2024. gada trešajā ceturksnī Purvīša balvai 2025 nominēti Andris Eglītis, Elza Sīle, Inga Meldere un Luīze Nežberte

Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2024. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim, neatkarīgo ekspertu darba grupa nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2025. gada pavasarī, ir izvirzījusi trīs notikumus / četrus autorus:

Andri Eglīti

par personālizstādi “Izstāde. Daži iztēles un matērijas satikšanās gadījumi”, īpaši izceļot jaunākos darbus, gleznu ciklu “Cauri tumsai” un objektu – 11 metrus garo oša šķēli, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (24.08.–03.11.2024.).

Nominācijas pamatojums: “Izstādē pilnasinīgi apliecinās Eglīša “sadarbība ar dabas spēkiem” – nehierarhiskās attiecībās ar dabu, kā līdzvērtīgus spēlētājus tajās iekļaujot arī domubiedrus. Pati izstāde un tās sadaļas krietni pārsniedz iespējas, kā visu kopumu nominēt Purvīša balvai, jo projekts ietver ļoti plaša spektra sadarbību ar citiem autoriem, kā arī plašus hronoloģiskos apvāršņus. Tomēr tieši Eglīša monumentālais gleznu cikls Lielajā zālē ir izstādes centrs, kas iezīmē mākslinieka neapturamo attīstību kopš 2013. gada (tas bija jau vairāk nekā pirms desmit gadiem!), kad par izstādi “Zemes darbi” viņš saņēma Purvīša balvu,” uzskata LNMM Latvijas tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja Arta Vārpa.

“Eglītis ir spožs ar šķietami visiem piemītošo, ar neapspriesti uz cilvēkiem attiecināto, proti, ar spēju uztvert realitāti. Dabu. Pasauli. Taču Eglīša glezniecība rāda, ka viņa uztveres unikalitāte ir spējā patiesi mīlēt realitāti. Un līdz ar to – aizkustinoši uzgleznot visnecilāko urbāno motīvu, saskatot tajā eksistences noslēpumu. Pasaules skaistuma noslēpumu. Glezniecisko attiecību precizitāti rada saturisks piepildījums, ar “saturu” saprotot autora iztēles satikšanos ar pasaules skaistuma noslēpumu. Matērija un skaistums darbojas kā sinonīmi Eglīša mākslā. Realitāte ir arī grandiozais tīklojums, ko Eglītis jūt starp sevi un citiem autoriem, tādējādi veidojot laikmetīgi paplašinātu personālizstādes modeli,” komentē mākslas kuratore Inga Šteimane.

Ingu Melderi un Luīzi Nežberti

par izstādi “Saulstāves” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (21.09.–01.11.2024.).

Nominācijas pamatojums: “Ingas Melderes glezniecība un Luīzes Nežbertes tēlniecība organiski mijiedarbojas, saglabājot katras mākslinieces unikālo izteiksmes veidu. Mākslinieču jaunradē ir daudz viegluma gan izvēlētajos materiālos un valodā, gan savijušās atsauces uz kultūras un mākslas vēstures procesiem un figūrām, kas izstādi it kā vairāk iezemē. Piemēram, prominenti izvietotās koka skulptūras telpā raisa asociācijas ar Konstantīna Brankuši kolonādēm, bet tikpat cieši tās ir saistītas ar 18. gadsimta Latvijas koka arhitektūras “sauļotajām” kolonnām, sniedzot aizraujošu ieskatu lokālajā kontekstā. Spēcīgi darbojas gleznas, kurās abstraktas ikdienas piezīmes, piezūmotas līdz labākai redzamībai, veido jaunus tēlus un situācijas,” skaidro Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratore Inga Lāce.

“Izstāde “Saulstāves” veiksmīgi apvieno vēstures pētniecību ar laikmetīgo mākslu, piedāvājot unikālu skatījumu uz Latvijas arhitektūras mantojumu. Inga Meldere un Luīze Nežberte radījušas veiksmīgu telpisku instalāciju, kas kalpo kā dialogs starp dažādām mākslas formām un paaudzēm, vienlaikus risinot jautājumus par identitāti, autentiskumu un kultūras vērtību ilgtspējību. Izstāde izceļas ar novatorisku materiālu izmantošanu, dabisko pigmentu pielietošanu un ekoloģiski pamatotu pieeju. Tās daudzslāņainais vēstījums atklāj, kā tradicionālās formas var tikt pārinterpretētas un iedzīvinātas laikmetīgajā mākslā. “Saulstāves” apvieno augstu māksliniecisko meistarību ar jūtīgu un dziļi pārdomātu saturu, piedāvājot izcilu piemēru tam, kā vēsturisko un laikmetīgo mākslu var savienot jaunā kvalitātē,” papildina fonda “Mākslai vajag telpu” vadītāja Katrīna Jaunupe.

Elzu Sīli

par izstādi “Zaķīšu pirtiņa / bailes un trīsas” izstāžu zālē “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” (07.09.–27.10.2024.).

Nominācijas pamatojums: “Elzas Sīles darbi fascinē ar meditāciju par sākumu, par situāciju pēc visa izjukšanas, sadalīšanās pirmstāvokļos, kad formveides vienīgais instruments ir cilvēka dvēseles spēja radīt. Šķietami bezcerīgā haosa patoss ir optimistisks, jo zudība skārusi tikai kultūru (cilvēces saražotās lietas), nav skarts cilvēka genoms, un tas dzen jaunus kultūras asnus. Darbojas daži no psihes dzīlēm nākuši impulsi par savienojamību, struktūru radīšanu. Un tāda ir visa lielizmēra izstāde – kā siltā ūdenī sastingušas olas baltuma stīdziņas, kas nepakļaujas inženierloģikai un pragmatismam. Zīmīgi, ka arī Elza Sīle (līdzīgi kā Eglītis) veido intuitīvus tīklojumus starp sevi un citiem māksliniekiem, tādējādi radot laikmetīgi paplašinātu personālizstādes modeli,” ekspertu izvēli pamato mākslas kuratore Inga Šteimane.

“Apakšzemes izstāžu telpa aicina labirintā, taču fiziskās vietas sienas un šķēršļi neeksistē, Elzas radītie līkloči vijas mentāli, empātiski un ķermeņa sajušanas līmenī. Līdz šim mākslinieces veidotie pasaules moduļu maketi ieņēmuši mērogu viens pret viens, kurā izstādes apmeklētājs saskaras ar cilvēka radīto dabu un antorpocēnas dominantes norietu. Ir nedaudz auksti un cerīgi, kā arī pietiekoši viegli maldīties, jo tā vairs nav lietu pasaule, komercijas diktāts vai komandantstunda pēc nezināmas panikas, kas pārņem pasauli. Elzas Sīles intuitīvie pavedieni šķetināt šodienas attīstības scenārijus neierobežo, katram piedāvājot iespēju nosliekties utopijas vai distopijas virzienā, taču kā meistarīgai labirinta vērpējai, ir veidota vide, lai atrašanās ceļā tomēr katrs tiktu apbruņots ar rīkiem, kuri rada pasauli no jauna,” piebilst mākslas zinātniece Antra Priede.

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja 6 vizuālās mākslas notikumus, un to vidū bija:

• Ievas Putniņas personālizstāde “Kaķacs” Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā (25.07.–31.10.2024.);
• Laimas Bikšes personālizstāde “Cilvēki, zvēri, koki un tapetes” Jūrmalas muzejā (17.07.–08.09.2024.);
• Konstantīna Žukova darbs “Melnā neļķe: gadījuma izpēte Nr. 1” izstādē “Mūsdienu fotogrāfijas vēstures II” ISSP galerijā Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2024 ietvaros (05.07.–16.08.2024.).

Eksperti 2023.–2024. gadā

Laika posmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim Purvīša balvas 2025 neatkarīgo ekspertu darba grupā strādā: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja Arta Vārpa, kuratore, mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore studiju darbā Antra Priede, Centrālās un Austrumeiropas eksperte Modernās mākslas muzejā Ņujorkā, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratore Inga Lāce, fonda “Mākslai vajag telpu” vadītāja Katrīna Jaunupe. No 2023. gada 1. jūlija ekspertu komandai pievienojās mākslas stacijas “Dubulti” vadītāja, kuratore Inga Šteimane. Viņa nomainīja mākslas kolekcionāru, kuratoru, biedrības “Latvijas kultūras projekti” direktoru Māri Vītolu.

Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.

Vietnē ir iespējams iepazīties ar to ekspertu nomināciju pamatojumiem, kuri attiecīgajā ceturksnī pret to publiskošanu neiebilst.

Purvīša balva

Purvīša balva ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tā dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi, sekmēt jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.

Balva tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”. Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”. Par Purvīša balvas 2017 ieguvēju kļuvis mākslinieku kolektīvs – Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons – par izstādi “Dziesma”. Sesto Purvīša balvu 2019. gadā saņēma māksliniece Ieva Epnere par personālizstādi “Dzīvo atmiņu jūra”. Par septītās Purvīša balvas laureāti 2021. gadā kļuvusi māksliniece Amanda Ziemele par personālizstādi “Kvantu matu implanti”. Astoto Purvīša balvu 2023 pasniedza māksliniecei Ancei Eikenai par personālizstādi “Dievs Tēvs Debesīs”.

Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA “Alfor”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas biedrība “Mākslas platforma” un kultūras projektu aģentūra “INDIE”.

Projektu atbalsta SIA “Alfor”.