Izstādes teksti digitāli

Jāņa Deinata personālizstādē “Pirmā piecgade”

Pievērsties savam 20. gadsimta 80.–90. gadu attēlu arhīvam fotomākslinieku Jāni Deinatu rosināja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ekspozīcija “Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985-1991” (pašlaik apskatāma muzeja galvenās ēkas 2. stāva kreisā spārna zālēs), kas veltīta Latvijas laikmetīgās mākslas avangardiskajai lomai mūsu valstiskās neatkarības atgūšanas periodā, kad Mihaila Gorbačova* 1985. gadā iniciētās atklātības un pārbūves politikas iespaidā sabiedrībā, tai skaitā rakstnieku, mūziķu, mākslinieku vidē, aizsākās ievērojami liberalizācijas procesi.** Jāņa Deinata izstādes “Pirmā piecgade” fotogrāfijas, iekļaujoties apskatāmajā laikā, sniedz iespēju papildināt vēsturisko atmiņu par šo periodu.

Izstādes nosaukums “Pirmā piecgade” saistāms ar darbu tapšanas posmu no 1989. gada, kad aizsākās Jāņa Deinata fotogrāfiskā darbība, līdz 1994. gadam. Tas ironiskā kārtā atsauc atmiņā padomju dzīves saimnieciskās plānošanas populāro saukli, kas mudināja padomju cilvēkus uz sabiedriskās darbības sasniegumiem.

Lielu izstādes daļu veido darbi, kuri šķietami neatspoguļo neko nozīmīgu un kuru vēstījumu var saprast, vien aizejot laikam. Mākslinieka fiksēto laiku gribas nodēvēt par izstādes “lirisko varoni”, kas ar savu atcerēšanās substanci piedalās nācijas identitātes veidošanā.

Nepretenciozi iemūžinot aizejošo sociālismu, fotogrāfijas veido nejauši piedzīvotu ainu reportāžas, kuras mākslinieks ieraudzījis apkārtējā vidē un kuras ataino prozaisko padomju cilvēku ikdienu, kas (kā izrādās) norisinās nozīmīgu notikumu kontekstā. Tobrīd aiz Augstākās padomes ēkas sienām notiek 4. maija balsojums, kas vēlāk rezultējās ar Latvijas neatkarības atgūšanu. Tas ir briestošo politisko pārmaiņu laiks, kas fiksēts garāmejot, bez drāmas un nākotnes paredzēšanas nojausmas, kad padomju miliči asociējās vienīgi ar kārtības uzturēšanas instanci, kas sargā likumu.

Fotogrāfijās var izsekot līdzi juceklīgajiem vēstures notikumiem un ieraudzīt cilvēkus, kuru sabiedriskā darbība izrādījās ļoti būtiska vēlākajai Latvijas kultūras un politikas telpai. Deinatam vienmēr ir imponējis kadrā ietvert paradoksālas, ironiskas situācijas, kurām padomju periodā bija daudz labvēlīgas augsnes. Fotoattēlos saskatāmi Deinata  individuālā rokraksta veidošanās aizsākumi, ko viņš realizēja savā turpmākajā mākslā.

Jāņa Deinata izglītības periods (1982–1986) Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Teātra nodaļā noritēja topošo radošo personu vidē. Vēlāk, sākot no 1989. gada, radās darbi, kurās piedalījās viņa laikabiedri – tagad jau zināmas un populāras kultūras personības, uz kurām šobrīd nolūkojamies kā toreizējām brīvības ikonām.

Deinata 90. gadu arhīva fotogrāfijas klasificējamas kā pagātnes dokumentalitāte, kas pēdējo gadu izstāžu praksē tiek identificēta kā laikmetīgās mākslas procesa sastāvdaļa. Liels daudzums eksponēto darbu realizēti 20. gadsimta populārākā fotoķīmiskā procesa – melnbaltās sudraba želantīna kopijas veidā, kas pasaules fotomākslas praksē tiek izmantota arvien retāk, bet ekspozīcijai piešķir vēstures autentiskumu.

Izstādē “Pirmā piecgade” neaptver visu Jāna Deinata daiļradi minētajā laika posmā, tādējādi nepretendē uz retrospekcijas raksturu. Lielākā daļa darbu līdz šim glabājās autora negatīvu krājumā un nav bijuši apskatāmi.

Jāņa Deinata darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Fotogrāfijas muzeja kolekcijā un privātkolekcijās.

Diāna Barčevska, mākslas zinātniece, izstādes kuratore

* Padomju Savienības Komunistiskās partijas ģenerālsekretārs (1985–1991).

** 20. gs. 80. gadu otrajā pusē, izmantojot labvēlīgo politisko situāciju PSRS, Latvijā iesākās sabiedriski politisks process, kura mērķis bija Latvijas neatkarības atjaunošana. Neatkarību atbalstošajiem spēkiem 1990. gadā izdevās iegūt vairākumu Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākajā Padomē un īstenot konstitucionālu valsts neatkarības atjaunošanas ceļu. 1991. gadā tika atgūta politiskā neatkarība un īsā laikā, līdz 1993. gada sākumam, arī ekonomiskā.

(Krūmiņš, Gatis. Latvijas neatkarības atjaunošana //Nacionālā enciklopēdija https://enciklopedija.lv).

Jānis Deinats ir dzimis 1961. gadā Rīgā. Ieguvis aktiera izglītību, absolvējot Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultātes Teātra nodaļu 1986. gadā. Fotografē kopš 1989. gada.

Jaunākās personālizstādes:
2024 Masas. Galerija Māksla XO
2023 Baigi B, Korovins un draugi. Andrejsala
2022 Laiki. Tik salda. Museum LV
2021 Blaknes. K.K.fon Stricka villa
2020 1:1. Performatīva izstāde. ISSP galerija, Rīgas Fotomēnesis
2019 -šie. Dubultu Mākslas stacija, Jūrmala, Rīgas Fotomēnesis
2015 Pasaules mala. Dailes teātra Mākslas telpa, Rīgas Fotomēnesis
2014 Ainas/XI. Latvijas Fotogrāfijas muzejs
2011  II/IV. Cēsu mākslas festivāls
2009  II. Rīgas mākslas telpa
2003  Cilvēki muzejā. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Kopizstādes:
2023 Līdzās ideālam. Ola Foundation
2021 Lietu klusā dzīve. Galerija Māksla XO
2018 Portrets Latvijā. 20.gadsimts. Sejas izteiksme. LNMM izstāžu zāle Arsenāls
No 2011. līdz 2020. gadam – foto pasniedzējs RISEBA.