Ceturtdien, 2024. gada 22. augustā, plkst. 13.00 Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) aicina žurnālistus uz mediju pastaigu Andra Eglīša līdz šim apjomīgākajā personālizstādē. “Izstāde. Daži iztēles un matērijas satikšanās gadījumi” piedāvās atskatīsies uz mākslinieka 25 gadus ilgā glezniecības procesa atklājumiem.

2024. gada 22. augusts
plkst. 13.00

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka /
Lielā izstāžu zāle (-1. stāvā) un citviet muzejā
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga

Iepriekšējas reģistrācijas anketa: līdz 21.08.2024. plkst. 17.00
Dalībnieku reģistrācija uz vietas: plkst. 12.30–13.00

Andris Eglītis ir viens no savas paaudzes spilgtākajiem gleznotājiem, kurš paralēli strādā ar instalāciju, tēlniecību un būvēšanu. “Izstāde”, kas no š.g. 24. augusta līdz 3. novembrim norisināsies Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM), ir Eglīša un viņa domubiedru kolektīvi īstenots notikums, kurā vienkopus atrodami mākslinieka jaundarbi, gleznas no agrākiem cikliem, instalācijas un būvējumi, ietverot glezniecības procesa dokumentāciju un laikabiedru mākslas darbus.

Projekta procesuālā daļa iekļaus daudzveidīgu pasākumu programmu, kurā paredzēts, piemēram, iepazīstināt ar vācu filozofa Martina Heidegera lekcijas “Būvēt, mājot, domāt” tulkojuma prezentāciju un diskusiju par vīrišķīgu mākslu feminisma laikmetā.

Mediju pastaigā, kurā būs iespējams arī malkot tēju no mākslinieces Alises Kiampo performances, piedalīsies:

• Māra Lāce, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore;
• Andris Eglītis, mākslinieks, projekta koncepta līdzautors – stāstīs par unikālo izstādes ideju, kas atklāj gan glezniecības “procesu”, gan “iznākumu”;
• Aleksejs Beļeckis, izstādes kurators, koncepta līdzautors – sniegs ieskatu projekta iecerē;
• Agnese Krivade, izstādes publiskās programmas kuratore – raksturos pavadošos pasākumus un norises;
• Kitija Vasiļjeva, projekta radošā producente, izstādes idejas līdzautore;
• Liene Pavlovska, telpas māksliniece;
• Marija Luīze Meļķe, viena no “Savvaļas” māksliniecēm.

Pēc ievadvārdiem klātesošie tiks aicināti aplūkot izstādi izvērstā ekskursijā kopā ar mākslinieku Andri Eglīti un viņa komandu, kas palīdzēs izzināt autora iedvesmas avotus un radošo procesu. Pastaigas laikā žurnālisti varēs uzdot jautājumus, fotografēt un filmēt. Noslēgumā būs iespēja individuāli intervēt projekta īstenošanā iesaistītās personas.

Lai vienotos par interviju norisi citā dienā, lūgums sazināties ar Martu Krivadi pa e-pastu .

Par izstādi

Andris Eglītis ir viens no savas paaudzes ievērojamākajiem Latvijas gleznotājiem, kurš strādā arī ar instalāciju, tēlniecību un būvēšanu. Viņa glezniecība nedemonstrē un nereprezentē – tā pēta cilvēku un dabu to pirmshierarhiskajās attiecībās. Mākslinieka skatiens izvairās no tēlu antropocentriska vērtējuma un materiāla izvēlē paļaujas uz sajūtām, ne prāta apsvērumiem.

Iespējams, būtiskākais autora glezniecībā ir interese par krāsas vieliskumu. Eglītis neuztver krāsu tikai kā toni – viņš klausās tās stāstā un piešķir tai balsi, gleznojot ciešā sadarbībā ar visu, kas ir apkārt. Gleznojot dabu, mākslinieks piedāvā tai būt klātesošai radošajā procesā – dubļi vai aļģes, kurus Andris Eglītis iesaista kompozīcijā, pārtop par glezniecības dalībniekiem. Šī dziļā ieklausīšanās vidē un atteikšanās no tās estētiskā vērtējuma ļauj viņam ieskatīties ainavas pašā būtībā. Iestājoties par gleznotāja un gleznojamās vides vienotību, Andris Eglītis panāk varbūt radikālāko ainavas glezniecības formu.

“Izstāde”, tāpat kā Eglīša iniciētā brīvdabas mākslas telpa “Savvaļa”, ir konstruēta kā viņa glezniecības procesa attēls, ietverot trīs atšķirīgas šķautnes: gleznotāja vērojums, sadarbība ar dabas spēkiem un materiāliem, kolektīvu situāciju ierosināšana. “Savvaļā” nemitīgi notiekošie sadarbības formu meklējumi ar dažādu žanru Latvijas un ārzemju māksliniekiem vērsti ne tik daudz uz kopdarbu radīšanu, cik uz neatkarīgu darbošanos kopīgā teritorijā. “Izstādes” sagatavošana ir līdzīgs kolektīvs eksperiments, kuram ir kopīgs mērķis, bet ir pietiekami daudz brīvības katra iesaistītā radošajām izvēlēm. Te vienlīdz svarīga ir gan pati izstāde – Rietumu kultūrā iecienīts formāts specifiskas telpiskās pieredzes iegūšanai, gan tās tapšanas process – ekosistēmas un kolektīvas apziņas rašanās.

“Izstādes” formu un saturu veidojis plašs iesaistīto cilvēku un atlasīto mākslas objektu sastāvs: Andra Eglīša jaundarbi apvienojas sarunā ar agrākos laikos īstenotiem gleznu cikliem un vairāku citu projekta dalībnieku darbiem. Ekspozīcijas pamatā ir apjomīgais gleznu cikls “Daži iztēles un matērijas satikšanās gadījumi” (aizsākts 2010. gadā) un “Cauri tumsai” (aizsākts 2022. gadā), ko papildina darbi no cikliem “Lietu kārtība” (2009), “Zemesdarbi” (2011), “Specifiskais haoss” (2012), “Netīrais modernisms” (2014), “Iespējama vieta” (2014), “Saknes un plastmasa” (2016), “Refleksijas” (2020). Paralēli tiek rādītas Eglīša veidotu un kopveidotu tēlniecisku un arhitektonisku būvējumu jaunas interpretācijas (instalācija no izstādes “ArtBrussels” (2019), “Rotaļlaukums savas mirstības pieņemšanai” (2019), “Fragments Nr. 2” (2021), “Pelēkā kuba” prototips (2022)).

Vēl muzejā apmeklētājs atradīs Andra Eglīša “Fascinācijas vārdnīcu” – dažādu priekšmetu kolekciju ar glezniecisku potenciālu, kā arī instalācijas, kuru veidošanā izmantotie materiāli iepriekš piedalījušies citu mākslas darbu tapšanā. Piemēram, saplākšņa grīda, uz kuras redzamas gleznošanas procesa pēdas, būvēta īpaši Jāņa Kalniņa operas “Hamlets” (LNOB, 2023) lielformāta gleznu radīšanai. Viena no “Hamletam” tapušajām kompozīcijām aplūkojama LNMM 3. stāva vestibilā, piedāvājot pirmoreiz tuvplānā iegremdēties skatuves glezniecības mērogā.

Izstādi rīko Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbība ar laikmetīgās kultūras notikumu radošo producenti Kitiju Vasiļjevu.

Par mākslinieku

Andris Eglītis dzimis 1981. gadā, dzīvo un strādā Rīgā un “Savvaļā”. Kopš 2008. gada mākslinieks sarīkojis vairāk nekā 20 personālizstādes un piedalījies vairāk nekā 30 nozīmīgās grupu izstādēs Latvijā, Beļģijā, Lietuvā, ASV, Indijā, Vācijā un citur. Par ciklu “Zemesdarbi” 2013. gadā saņēmis Purvīša balvu, 2015. gadā pārstāvējis Latviju 56. Venēcijas mākslas biennālē (darbs “Paduse” (“Armpit”), kopā ar Katrīnu Neiburgu).

Andris Eglītis veidojis scenogrāfijas teātra izrādēm un operām, veicis pasūtījuma gleznojumus Latvijas Valsts prezidenta pils Svētku zāles griestiem (2020) un Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves dzelzs priekškaram (2023). 2020. gadā savas darbnīcas teritorijā Drustu pagastā kopā ar domubiedru grupu dibinājis brīvdabas mākslas telpu “Savvaļa” un ir viens no tās vadītājiem.

Teksts: Aleksejs Beļeckis

Izstādes mākslinieki:
Madeleina Flinna (Madeleine Flynn) un Tims Hamfrijs (Tim Humphrey; kinētiskā skaņas instalācija “Plūdi” sadarbībā ar festivālu “Homo Novus”), “Ilja Krumins / Linework” (atklāšanas performance), Alise Kiampo (tējas performance), Sandijs Ruļuks (fotosērija Darbnīcas stūrī), Savvaļas telpas dalībnieki

Izstādi atbalsta:
Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas valstspilsētas pašvaldība, “Arctic Paper”, Matīss Eduards Āboliņš, Oļegs Burovs, Uldis Cērps, Antra Priede, Kārlis Vērdiņš, Jānis Ozoliņš, Aigars Zelmenis

Izstādes kurators:
Aleksejs Beļeckis

Radošā producente:
Kitija Vasiļjeva, laikmetīgās kultūras radošā producente

Starptautiskie sadarbības partneri:
Jonatans Habibs Enkvists (Jonatan Habib Engqvist), kurators / Zviedrija
Jaceks Sosnovskis (Jacek Sosnowski), kurators / Polija

Izstādes koordinatores:
Ieva Kalnača, Projektu vadības nodaļas vadītāja / Latvijas Nacionālais mākslas muzejs / T: (+371) 67 716 123, E:

Katrīna Vastlāve, izstāžu komunikācijas speciāliste / Latvijas Nacionālais mākslas muzejs / T: (+371) 67 716 103, E:

Telpa:
Andris Eglītis sadarbībā ar Lieni Pavlovsku un Alekseju Beļecki

Mākslas tehniķi, izstādes uzbūve:
Alise Builevica, Katrīna Mirdza Eglīte, Augusts Eglītis, Jēkabs Januševskis, Oto Holgers Ozoliņš, Tils Zigmunds Ozoliņš, Oskars Pavlovskis, Mārtiņš Sarvuts, Rēzija Zēgnere un LNMM komanda

Gaismu dizains:
Romāns Medvedevs, Agnese Mirovska / “Gaismu cehs”

Audiopavadonis:
Agnese Krivade, Kei Sendak, Rihards Funts un Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Restauratores:
Rēzija Zēgnere, Maija Tirzīte

Vizuālā identitāte, grafiskais dizains:
Una Grants

Publiskās programmas kuratore, Avīzes un tekstu redaktore:
Agnese Krivade

Avīzes tekstu autori:
Aleksejs Beļeckis, Jonatans Habibs Enkvists, Martins Heidegers (Martin Heidegger) (tulkojis Normunds Kozlovs, red. Sofija Anna Kozlova un Ilva Skulte), Alise Kiampo, Agnese Krivade, Antra Priede, Sandijs Ruļuks, Kei Sendak, Guna Zariņa

Izglītības programma:
Elza Ēķe, Diāna Dimza-Dimme, Rita Broka, Baiba Sprance, izglītības programmu kuratores / Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Komunikācijas stratēģija:
Marta Krivade

Sabiedriskās attiecības:
Luīze Mizga, Estere Rožkalne, Annija Sauka, Natālija Sujunšalijeva / Latvijas Nacionālais mākslas muzejs