Vilhelma Purvīša glezna “Ziemeļu nakts” un tās restaurācija Vilhelma Purvīša glezna “Ziemeļu nakts” un tās restaurācija
15.01.2021.

Vilhelma Purvīša glezna “Ziemeļu nakts” un tās restaurācija

20. gadsimta pirmajos gados glezna saņēma daudz oficiālu atzinību ārzemju izstādēs un ir viens no diviem darbiem, par kuriem Vilhelms Purvītis, pēc 1901. gada preses ziņām, saņēma lielo zelta medaļu, goda diplomu un nopelnu krustu starptautiskā izstādē Lionā.

Glezna “Ziemeļu nakts” pieder Vilhelma Purvīša mākslas agrīnajam periodam, kurā jau redzama tā pamatkoncepcija, formveide un motīvu izvēle, kura būs noteicošā mākslinieka daiļradē laikā līdz pat Pirmajam pasaules karam.

Viņa dziļā interese par ziemas laika dabas motīviem un niansētiem atmosfēriskiem gaismas efektiem, kā arī gadsimtu mijai raksturīgas dekoratīvas stilizācijas pazīmes veido atturīgi lirisku, bet vienlaikus arī majestātisku  noskaņojumu, kura būs klātesoša arī turpmākos Vilhelma Purvīša darbos.

20. gadsimta pirmajos gados glezna saņēma daudz oficiālu atzinību ārzemju izstādēs un ir viens no diviem darbiem, par kuriem Vilhelms Purvītis, pēc 1901. gada preses ziņām, saņēma lielo zelta medaļu, goda diplomu un nopelnu krustu starptautiskā izstādē Lionā.

No 1913. gada glezna piederēja inženierim Miķelim Bružim – Latviešu mākslas veicināšanas biedrības priekšsēdētājam. Izglābta Otrā pasaules karā, šī glezna vairāk ka pusgadsimtu atradās Kanādā, Bruža dzimtas pārstāvju īpašumā. 2013. gadā glezna tika pārdota Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam.

Muzeja pastāvīgās ekspozīcijas iekārtošana. Foto: Renārs Koris.

Vairāk nekā simts gadus vecajām gleznām, pirms tās nonākušas muzeja kolekcijā, parasti ir daudzreiz mainījušies īpašnieki, glabāšanas vai pārvietošanas apstākļi, turklāt katra glezna ir unikāla un pat noveco atšķirīgi. Saņemot mākslas darbu, restaurācijas komisija veica ekspertīzi un sākās darbs pie tā atjaunošanas.

Restaurācijas process. Restauratore-vecmeistare Natalja Kurganova. Foto: Uldis Muzikants.

Meklējot liecības, kuras varētu palīdzēt restauratoram pietuvoties mākslas darba oriģinālam, tika atrastas divas melnbaltas reprodukcijas – preses izdevumā “Nedēļa” 1924.gads, Nr.3. un žurnālā “The Studio” 1905.gads, Vol. 33. No. 142 (January). 

Preses izdevums “Nedēļa” 1924. gads, Nr.3., LNB.