Izstādes teksti vieglajā valodā

Izstādē “Ludolfs Liberts (1895-1959). Art Deco hipnotiskais spožums”

Ludolfs Liberts ir viens no izcilākajiem Art Deco pārstāvjiem Latvijā. Vislabāk to var redzēt Liberta skatuves noformējumos.

Art Deco stilu raksturo:

• ģeometriskas formas; 
• ornamenti;
• izskaistinājumi;
• smalks zīmējums;
• vēlme pārsteigt skatītājus.

Liberta skatuves noformējumos un kostīmu skicēs bieži parādās Art Deco raksturīgais:

• augstceltnes;
• strūklakas;
• zigzagi;
• dažādi ornamenti.

Liberts labi uztvēra jaunākās mākslas idejas.

20. gadsimta 20. un 30. gados Liberts bija viens no vadošajiem Latvijas Nacionālās operas skatuves noformētājiem un režisoriem.

Šajā laikā Liberts noformēja 43 izrādes un iestudēja 12 izrādes.

Liberta darbība teātrī ietekmēja citus kolēģus.

Sabiedrība Liberta darbībai pievērsa lielu uzmanību.

Daudzi skatītāji bija sajūsmā par Liberta skatuves noformējumiem.

Citiem skatītājiem Liberta skatuves noformējumi likās pārāk raibi un pārspīlēti.

Mūsdienās var teikt, ka Liberts veidoja skatuves noformējumus Art Deco stilā.

Tajā laikā teātra mākslu un režisorus pasaulē ietekmēja:

• dažādas kultūras ārpus Eiropas;
• Senās Ēģiptes kultūra;
• filmu māksla.

Libertu arī šīs tēmas interesēja.

Liberts bija modernists.

Dažos projektos Liberts sadarbojās ar "Rīgas mākslinieku grupu".

"Rīgas mākslinieku grupa" pastāvēja no 1920. līdz 1938. gadam.

Tajā mākslinieki eksperimentēja ar formu, krāsu un pasaules attēlojumu.

20. gadsimta 20. gados Liberta mākslas darbi atšķīrās no citu mākslinieku darbiem.

Liberta darbos redzama ietekme no tā laika franču un krievu mākslas idejām.

20. gadsimta 30. gados Liberts interesējās par vēsturi.

Liberts iztēlojās un mākslas darbos attēloja dažādus vēstures notikumus.

Šī tēma interesēja arī citus tā laika latviešu māksliniekus.

Liberts daudz gleznoja ainavas.

Liberta ainavās bieži redzami dažādi gaismas efekti un naksnīgas ielas.

Krāsas un detaļu izkārtojums Liberta gleznās atgādina teātra dekorācijas.

Tas parāda mākslinieka saistību ar teātri.

Liberta dzīve veidojās līdzīgi kā citiem tā laika latviešu māksliniekiem.

Liberts piedzima lauku apvidū.

Viņš mācījās Rīgā un vēlāk Krievijā.

Pirmā pasaules kara laikā Liberts karoja frontē.

Pēc kara Liberts strādāja Latvijā un piedalījās ārzemju izstādēs.

Otrā pasaules kara beigās Liberts bija spiests pamest Latviju.

Dzīves nogalē Liberts dzīvoja Amerikas Savienotajās Valstīs.

Liberts dzīves laikā sarīkoja izstādes dažādās Eiropas pilsētās — Parīzē, Briselē, Berlīnē, Stokholmā un Kopenhāgenā.

Tas izdevās tikai dažiem latviešu māksliniekiem.

Liberts piedalījās arī starptautiskās teātra noformējuma izstādēs.

Tur viņa darbus bieži apbalvoja.

Liberta teātra, operas un baleta izrāžu skices glabājas Latvijas un ārvalstu muzejos, arhīvos, bibliotēkās.

Pirmo reizi tik daudzi Liberta mākslas darbi apkopoti vienā izstādē.

Lielākā daļa izstādes mākslas darbu izstādīti pirmo reizi.

Izstādes kuratore ir mākslas zinātnes doktore Nataļja Jevsejeva.

Izstādes tematiskā sadaļa
“Art Deco hipnoze”

Dzejnieks Rainis redzēja pirmo Liberta veidoto izrādi Latvijas Nacionālajā operā.

Pēc tam Rainis savā dienasgrāmatā rakstīja, ka Libertam ir laba iztēle un viņš saprot publikas gaumi.

Tomēr Libertam interesēja ne tikai publikas atzinība.

Liberts gribēja skatuves noformējumā ieviest tehniskus un mākslinieciskus jauninājumus.

Viņš gribēja skatuves noformējumu attīstīt pasaules līmenī. Tas Libertam lielā mērā izdevās.

Liberts iedvesmojās no ārzemju kolēģiem.

Tomēr Liberts viņu idejas nekopēja.

Libertam izrādēs izdevās parādīt tā laika noskaņu. Tas redzams arī šajā izstādē.

Liberts labi saprata un novērtēja visu jauno un moderno.

Liberta skatuves noformējumi attīstījās tāpat kā Art Deco stils.

Sākumā Liberta skatuves noformējumos bija daudz ģeometriskas formas, izskaistinājumi, ornamenti un pārbagātība.

Vēlāk darbos parādījās skaidras formas, līniju kārtība, stingrība.

Mākslas kritiķi reizēm Liberta darbus vērtēja negatīvi.

Libertam pārmeta skatuves telpas dekorēšanu.

Tomēr tāda ir Art Deco galvenā ideja - dekorēt.

Liberts skatuves noformējumus veidoja kā gleznotājs.

Skatuves noformējuma mākslinieks vairs nebija tikai tehnisks darbinieks.

Viņš kļuva par izrādes idejas autoru.

Liberts veidoja košus un izsmalcinātus skatuves noformējumus.

Tā Liberts veidoja kopējo izrāžu noskaņu.

Liberts veiksmīgi veidoja operešu izrādes.

Operetes žanrs bija atbilstošs Liberta mākslai.

Operetē apvienota mūzika, dziedāšana, deja, dialogi un viegli saprotams sižets.

Operetēs ātri mainās darbība. Tas raksturo arī filmu mākslu.

Tā laika sabiedrība bija pieradusi pie filmu skatīšanās.

Liberts to saprata un izmantoja režijā un skatuves noformējumā.

Tādēļ sabiedrībai patika Liberta veidotās operetes izrādes.

Liberta skatuves noformējums:

• atbilda Art Deco stilam;
• piesaistīja skatītāju uzmanību;
• pārsteidza skatītājus ar greznību un spožumu.

Izstādes tematiskā sadaļa
“20. gs. 20. gadu glezniecība”

Liberts mācījās Krievijā - Maskavā un Kazaņā.

Tas ietekmēja Liberta mākslu.

No 20. gadsimta 20. gadu sākuma saglabājušies tikai daži Liberta darbi.

Tiem raksturīga formu stilizācija.

Libertu varēja ietekmēt mākslinieku grupa "Jaunatnes savienība".

Liberts redzēja šīs grupas izstādi Rīgā.

Vēlāk Liberts piedalījās šīs grupas izstādē Maskavā.

Skatuves noformējumos Libertu īpaši ietekmēja mākslinieku grupa "Mākslas pasaule".

Vēlāk Liberts piedalījās arī šīs grupas izstādē.

Sākumā mākslinieku grupām "Jaunatnes savienība" un "Mākslas pasaule" bija pretēji viedokļi par mākslu.

Pēc 1910. gada abas mākslinieku grupas satuvinājās.

Šajā laikā mākslas izstādes kļuva par vietu ideju apmaiņai.

Mākslinieku grupas "Mākslas pasaule" darbos raksturīgs izteikts smalkums.

Liberta 20. gadsimta 20. gadu ainavās tas nav raksturīgi.

Tomēr redzamas citas kopīgas iezīmes:

• ritmiski atkārtojumi;
• izskaistinājumi.

Reizēm Liberta gleznotajos portretos parādās teātra elementi:

• maskas;
• cilvēki nedabiskās pozās.

Libertu vienlaicīgi interesēja mākslinieciski pretējas idejas.

Tas raksturo Art Deco stilu.

20. gadsimta 20. gadu sākumā Liberts pievienojās "Rīgas mākslinieku grupai".

Liberts grupu drīz pameta nesaskaņu dēļ.

Šajā laikā Liberts visvairāk gleznoja ainavas un portretus.

Liberts gleznoja pilsētas nomales un nabadzīgus rajonus.

Liberts veidoja izstādi kopā ar mākslinieku Konrādu Ubānu.

Liberts tajā izstādīja gleznas ar parka ainavām.

Liberta parku ainavās var redzēt Konrāda Ubāna ietekmi.

Konrāds Ubāns bija izcils latviešu ainavu gleznotājs.

Visdrīzāk Liberta parku ainavas gleznotas dabā.

Par to liecina toņu dažādība.

Vēlāk Liberts aktīvi sāka strādāt teātrī.

Gleznot Liberts varēja tikai vēlu vakarā.

Tas varēja ietekmēt Liberta glezniecību.

Liberts bieži gleznoja pilsētas skatus naktī.

Izstādes tematiskā sadaļa
“20. gs. 30. – 40. gadu glezniecība un darbība trimdā ”

20. gadsimta 20. gadu beigās Liberts daudz ceļoja.

Tomēr ainavas Liberts visbiežāk gleznoja darbnīcā.

Liberts gleznoja Eiropas pilsētas - Venēciju, Parīzi, Vīni.

Viņš turpināja gleznot arī Rīgu.

Liberts aktīvi piedalījās izstādēs.

Liberta gleznas un teātra skices guva atzinību ārzemēs.

Viņš vēlējās skatītājiem sevi vairāk parādīt kā gleznotāju.

Liberts bieži piedalījās mākslinieku grupas "Sadarbs" izstādēs.

1934. gadā Liberts sarīkoja lielu izstādi savā mājā.

Izstādē bija 185 darbi.

Latvijas mākslas kritiķi reizēm Liberta darbus vērtēja negatīvi.

Liberta māksla esot pārāk teatrāla.

Liberta ainavas tiešām dažreiz atgādina teātra dekorācijas.

Krāšņums un īpaši efekti teātrī iederas.

Tomēr glezniecībā tie dažreiz izskatās nepiemēroti.

20. gadsimta 30. gados latviešu māksliniekus interesēja vēsture un tautas kultūras mantojums.

Tas interesēja arī Libertu.

Liberts bieži pētīja senlietas.

Liberts iztēlojās Rīgu 11. gadsimtā un to gleznoja.

Liberts gleznoja seno latviešu valdnieku portretus.

Tos pasūtīja Valsts prezidenta pilij.

Liberts gleznoja arī zvejniekus un zemniekus.

Liberta iztēle bieži neatbilda vēsturei.

Liberts bieži gleznās izmantoja brūni pelēkus krāsu toņus.

Liberts domāja, ka šie toņi attēlo latvisku noskaņu.

1944. gadā Liberts bija spiests pamest Latviju.

Sākumā Liberts devās uz Austriju un Vāciju.

Vēlāk Liberts dzīvoja Amerikas Savienotajās valstīs, Ņujorkā.

Ņujorkas pilsētas koledžā viņš studentiem mācīja gleznot.

Šajā laikā Liberts daudz gleznoja.

Pārsvarā viņš gleznoja līdzīgas pilsētas ainavas kā iepriekš.