Dāvana svētkos mīļajiem – grāmata

Tuvojoties svētku laikam, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs piedāvā iespēju iepriecināt tuviniekus ar vērtīgu un paliekošu dāvanu – grāmatu.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pētniecības darbs, balstīts uz muzeja krājuma izpēti un aktuālo izstāžu programmu, ir būtisks pienesums Latvijas mākslas vēsturē un zinātnes attīstībā. Sadarbojoties ar citām izpētes institūcijām un pētniekiem Latvijā un ārzemēs, muzejs regulāri izdod publikācijas, katalogus un grāmatas, tādējādi nodrošinot plašāku informācijas pieejamību gan pētnieku lokam, gan vizuālās mākslas interesentiem.

Madernieka stils

Apjomīgais un bagātīgi ilustrētais Jūlija Madernieka (1870–1955) daiļradei veltītais bilingvālu rakstu krājumus “Madernieka stils” cenšas jaunā skatījumā no 21. gadsimta perspektīvas izgaismot dizaina pamatlicēja Jūlija Madernieka daiļradi – šo ļoti svarīgo, bet pilnībā vēl neatklāto Latvijas kultūrvēstures lappusi.

Rakstu krājums ieguvis gada balvu nominācijā “Mākslas izdevumi” konkursā “Zelta ābele 2021“ .

Rihards Zariņš. 1869–1939. Ko Latvijas meži šalc

Rakstu krājumu “Rihards Zariņš. 1869–1939. Ko Latvijas meži šalc” no dažādiem aspektiem atspoguļo mākslinieka plašo un ilggadējo daiļradi.

Rihards Zariņš (Carl Richard Woldemar Sarring) ir viena no daudzpusīgākajām un tai pašā laikā arī pretrunīgākajām personībām Latvijas 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma mākslas ainā. Cenšoties apzināt un atspoguļot mākslinieka daudzpusīgo darbību, muzejs sagatavojis rakstu krājumu, kā autorus pieaicinot vairāku jomu speciālistus. Grāmatā lasāmi Kristīnes Ducmanes, Maritas Bērziņas, Edvardas Šmites, Andreja Bogdanova, Agitas Ančupānes, Māras Lāces, Valda Villeruša, Anitas Meinartes, Imanta Lancmaņa, Gundegas Gailītes, Ramonas Umblijas un Aijas Jansones raksti par dažādiem Riharda Zariņa radošās dzīves aspektiem.

Rakstu krājums ieguvis konkursa “Zelta ābele 2021“ gada balvu nominācijā “Zinātniskā literatūra”.

Mūsu muzejs. Valsts mākslas muzejam – 100

Apjomīgais izdevums ir veltījums pirmās Latvijas brīvvalsts kultūras institūcijai – Valsts mākslas muzejam – un tās darbiniekiem, kuru veidotais un saglabātais krājums turpina pēctecībā dzīvot Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijās, ekspozīcijās un pētniecībā. Grāmata ir bagātīgi ilustrēta ar mākslas darbu reprodukcijām, dokumentāliem materiāliem un fotogrāfijām. Izdevumā aplūkota muzeja dibināšanas priekšvēsture, latviešu un ārzemju mākslas kolekciju aizsākums, akcentēti būtiski muzeja darbības notikumi – atvēršana publikai, pirmais mākslas darbu pirkums, kā arī dāvinājumi, kas regulāri papildināja krājumu.

Rīgas mākslinieku grupa – 100

Rīgas mākslinieku grupa nodibinājās 1920. gada ziemā, pirmo izstādi sarīkoja martā Vilhelma Purvīša vadītajā Rīgas pilsētas mākslas muzejā, bet beidza pastāvēt 1940. gadā. Izdevums dod ieskatu astoņpadsmit grupas biedru – Jāzepa Grosvalda, Jēkaba Kazaka, Aleksandras Beļcovas, Jāņa Cielava, Ģederta Eliasa, Jāņa Liepiņa, Eduarda Lindberga, Emīla Meldera, Martas Skulmes, Oto Skulmes, Ugas Skulmes, Niklāva Strunkes, Romana Sutas, Leo Svempa, Erasta Šveica, Valdemāra Tones, Konrāda Ubāna un Sigismunda Vidberga – daiļradē. Katalogu sastāda ievads, darbu saraksts ar īsām autoru biogrāfijām un vairāk nekā 150 attēli, kas iedalīti trīs nodaļās.

Georgs Vilhelms Timms (1820–1895) – mākslinieks, izdevējs, ceļotājs

Kataloga saturā ietverta bagātīga Timma glezniecības, grafikas un keramikas kolekcija, kura glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, kā arī krāsainās litogrāfijas no Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas. Publikācijā iekļauti 276 krāsaini attēli, kuri sadalīti piecās tematiskās sadaļās un papildināti ar kataloga datiem un vēsturiskām ziņām. Izdevuma tekstuālo daļu veido trīs raksti, kuros pētnieki izgaismo jaunus un interesantus faktus par Timma biogrāfiju un analizē viņa talanta dažādās šķautnes.

Izstādes “ES_TEXT” katalogs

Katalogā aplūkoti lingvistiskā konceptuālisma pirmie paraugi un attīstība Latvijas mākslā no 20. gadsimta 60. gadu beigām līdz pat 2022. gadā īpaši izstādei radītiem darbiem.

Izdevumā lasāmas Elitas Ansones, Vitas Kalnbērziņas, Jāņa Taurena un Kārļa Vērdiņa esejas, kas veltītas mākslas darbiem, kuros ietverti teksti, – tekstu mākslai jeb lingvistiskajam konceptuālismam. Jānis Taurens pēta valodas pielietojumu Rietumu mākslas paraugos, izstādes kuratore Elita Ansone vērtē teksta ienākšanu Latvijas mākslā 60.–80. gados kā retu, tomēr pamanāmu parādību un vairāk pievēršas agrīnākiem tekstu mākslas gadījumiem. Vita Kalnbērziņa izstādē eksponētos darbus analizē no valodas funkcijas viedokļa, savukārt Kārlis Vērdiņš apskata dzejnieku – Preiļu konceptuālistu grupas – darbību. Pirmo reizi ir tapis tik plašs apkopojums par Latvijas mākslu, kas skatāma tekstu mākslas ietvarā.

Aivazovskis. Gaismas metafizika

Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA notikušās izcilā krievu mākslas skolas pārstāvja Ivana Aivazovska daiļradei veltītās izstādes “Gaismas metafizika. Ivana Aivazovska (1817-1900) glezniecība“ katalogs.

Ivans Aivazovskis, armēņu izcelsmes krievu mākslas skolas gleznotājs, kurš dzimis Feodosijā, ir plaši pazīstams visā pasaulē kā virtuozs jūras ainavu meistars, kuru jau dzīves laikā apbrīnoja laikabiedri. Mākslinieka popularitāte nav samazinājusies ari līdz mūsdienām, par ko liecina daudzās izstādes un izdevumi, kā arī viņa mākslas darbu augstās cenas starptautiskās izsolēs.

Aivazovska izcilā prasme atainot uz audekla tādas netveramas lietas kā ūdeni un gaismu liecina par dabas parādību padziļinātu pētniecību, fenomenālo atmiņu un izkopto gleznošanas tehniku. Gaisma, kas staro uz jūras vai spīd cauri viļņiem, ir viena no Aivazovska glezniecības raksturīgākajām pazīmēm un satopama visos mākslinieka daiļrades
posmos.

Katalogs atspoguļo izstādes koncepciju un saturu, kā arī sniedz plašāku informāciju par ekspozīcijā iekļautajām gleznām un citiem mākslas
priekšmetiem.

Desmit epizodes 20. gadsimta otrās puses mākslā Latvijā

Rakstu krājums pievēršas Latvijas mākslai pēc Otrā pasaules kara un parāda tās stilistisko daudzveidību.

Septiņi mākslas zinātnieki Elita Ansone, Ieva Astahovska, Inga Bunkše, Santa Hirša, Valda Knāviņa, Alise Tīfentāle un Vilnis Vējš desmit nodaļās iezīmē estētiskās koordinātes sociālistiskajam reālismam, skarbajam stilam, abstraktajai mākslai, figuratīvajam ekspresionismam, hiperreālismam, sirreālismam, kinētiskajai mākslai, neoekspresionismam, fotogrāfijai, kā arī pirmajām mākslinieciskajām sociālā aktīvisma izpausmēm Mākslas dienās.

Rakstu autori pievēršas laikmetam un tā kontekstā radītajiem mākslas darbiem, kas izdevumā parādīti gandrīz 500 attēlos. Aplūkotās mākslas parādības, notikumi un mākslinieki ved cauri pusgadsimtam, kas, par spīti ideoloģiskiem nosacījumiem, Latvijas mākslā bijis ļoti ražīgs.

Tieši laikā. Dizaina stāsti par Latviju

Rakstu krājumā apvienoti pētījumi un intervijas ar aculieciniekiem atskatoties uz simts gadiem Latvijas vēsturē, kad dizains pakāpeniski kļuva par patstāvīgu disciplīnu, atdaloties no mākslas, arhitektūras, amatniecības un rūpniecības. Grāmata ietver stāstus par nozīmīgām vēstures lappusēm Latvijas dizainā no 30. gadiem līdz mūsdienām – par Jūlija Madernieka mantojumu, Armijas ekonomisko veikalu kā modernāko Baltijā 1930. gados, par Kārļa Irbīša konstruētajām saplākšņa lidmašīnām, rūpnīcas “VEF” grafisko identitāti, Artura Riņķa kinētiskās mākslas objektu “Sakta”.

Tāpat izdevumā ir iekļautas sarunas ar Džemmu Skulmi, Beatrisi Kārkliņu, Jāni Borgu, Laimoni Šēnbergu, Zaigu Gaili, Ingūnu Eleri un Jāni Godiņu. Kataloga sastādītājas ir Kristīne Budže un Inese Baranovska, rakstu un interviju autori: Inese Baranovska, Anda Boluža, Kristīne Budže, Ilze Martinsone, Rūta Rinka, Jeļena Solovjova, Iliana Veinberga, Vents Vīnbergs, Zanda Zībiņa.

Visus Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izdevumus iespējams iepazīt šeit.