Mākslas muzeji piedāvā bezmaksas ieeju Dziesmu un deju svētku dalībniekiem

Svētku nedēļā mākslas muzeji – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka, Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs, kā arī ekspozīcija Muzeju krātuvē “Skulptūru mežs” – piedāvā bezmaksas ieeju svētku dalībniekiem. Aicinām apmeklēt muzejus no 30. jūnija līdz 9. jūlijam, apliecinot dalībnieka statusu kasēs.

Dziesmu un deju svētki ir nacionālas un starptautiskas nozīmes notikums, kas sauc kopā un saliedē latviešus visā pasaulē, vieno dažādas paaudzes un tautības. Tā ir mūsu kultūras un vēstures atmiņa, kas pastāv kā nācijas garīgās un intelektuālas pēctecības apliecinājums. Šīs saknes apvieno mūs ar pagātnes mākslas tradīciju, veidojot mūsu nacionālo identitāti, kas tiek pārmantota no paaudzes paaudzē.

Dziesmu svētku vienojošo garu daudzi mākslinieki iekļāvuši savos darbos. Attēlojot savu tautu, Latvijas dabu, folkloras un etnogrāfijas motīvus, latviešu mākslinieki cauri gadsimtiem kalpo kā tiltiņš starp pagātni un tagadni, vienojot mūs ar mūsu unikālo kultūru.

Mūsu mākslinieki jau no 19.gs. pētīja, vāca, analizēja un rekonstruēja bagātīgo ornamentālo mantojumu, piešķirot uzmanību gan estētiskajām vērtībām, gan simboliskajiem zīmju vēstījumiem. Pateicoties viņu darbam, šobrīd mēs varam priecāties par tautas tērpu krāšņumu un daudzpusību. Mūsu vēsturē netrūka mākslinieku, kuri izmantoja etnogrāfiskus elementus, lai sasniegtu modernās izteiksmības virsotnes. Lai arī modernistiem un tradicionālistiem bija savas profesionālas domstarpības, viņus neapšaubāmi vienoja izpratne par tautas mākslas tradīcijas izšķirošo nozīmi mūsu kultūrā.

Ļoti zīmīgi, ka pirmā Latviešu mākslas izstāde notika Rīgā V Vispārējo latviešu Dziesmu svētku krāšņotajā 1910. gada vasarā, kas vēlreiz norāda uz simbolisko saikni starp latviešu vizuālo mākslu un Dziesmu svētku tradīciju.

Aicinām iepazīties ar mākslas muzeju aktuālo izstāžu piedāvājumu šeit.