Piektdien, 2024. gada 13. septembrī, plkst. 12.00 Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA (Doma laukumā 6, Rīgā) aicina mediju pārstāvjus uz tikšanos izstādē “España Blanca y Negra: Spānijas vīzija no Fortuni līdz Pikaso”.

2024. gada 13. septembris
plkst. 12.00

Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA /
Lielā izstāžu zāle
Doma laukums 6, Rīga

Dalībnieku reģistrācija: plkst. 11.30–12.00

No 14. septembra līdz 15. decembrim Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA (MMRB) Lielajā zālē piedāvā izstādi “España Blanca y Negra: Spānijas vīzija no Fortuni līdz Pikaso”, parādot vērienīgu un krāšņu 19.–20. gadsimta mijas spāņu mākslas panorāmu. Starptautisks sadarbības projekts, kas īstenots kopā ar Kadriorgas Mākslas muzeju Tallinā, apvienoja kuratorus no Spānijas, Igaunijas un Latvijas, kuri atlasīja darbus no 15 Spānijas muzeju un privātām kolekcijām. Izstādes ideja ir iezīmēt attiecīgā laika perioda vēsturiski māksliniecisko Spānijas “portretu”, kas nosaka valsts uztveri gan no tās iedzīvotāju, gan citzemnieku skatpunkta.

Sarunā piedalīsies:

• Daiga Upeniece, LNMM / Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA vadītāja – informēs par muzeja aktualitātēm;
• Vita Birzaka, projekta vadītāja, MMRB izstāžu kuratore – iepazīstinās ar izstādi, pamatojot šī starptautiskā projekta nozīmību;
• Karloss Alonso Peress-Fahardo (Carlos Alonso Perez-Fajardo, Spānija), izstādes Spānijas mākslas sadaļas kurators – raksturos izstādē apskatītās tēmas;
• Aleksandra Murre (Igaunija), Kadriorgas Mākslas muzeja direktore, izstādes Spānijas mākslas sadaļas kuratore – pastāstīs par projekta aktualitāti Baltijas valstu kontekstā;
• Ieva Kalnača, LNMM Projektu vadības nodaļas vadītāja, izstādes Latvijas mākslas sadaļas kuratore – sniegs ieskatu izstādes Latvijas mākslas sadaļā;
• Aija Zandersone, LNMM memoriālo kolekciju glabātāja, izstādes Latvijas mākslas sadaļas kuratore – komentēs latviešu mākslinieku darbus;
• Ieva Velberga, MMRB izglītības programmu kuratore – prezentēs izstādes pasākumu un izglītības programmu.

Pasākumā piedalīsies arī:

• Santjago Martiness Kabalero (Santiago Martínez Caballero, Spānija), Segovijas muzeja direktors;
• Lourdesa Moreno (Lourdes Moreno, Spānija), Karmenas Tisenas muzeja direktore;
• Sonia Fernandesa (Sonia Fernández, Spānija), Madrides Vēstures muzeja pārstāve;
• Manuels Vida Gutierress (Manuel Vida Gutiérrez, Spānija), Vida Muñoz kolekcijas pārstāvis.

Tikšanās moderēs MMRB komunikācijas speciāliste Anete Brakša.

Pasākums notiks latviešu un angļu valodā.

Pēc uzrunām žurnālisti varēs uzdot jautājumus, aplūkot, fotografēt un filmēt izstādi, kā arī individuāli intervēt projekta īstenošanā iesaistītās personas.

Lai vienotos par interviju norisi citā dienā, lūgums sazināties ar MMRB komunikācijas speciālisti Aneti Brakšu, zvanot pa tālruni (+371) 26 544 860 vai rakstot uz e-pastu .

Par izstādi

Spānijas mākslā jautājumi par spāņu identitāti un nacionālā tēla veidošanu sāka raisīties 19. gadsimtā. Valstij modernizējoties, saskārās divi pretēji viedokļi: ideja par plaukstošo “balto” Spāniju un ideja par skarbo “melno” Spāniju, kas sakņojās kultūras mantojuma dziļākajos slāņos. Starp šiem diviem pretmetiem 19.–20. gadsimta mijā uzplauka katalāņu modernisma glezniecība, apvienojot “baltās” Spānijas krāsām piesātināto gleznainību un “melnās” Spānijas intelektualitāti.

Spānijas ainavu glezniecības attīstību 19. gadsimtā veicināja svešzemnieku interese par šīs zemes folkloru, krāšņo dabu un arhitektūru. Šos bieži vien vienkāršotos un virspusējos attēlojumus savulaik radījuši angļu, vācu un nīderlandiešu mākslinieki, kuri apceļoja Spāniju. Tomēr tādi meistari kā Mariano Fortuni (Mariano Fortuny, 1838–1874), Martins Riko (Martín Rico y Ortega, 1833–1908) un Euhenio Lukass Velaskess (Eugenio Lucas Velázquez, 1817–1879) veidoja spēcīgu spāņu ainavu glezniecības skolu, kas pēc tam spēlēja nozīmīgu lomu kopējās kultūrtelpas attīstībā. “Baltās” Spānijas lieliskais tēlotājs un viens no spilgtākajiem spāņu ainavu glezniecības virtuoziem bija Hoakins Sorolja (Joaquín Sorolla, 1863–1923). Viņa lielākais sāncensis “melnās” Spānijas atspoguļošanā – Ignasio Suloaga (Ignacio Zuloaga, 1870–1945). Citi ietekmīgi šī virziena ideologi un glezniecības meistari bija Dario de Regojoss (Darío de Regoyos, 1857–1913) un Hosē Gutjerress Solana (José Gutiérrez Solana, 1886–1945).

Ramons Kasass (Ramon Casas, 1866–1932) un Santjago Rusinjols (Santiago Rusiñol, 1861–1931) bija vieni no pirmajiem katalāņu gleznotājiem-modernistiem, kas kļuva pazīstami Spānijā un visā Eiropā 19. gadsimta beigās, viņiem sekoja savā daiļradē simboliskais un izsmalcinātais Ermenehildo Anglada Kamarasa (Hermenegildo Anglada Camarasa (Hermen), 1871–1959), pesimistiskais Isidre Noneljs (Isidre Nonell, 1872–1911), kurš pievērsās cilvēka eksistences tumšākajām dzīlēm, un jūtīgais kolorists Hoakims Mirs (Joaquim Mir, 1849–1914) ar atraisītu un neparastu glezniecības manieri. Spānijas glezniecības skolas tradīcijas un Barselonas modernistu meklējumi kalpoja par auglīgu vidi pilnīgi jaunu mākslas izpausmju uzplaukumam, kuras spoži pārstāvēja Pablo Pikaso (Pablo Picasso, 1881–1973).

Izstāde tapusi sadarbībā ar Kadriorgas Mākslas muzeju (Igaunijas Mākslas muzejs). Tajā eksponēti mākslas darbi no 15 Spānijas muzejiem un privātkolekcijām: Karalienes Sofijas Nacionālā mākslas muzeja (Museo Nacional Centro de Arte Reina Sofía), Katalonijas Nacionālā mākslas muzeja (Museu Nacional d’Art de Catalunya), Madrides Vēstures muzeja (Museo de Historia de Madrid), Romantisma muzeja (Museo del Romanticismo), Museo de Bellas Artes de Bilbao, Segovijas muzeja (Museo de Segovia), Colección Carmen Thyssen-Bornemisza, El Conventet kolekcijas, Vida Muñoz kolekcijas, Junta de Castilla y León Almería, Casacuberta Marsans kolekcijas, Arthispania kolekcijas, Armengol-Junyent kolekcijas un citām.

Izstādi papildina pētījums par triju Latvijas mākslinieku – Gustava Šķiltera (1874–1954), Kārļa Brencēna (1879–1951) un Jāzepa Grosvalda (1891–1920) – saiknēm ar Spānijas māksliniekiem 20. gadsimta sākumā, tostarp tiem, kuru darbi redzami ekspozīcijā, un viņu ceļojumiem uz Spāniju. Mākslas darbi, fotogrāfijas, dokumenti no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma un citām atmiņu institūciju kolekcijām, kā arī privātkolekcijām veido atsevišķu stāstu par latviešu un spāņu mākslinieku draudzības saitēm Parīzē un latviešu iespaidiem, apceļojot dažādus Spānijas reģionus.

Izstādes kuratori:
Spānijas mākslas sadaļa:
Karloss Alonso Peress-Fahardo (Carlos Alonso Perez-Fajardo) / Spānija
Aleksandra Murre / Igaunija

Latvijas mākslas sadaļa:
Ieva Kalnača, LNMM Projektu vadības nodaļas vadītāja / Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Aija Zandersone, kolekciju glabātāja (B. Bērziņa, G. Šķiltera, T. Zaļkalna, J. Grosvalda un Faleristikas kolekcija) J. Grosvalda un Faleristikas kolekcija) / Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Projekta vadītāja:
Vita Birzaka
Ārzemju mākslas departamenta vadītājas vietniece /
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA, LNMM
T: (+371) 67 357 535
E:

Izstādes scenogrāfi:
Mārtiņš Kalseris (Spānijas māksla)
Ieva Stūre (Latvijas māksla)

Grafiskais dizains:
Kristīne Jansone
Vizuālās komunikācijas speciāliste /
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA, LNMM

Komunikācija un izglītības programma:
Anete Brakša, Ieva Velberga, Nikola Rundāne, Vita Ozoliņa / Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA, LNMM