Bernārs Venē. Glezniecība: no racionālā uz virtuālo. 1966–2024
No 2025. gada 25. janvāra līdz 27. aprīlim Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA (Doma laukumā 6, Rīgā) būs skatāma ievērojamā franču mākslinieka Bernāra Venē retrospekcija “Glezniecība: no racionālā uz virtuālo. 1966–2024”, kas piedāvā tuvāk iepazīt viņa daiļradi un zīmīgo ieguldījumu 20. un 21. gadsimta konceptuālās mākslas procesos.
Bernārs Venē (Bernar Venet, 1941) ir viena no mūsdienu mākslas scēnas hrestomātiskajām personībām, konceptuālās mākslas pionieris. Savas vairāk nekā 60 gadus ilgās karjeras laikā Venē nekad nav pārstājis uzdot jautājumus; viņš pazīstams kā novators, kurš mākslā ieviesa matemātisko lingvistiku. “Bernārs Venē nemitīgi izaicina savu ideju, iespēju, dzīves un mākslas kā procesa robežas. Radīt mākslu viņam nozīmē artikulēt un pārveidot, iesaistot šajā procesā dažādas disciplīnas – zinātni, matemātiku, mūziku, arhitektūru, fiziku, ģeometriju un arī mediju telpā notiekošo,” stāsta viena no projekta kuratorēm Una Meistere.
Izstādē Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA apmeklētāji ieraudzīs 28 darbus – gan paraugus no mākslinieka agrīnās daiļrades, gan pēdējos gados tapušos. Ekspozīcijas centrālā ass ir matemātika, kas, Venē vārdiem runājot, sevī ietver “visaugstāko iespējamo abstrakcijas līmeni mākslā.”
Jaunākie darbi ir daļa no divus gadus ilga projekta, kas saistīts ar ģeneratīvo mākslu. Digitāli gleznotās kompozīcijas ir Venē skulptūru “Effondrements” divdimensionāli ekvivalenti, kur, pakļaujoties dabiskajiem gravitācijas likumiem, loki un leņķi sakrituši uz zemes, radot negaidītas konfigurācijas. Attēlu ģenerēšanai tiek izmantoti algoritmi, kas Venē ir jauna un viņa eksperimentētāja garam atbilstoša tehnoloģija.
“Šīs formulas jeb “tēlus” es aizņemos no zinātnes grāmatām. Reizēm gadās, ka izvēlētajai figūrai pievienoju kādu vienādojumu, jo tas to papildina, taču to daru arī tāpēc, ka tādējādi samazinu noteiktu izvēlēto priekšmetu formālo aspektu un padaru tos sarežģītākus. Samazinot iespējamību tos tūlītēji interpretēt kā “skaistus attēlus”. Mani objekti tiek izvēlēti to novitātes, vizuālās oriģinalitātes dēļ. Un bieži vien to “atšķirīguma”, “distancētības” dēļ no visa, ko esmu iemācījies par mākslu. Matemātikas izmantošana manā praksē ir paredzēta, lai ieviestu citu realitāti. Tā ir valoda, kurai ir savas formālās īpatnības, sava organizācija, savi estētiskie noteikumi. Mani tajā interesē piedāvājuma bagātība, kas atbrīvota no stilistiskajiem ierobežojumiem, kuri raksturīgi mākslai, kas identificējas ar 20. gadsimta lielajiem vēsturiskajiem virzieniem,” saka Bernārs Venē.
Kaut plašai auditorijai Bernāra Venē vārds saistās ar monumentālām formām, mākslinieks strādājis ar visdažādākajiem medijiem – glezniecību, instalāciju, zīmējumu, tēlniecību, skatuves dizainu, rakstījis mūziku un debitējis kā horeogrāfs. Ņujorkas intensīvajā mākslas vidē pavadītajos piecos gados Bernārs Venē attīstīja oriģinālu izteiksmes veidu – monosēmisko zīmju izmantojumu, kas kontrastēja ar līdz tam ierasto glezniecības valodu. Īpaši attiecībā uz figurālās mākslas polisēmiskumu un abstraktās mākslas visaptverošo dabu. Radikālās idejas rezultējās sešus gadus ilgā pauzē, kuras laikā Bernārs nodevās teorētiskām pārdomām. Pēcāk tās kļuva par aizsākumu viņa ciļņiem (reliefs) un skulptūrām, kas šobrīd ir viena no pazīstamākajām Venē rokraksta zīmēm. 2000. gadā autors nolēma atgriezties pie glezniecības. Lai atklātu racionālās pasaules milzīgo vizuālo bagātību, ko mākslinieki līdz šim atstājuši novārtā, viņš pievērsās matemātiskiem vienādojumiem un skaitļiem.
Bernāra Venē darbi aplūkojami vairāk nekā 70 pasaules muzejos, tostarp Modernās mākslas un Gugenheima muzejos Ņujorkā, Hiršhorna muzejā un skulptūru dārzā Vašingtonā, Pompidū centrā Parīzē u.c., kā arī pasaules vadošajās izstāžu zālēs, galerijās un laikmetīgās mākslas kolekcijās. Viņa pēc pasūtījuma tapušās skulptūras pastāvīgi atrodas publiskajā telpā Oklendā, Ostinā, Bergenā, Berlīnē, Bodrumā, Bonnā, Denverā, Nīulmā, Nicā, Norfolkā, Parīzē, Seulā, Šeņžeņā, Tokijā un Tulūzā. Bernāra Venē veidotais 18 metrus augstais un 40 tonnu smagais tērauda objekts – veltījums olimpiskajai lāpai – ir vienīgais publiskais mākslas darbs, kas tika radīts speciāli 2024. gada vasaras Olimpiskajām spēlēm Parīzē.
2023. gadā Starptautiskajā tēlniecības centrā Ņujorkā Bernārs Venē saņēma balvu par mūža ieguldījumu tēlniecībā. Mākslinieks ilgstoši dzīvojis Ņujorkā, taču šobrīd viņa mājvieta ir Lemuī pilsētiņa Dienvidfrancijā, kur atrodas arī Venē mākslas fonds, kas iemantojis īpaša Eiropas kultūras galamērķa statusu.
Izstādi, kas veidota speciāli Rīgai un Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA Lielajai zālei, producē kultūras un mākslas portāls Arterritory.com sadarbībā ar Bernāra Venē studiju un Latvijas Nacionālo mākslas muzeju.
