Sava pasaule. No neesoša muzeja krājuma
Mākslas festivāla “Cēsis 2024” programmas ietvaros no 13. jūlija līdz 24. augustam Cēsu Laikmetīgās mākslas centra ēkā Raiņa kvartālā (Pļavas ielā 10) norisinās laikmetīgās vizuālās mākslas izstāde no neesoša muzeja krājuma “Sava pasaule”.
Kopš 20. gadsimta 80. gadiem sabiedrības uzmanības centrā ir jautājumi par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja celtniecību. Protams, Latvijas mākslas institūcijas un kuratori šajā laikā ir veidojuši nozīmīgas laikmetīgās mākslas skates Latvijā un ārzemēs. Ievērojamu ieguldījumu muzeja koncepta izstrādē un virtuālā muzeja radīšanā devis Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs. Tomēr muzeja neesamība veicinājusi virkni problēmu: vairākas paaudzes izaugušas bez pietiekamām zināšanām nesenajā Latvijas mākslas vēsturē, bez savlaicīgas nopietnas izpētes atstāta daudzu svarīgu pagātnes mākslinieku daiļrade. Nav bijusi nodrošināta mākslas vēstures procesu nepārtrauktība, tā radot sabiedrībā aplamus stereotipus, nevēlēšanos un garīgu nespēju iedziļināties laikmetīgās mākslas izpausmēs.
Kamēr Laikmetīgās mākslas muzejs vēl neeksistē, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM), kuram Kultūras ministrija ir nodevusi glabāšanā šo kolekciju, sadarbībā ar Cēsu Mākslas festivālu piedāvā iepazīties ar topošā muzeja krājumā iekļautajiem mākslas darbiem Cēsu izstāžu zālēs. Projekta fokusā ir mākslinieka individuālais, īpatnējais un bieži paradoksālais skatījums uz pasauli un sevi tajā. Izstāde ietver video darbus, objektus un instalācijas, kuras apvieno autoru pārliecinošās spējas atspoguļot personīgu pasaules redzējumu un dzīves filozofiju. Šīs “savas pasaules” ilustrācijas ir daudzveidīgas mākslinieciskajā valodā – eksponējamie darbi ir kā emocionālas esejas, ironiskas piezīmes, zinātniskās izpētes rezultāts, vēsturisks salīdzinājums vai nopietnas pārdomas.
Izstādē pārstāvēti tādi mākslinieki kā Miks Mitrēvics, Laila Pakalniņa, Ojārs Pētersons, Kaspars Podnieks, Mārtiņš Ratniks, Rasa Šmite, Raitis Šmits, Krišs Salmanis, Linda Vēbere, Armands Zelčs, kā arī izcilais serbu konceptuālās mākslas pionieris Braco Dimitrijevičs.
“Projekta ideju visprecīzāk atklāj pie ieejas izstāžu namā uz sienas redzamais milzu portrets. Kas ir šis cilvēks, Jūs jautājat? Vai kāda slavenība? Vai man viņš jāpazīst? Ar ko viņš ir īpašs, ja jau reiz ticis pie tik liela portreta? Atbilde Jūs, iespējams, pārsteigs – fotogrāfijā ir redzams nejaušs garāmgājējs, kuru Braco Dimitrijevičs satika Rīgā uz Dzirnavu ielas 2012. gada vasaras dienā pulksten 18.07. Šī fotogrāfija tapusi speciāli Cēsu Mākslas festivālam un ir daļa no jau 1971. gadā uzsāktās lielformāta fotogrāfiju sērijas. Braco Dimitrijeviča “Ikdienišķais garāmgājējs” piedāvā unikālu koncepciju, kurā nejaušas tikšanās ar parastiem cilvēkiem tiek pārveidotas monumentālās publiskās mākslas akcijās. Milzu portretu izvietošana uz namu fasādēm, pilsētu centrālajos laukumos un citās publiskās telpās ir skatītāju maldināšana. Piešķirot nezināmiem cilvēkiem tādu nozīmi, kas ierasti ir paredzēta slavenībām vai politiskajām figūrām, viņš apšauba sabiedrības normas, kas nosaka, kurš tiek uzskatīts par sabiedrības apbrīnas cienīgu. Mākslinieka atbilde – ikviens no mums, jo katrs esam pasaule”, skaidro izstādes kuratore, LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule.
Teksts: Astrīda Rogule
