Suzani. Vienas izšuvējas stāsts

No 2024. gada 9. marta līdz 5. maijam Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA (Doma laukumā 6, Rīgā) aicina apmeklēt izstādi “Suzani. Vienas izšuvējas stāsts”.

Izšūšana ir viens no sarežģītākajiem tradicionālās mākslas veidiem Uzbekistānā. Vēsturiski izšuvumi bija neatņemama sievietes pūra sastāvdaļa un bieži tika izmantoti mājas interjeros. Mūsdienās tie kļuvuši arī par svarīgiem dizaina un modes elementiem. Suzani ir dekoratīva sienas tekstilija, kas parasti darināta no kokvilnas vai zīda auduma un izšūta ar zīda pavedieniem. Termins cēlies no persiešu vārda “suzan”, kas nozīmē “adata”.

Dažādos Uzbekistānas apgabalos ir vairāki izšūšanas stili ar atšķirīgiem ornamentiem un darināšanas tehnikām. Īpaši izceļas Taškentas skola, ko pārstāv divi galvenie centri – Taškenta un Pskenta. Līdz 20. gadsimta 80. gadiem Taškentas izšūto sienas tekstiliju jeb paljaku tradīcija bija nogrimusi aizmirstībā. 2000. gadu sākumā vadošie meistari pievērsās galvenokārt Nuratas, Buhāras un Šahrisabzas izšūšanas skolu tehniku un ornamentu atjaunošanai. Daudzējādā ziņā Taškentas skolas tradīcijas izzušanu veicinājis paljaku sarežģītais tapšanas process: tekstiliju pamatne, tāpat kā ornamentālie motīvi, tiek veidoti vienlaidus sedzošajā izšūšanas tehnikā, kas ir grūta, dārga un laikietilpīga.

Neskatoties uz izaicinājumiem, amatniece Madina Kasimbajeva (Madina Kasimbaeva) apņēmusies paveikt šo uzdevumu. Viņa ir vienīgā izšuvēja Uzbekistānā, kura jau daudzus gadus veiksmīgi atjauno Taškentas izšūšanas skolas tradīcijas. Savos darbos Madina izmanto apvienotas tamborēšanas-izšūšanas ar adatu tehnikas – “jurma” un “bosma”.

Izstāde “Suzani. Vienas izšuvējas stāsts” ir Dr. Binafšas Nodiras (Binafsha Nodir) un Madinas Kasimbajevas kopprojekts, kas veltīts Taškentas izšūšanas skolas tradīciju atdzimšanai un nepārtrauktības nodrošināšanai. Projekta ietvaros autores detalizēti iepazīstina ar suzani tapšanas gaitu – no kompozīcijas skices līdz pilnībā izšūtam darbam.

Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA eksponētajā darbā Madina Kasimbajeva radījusi savu Visumu, kur lielā rozete kompozīcijas centrā attēlo Sauli, bet mazākās ap to – planētas. Tekstilija atspoguļo priekšstatus par cilvēka un dabas vienotajām saitēm. Lai gan dažādas amatnieces izmanto vienus un tos pašus rakstus, tomēr katrai ir individuāls stils, un katra veido personīgu Visumu.

Zāles centrā izstādīto 8 metrus garo suzani Madina Kasimbajeva kopā ar savām 15 māceklēm darināja trīsarpus gadus. Tas ir lielākais šāda veida izšuvums, kas jebkad radīts Uzbekistānā. Latvija ir pirmā valsts, kur darbs eksponēts ārpus Uzbekistānas.

Par projekta autorēm

PhD Binafša Nodira (Binafsha Nodir) – mākslas vēsturniece, kuratore, Uzbekistānas Zinātņu akadēmijas Mākslas studiju institūta vecākā zinātniskā līdzstrādniece, Uzbekistānas Mākslas akadēmijas žurnāla “San’at” (“Art”) galvenā redaktore. Viņa specializējas tradicionālajā lietišķajā mākslā, jo sevišķi tekstilmākslā, un ir vairāk nekā 50 rakstu, katalogu, albumu-grāmatu un daudzu projektu autore un kuratore. Nozīmīgākās izstādes: “Tālas zvaigznes gaisma”, “Burvju pavedienu noslēpums” (veltīta Taškentas tradicionālo izšuvumu atjaunošanai), “Pavediens, kas savienoja paaudzes” (veltīta Uzbekistānas zīda aušanas tradīcijām), “Pazudušās paradīzes meklējumos” (veltīta uzbeku apdrukas tehnikas tekstiliju atjaunošanai), savukārt projekti “Suzani dzimšana” un “Debesu griba jeb vienas izšuvējas stāsts” ir veltīti uzbeku izšuvumiem un amatnieces Madinas Kasimbajevas daiļradei.

2021. gadā Binafša Nodira tika nominēta Uzbekistānas “TOP-ART – 2021” balvai “Gada labākā mākslas eksperte”, bet 2023. gadā bija kuratore IV Starptautiskajai Taškentas lietišķās mākslas biennālei.

Madina Kasimbajeva (Madina Kasimbaeva) ir viena no vadošajām uzbeku izšūšanas speciālistēm, kura meistarīgi pārzina vairākus reģionālos stilus. Viņa ir Uzbekistānas Radošo mākslinieku asociācijas biedre, Uzbekistānas Nacionālās amatnieku un mākslinieku savienības “Hunarmand” biedre (kopš 2007. gada) un zīmola “Suzani by Kasimbaeva” dibinātāja.

2016. gadā Madina Kasimbajeva ieguva balvu kā labākā Uzbekistānas amatniece par izcilu darbu un ieguldījumu Uzbekistānas lietišķās mākslas tradīciju attīstīšanā. 2019. gadā Uzbekistānas valdība meistarei piešķīra slavas medaļu “Shukhrat”. Madina Kasimbajeva pārstāvējusi Uzbekistānas lietišķās mākslas tradīcijas izstādēs Eiropā, Āzijā un Amerikā. Autores darbi atrodas gan Britu muzeja krājumā, gan privātās kolekcijās.

Izstāde tapusi pateicoties Uzbekistānas Republikas vēstniecībai Latvijā.