Brederlo istabas
Ekspozīcija apskatāma muzeja 4. stāvā un piedāvā glezniecības izlasi, kas sniedz ieskatu Frīdriha Vilhelma Brederlo plašajā mākslas kolekcijā.
Frīdrihs Vilhelms Brederlo (1779–1862) bija viena no izcilākajām personībām 19. gadsimta Baltijas kultūras dzīvē. Viņš sevi pierādīja gan kā ievērojams līderis politiski sabiedriskajā dzīvē, ieņemot Lielās ģildes vecākā, Rīgas rātskunga un Rīgas biržas komitejas priekšsēdētāja amatus, gan kā talantīgs vīnu tirgotājs. Taču Brederlo īpašo vietu kultūras vēsturē nodrošināja viņa kaislība pret mākslas kolekcionēšanu un mecenātisms. Viņa gleznu kolekcija, kas veido Mākslas muzeja Rīgas Birža ekspozīcijas “zelta fondu”, jau gandrīz divus gadsimtus atrodas Rīgā un ir viena no labākajām Baltijā, pateicoties Brederlo gaumei un mākslas pazinēja erudīcijai.
Mākslas kolekcionēšana nebija tikai Frīdriha Vilhelma Brederlo aizraušanās, bet plaši izplatīta nodarbe Baltijas intelektuāļu vidū, kam bija gan estētiska, gan sociāla nozīme. Viņa tēvs – Kurzemes hercoga Pētera Bīrona vīna pārzinis Johans Dāvids Brederlo, un vectēvs no mātes puses – hercoga personiskais ārsts Johans Gotlībs Groške arī kolekcionēja mākslu. Tomēr Frīdriha Vilhelma Brederlo kolekcija iezīmēja jaunu posmu mākslas darbu vērtējumā un estētikā..
Brederlo kolekcija, atšķirībā no senču tradīcijām, kas piederēja pie “kunstkameru” jeb mākslas kabinetu tradīcijas, orientējās uz estētisku baudījumu, nevis tikai uz pasaules izzināšanu. Katra mākslas darba izvēle viņa kolekcijā balstījās ne tikai uz autora vārda nozīmīgumu, bet arī uz paša kolekcionāra gaumi. Brederlo mākslas kolekcija tika izvietota viņa namā Mazajā Grēcinieku ielā 1, kur tā bija pieejama publikai astoņās istabās. Darbi tika grupēti pēc valsts, hronoloģijas un telpas loģikas, radot pirmo mākslas galeriju Rīgā, kas kalpoja par iedvesmu veidot arī pilsētas gleznu galeriju.
Šī izstāde nav mēģinājums atjaunot Brederlo oriģinālās istabas, bet gan piedāvā personiskāku skatījumu uz viņu kā 19. gadsimta pirmās puses mākslas kolekcionāru. Pirmajā istabā atlasīti darbi, kuriem ir personiska un emocionāla saikne ar pašu kolekcionāru. Otrajā istabā izveidota ekspozīcija ar mākslas darbiem, kuru autoru maniere un tēmas rezonēja ar Brederlo gaumi. Darbi vēlreiz liek aizdomāties par katra kolekcionāra subjektīvu vērtējumu un mākslas modes tendenču nežēlīgajām pārmaiņām. Trešajā istabā eksponēti baltvācu un vācu izcelsmes mākslinieki, ko kolekcionārs pazina un kuru talantus viņš respektēja un atbalstīja.
Darbus no Brederlo kolekcijas iespējams aplūkot arī muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā Eiropas mākslas galerijā.
