Alūksnes novada muzejs, Bauskas muzejs, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis Turaidas muzejrezervāts, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Liepājas muzejs, Limbažu muzejs, muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, Piebalgas muzeju apvienība “Orisāre”, Rīgas Porcelāna muzejs, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Rundāles pils muzejs, Smiltenes novadpētniecības muzejs, Talsu novada muzejs, Tukuma muzejs, Valmieras muzejs, Ventspils muzejs

Izstādes veidotāji un iekārtotāji:
Ina Līne, Dainis Bruģis, mākslas zinātnieki

Projekta vadītāja:
Zane Lūse, Ārzemju mākslas departamenta krājuma darba vadītāja /
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA, LNMM
T: (+371) 67 220 647, E:

Darba grupa:
Valentīna Opolā, Ilana Pārstrauta, Baiba Uburģe, Laura Vilka, Anete Brakša /
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA, LNMM

Restauratores:
Una Kastanovska, Anna Kozorovicka, Natālija Kurganova, Zane Tuča / Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA, LNMM

Izstādes uzbūve:
Rūdolfs Cunskis, Kārlis Verners Baumanis /
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA, LNMM

Grafiskais dizains:
Kristīne Jansone, vizuālās komunikācijas speciāliste /
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA, LNMM

Izglītības programma:
Vita Ozoliņa, Ieva Velberga, Nikola Rundāne, izglītības programmu kuratores /
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA, LNMM

Izstādes komunikācija:
Anete Brakša, komunikācijas speciāliste /
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA, LNMM

Īpaša pateicība:
kolekcionāriem Dainim Bruģim, Agritai Tipānei, privātpersonām Gundai Dukurei, Aigaram Grīnbergam, Indrai Liepai, Liesmai Markovai