Izstādes teksti digitāli

Izstādē “BINDE 100–10"

Latviešu fotomākslinieks Gunārs Binde (1933) ir viens no Baltijā ievērojamākajiem fotogrāfijas lielmeistariem. Savu profesionālo darbību aizsācis 20. gs. 50.  gadu beigās, attīstot īpašu rokrakstu melnbaltajā fotogrāfijā un gūstot plašu atzinību visā pasaulē. Izstāde un grāmata “BINDE 100–10”, kas tapušas fotomākslinieka 90 gadu jubilejas ietvaros, apkopo nozīmīgākās Bindes daiļradē apskatītās tēmas, no arhīva izceļot vēl iepriekš nepublicētas fotogrāfijas un fotogrāfiju ciklus. Kā atmiņu dienasgrāmatā, kur teicēja balss uzticēta pašam māksliniekam, skatītājs tiek vests caur stāstiem par agru jaunību, laiku teātrī, psiholoģiskiem pārdzīvojumiem un to portretējumiem, akta fotogrāfiju, eksperimentiem ar dažādiem tehniskiem paņēmieniem un rotaļām ar krāsu.

20. gs. 60. gados Baltijas fotomākslas aprindās bija novērojama stilistiska spēlēšanās ar romantisku atmosfēru, simbolisku un metaforisku tēlu radīšanu un iekšējās emociju pasaules analoģiju atspoguļošanu. Binde savā daiļradē to nodēvēja par mākslas tēlu; noliedzot objektīvās realitātes dokumentēšanu, fotogrāfijai un tajā attēlotajam ir jāreprezentē filozofiskas pārdomas, idejisks virsmērķis, atveidots alegoriskos tēlos, formās un vēstījumos. Kā autors uzsver: “Attēlā ne vienmēr ir tēls. Tēls ir tas, kas tevi ietekmē, padara dullu, tu reibsti, pārdzīvo. Tas ir vispārinājums, kas attiecas uz kaut ko būtisku, to nevar konkretizēt.” Mākslas tēls Gunāra Bindes darbos iet roku rokā ar teātrī atklāto un vēlāk fotogrāfijās pielietoto inscenējuma paņēmienu, kas apvieno skatuvisku atmosfēru, ķermeņu plastiku un eksistenciālu problēmu risināšanu. Viņa inscenējumu formveidē nozīmīgu lomu spēlējusi tajā laikā aktuālā itāļu neoreālisma kino estētika. Kā grāmatā min Alise Tīfentāle: “Šie inscenētie fotodarbi atgādina kino kadrus bez kinofilmas jeb filmu viena kadra garumā.”

Starptautisku atzinību Binde guvis gan ar tādiem psiholoģisko tēlu atainojumiem kā Eduarda Smiļģa portrets (1965), gan akta žanra darbiem, kļūstot par vienu no pirmajiem fotomāksliniekiem Padomju Savienībā, kas aktīvi radījis un piedalījies fotosalonos ar kailfotogrāfijām. Tāpat kā izstādē apskatāmajā sērijā “Lidojums”, arī Gunāra Bindes akta fotogrāfiju kodolā slēpjas tiekšanās pēc brīvības. Padomju sistēmā dzimušo Ēzopa valodu ietērpjot vizuālā vēstījumā, Binde rosina domāt, šķetināt, lasīt fotogrāfiju.

Izstāde “BINDE 100–10” tiecas atveidot to atmosfēru, kādā tapušas fotogrāfijas, apcerot Bindes smalkjūtīgo fotogrāfiskās pasaules uztveri un radot skatītājam pieredzi. Apgaismojums, mūzika, filmas un audio ieraksti mijas ar Gunāra personiskajām piezīmēm par attēloto, savukārt grāmata turpina izstādē iesāktos stāstus, ļaujot lasītājam tuvāk iepazīt mākslinieku, kas atstājis neizdzēšamas pēdas Latvijas fotomākslā.

“Man liekas, ka esmu laimīgs, jo tomēr esmu izturējis visus pārbaudījumus. Visus kārdinājumus. Un tikai aiz muļķīgiem un naiviem principiem.”

Izstādes “BINDE 100–10” komanda:

Kuratores: Anna Binde, Elīza Elizabete Ramza
Scenogrāfija, grafiskā identitāte: Artūrs Analts
Scenogrāfijas izbūve: YARD Baltics
Apgaismojums: Gaismas Akadēmija
Fotogrāfiju druka: Fine Art Print
Fotogrāfiju rāmēšana: Fine Art Print, galerija "Rāmis"
Plakātu druka: Magnum NT
Plakātu uzstādīšana: Stage EXPO
Audiopavadonis: Gunārs Binde
Audio montāža: Valts Grigalis
Video montāža: Alise Sondore
Tulkojums angļu valodā: Ieva Lešinska
Cikla "Paaudze" kuratore: Elita Ansone

Izsakām Jums pateicību izstādes tapšanā:
Māra Lāce, Matīss Eduards Āboliņš, Karlīna Voitika, Kalvim Gabranovam, Emīls Oļeiņiks, Rūdolfs Štamers, Solveiga Niedra, Filips Šmits, Rinalds Niedra, LNMM

Izstādi atbalsta:
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Gaismas Akadēmija, “YARD Baltics”, “Groglass”, Valsts kultūrkapitāla fonds, Zonda lighting

Grāmatas “BINDE 100–10” komanda:

Sastādītāji: Anna Binde, Aleksejs Muraško, Elīza Ramza 
Eseju autores: Elita Ansone, Alise Tīfentāle
Intervija ar Gunāru Bindi: Santa Hirša
Tulkotāji: Lauris Veips, Anna Zaslavska
Literārā redaktore latviešu valodā: Guna Kalniņa
Literārā redaktore angļu valodā: Terēze Svilane
Grāmatas dizaineris: Aleksejs Muraško
Izdevējs: Gunāra Bindes fonds

01 PIRMSSĀKUMS

Man ir laimējies piedzimt īstā latviešu zemnieku ģimenē, Alūksnes novada “Tiltiņos” kā vecākajam no trīs bērniem. Tēvs Jānis Binde, mammīte Emma Binde. Mani auklēja vecmāmiņa, kura bija akla, un man nācās redzēt par mums abiem. Droši vien tas bija Dieva pirksts, ka man vajadzēja kļūt par fotogrāfu - redzīgam, ļoti redzīgam būt.

Tēvs būdams zemnieks bija domājis, ka man jāiegūst izglītība, kas noderētu lauku cilvēka dzīvē. Kādā dienā uzsēdināja mani uz motocikla un aizveda mācīties uz tehnikumu par elektrotehniķi. Tā nu sakrita, ka tieši tas mani noveda pie mīlestības pret gaismu jeb foto.

Lūk, manas kaislības. Mans dzīves saturs. Brīvais radošais gars un garā mūža kailā pieredze. Reiz dzimusi bērna atvērtajā ziņkārībā. Vecmāmiņas Bībeles stāstu un teiku mītos, saules pielieto noru, meža taku un ganību brīvlaistībā. Neskartās apziņas fantāziju un dabas vaļībās veidojušos saprātu ļoti kontrastainā pieredze. Sadistiski brutālā kara laika iznīcība un dzīvības rašanās noslēpuma nojautas. Maigā mīlestība un skaudrās vilšanās sāpes. Pretešķības un atšķirības. Prāts apaugļojās ar izziņas prieku. Es piedzimu, kad Brasaī ar pilnu jaudu jau fotografēja Parīzi naktī. Un Hitlers realizēja atbaidošu pasaules pakļaušanas velnišķo ideju. Bet mans tēvs izkūla vislabāko ražu mūsu mazajā zemnieku saimniecībā pēdējo gadu laikā. Petrolejas lampu nomainīja gāzes lampa, neskatoties uz to, ka arī Latvija jau sapņoja par Ķeguma spēkstaciju. Bet krievi cēla sociālismu ar visas zemes elektrifikācijas lozungu. Un cerēja pārvērst kino par vislabāko propagandas mediju. Tāds kontrastains laiks mani atmodināja. Es esot piedzimis skaļš, nepakļāvīgs, niķīgs, kašķīgs un slimīgs. Trokšņains kā laikmets.

Mātes portrets, Arhīva papīrs, pigmenta tintes druka, 1970

Mammīte

Tēva portrets, Sudraba želatīna kopija, 1973

Tētis

Pats pirmais pašportrets, Arhīva papīrs, pigmenta tintes druka, 1958

Pats

Ziemas ceļš Bejā, Arhīva papīrs, pigmenta tintes druka, 1959

Mājas

No sērijas “Tēva mājas vakarā pēc lietus”, Arhīva papīrs, pigmenta tintes druka, 1976

02 TEĀTRIS

Gaismu mācību es izgāju caur teātra apgaismotāja darbu. No Alūksnes kultūras nama uz Valmieras teātri, no Valmieras uz Rīgas Jaunatnes teātri. Teātris man nozīmēja uzdrīkstēšanos būt pašam un būvēt sevi. Tur iepazinu cilvēkus, kas katrs savā veidā izmainīja manu dzīvi -  Arnoldu Plaudi, Ilzi Bindi, Eduardu Smiļģi, Tatjanu Bindi, vēl daudzus citus.

Man ļoti palaimējās, ka teātris man pavēra acis uz pilnīgi jaunu fotogrāfijas formu. Uz teātra skatuves notiek inscenējums; es šo inscenējumu iedomājos pārnest uz fotogrāfiju.

“Portrets” (Eduards Smiļģis), Sudraba želatīna kopija, 1965

Asja Lācis, Arhīva papīrs, pigmenta tintes druka, 1972

Iznīcībai nolemta māja, Arhīva papīrs, pigmenta tintes druka, 1971

Sirreālisms I, Arhīva papīrs, pigmenta tintes druka, 1985

Bez nosaukuma, Sudraba želatīna kopija, 1969

Bez nosaukuma, Arhīva papīrs, pigmenta tintes druka, 1968

Apsmietā, Sudraba želatīna kopija, 1970

Sirreālisms II, Arhīva papīrs, pigmenta tintes druka, 1985

Pēteris Lūcis, Arhīva papīrs, pigmenta tintes druka, 1982

Māra Ķimele, Arhīva papīrs, pigmenta tintes druka, 1969

Ilmārs Blumbergs, Arhīva papīrs, pigmenta tintes druka, 1965

Bez nosaukuma, Sudraba želatīna kopija, 1980

Vitrīna:
Edvards Hartvigs. Fotografika. Varšava, izdevniecība “Arkady”, 1960

Šī ir tā pirmā grāmata (man iesācējam fotogrāfam), kas nonāca man rokās negaidīti, bet nospēlēja nozīmīgu lomu manā tapšanā. Jo atspoguļoja to patieso, kas ir būtisks fotogrāfijā. Tā ir forma, vizualitāte, gaismu un faktūru valoda, nevis “stāstošā” literatūra. Edvards Hartvigs bija būtisks man arī vēlāk, kad iekļāva mani izstādē “Top 10 of Europe”, kas ceļoja caur ASV 1970. gados.

Pašrocīgi pārveidota foto kamera

Vidēja formāta foto kamerai “Salut” tika nofrēzēta priekšējā daļa, lai tai varētu pievienot platleņķa objektīvu “Flektogon”, kas bija paredzēts šaurās filmas kamerai. Iecere bija iegūt super palielinājumu 6x6 cm filmas formātam.

Foto sērijai “Lidojums” speciāli veidota foto kamera

Pašrocīgi izgatavots sarkankoka korpuss, parametri izstrādāti atbilstoši filmas izmēram un objektīva fokusa garumam. Kamerā izmantotais objektīvs “Angulon” iegūts Šveicē, apmaiņā pret vienu no manām Minox kamerām. 1990. gads.

Foto kamerā ievietojama foto filmu kasete

Paštaisīts izkliedētājs

03 VĪRIETIS UN SIEVIETE

Aptuveni piecus gadus pēc tam, kad fotoaparāts bija nonācis manās rokās, es atklāju to paņēmienu, kas kļuva par manu rokrakstu. Teātrī ieraudzītais inscenējums mani aizveda pie idejas par psiholoģisko portretu - cilvēka psiholoģisko pārdzīvojumu atspoguļojumu. Vēlme iemūžināt psiholoģisko problēmu risināšanu radīja sēriju “Vīrietis un sieviete”. Ciklu, kurā vīrieša lomu ataino mans draugs, mākslinieks un scenogrāfs Arnolds Plaudis. Tas ir cikls, kuru vēl joprojām neesmu pabeidzis.

Šeit tas attēlots kā spēle, kurā iniciatīva klejo no vienas puses uz otru, dažkārt paliekot neviena nesasniegta.

Slepenā tikšanās, Arhīva papīrs, pigmenta tintes druka, 1966

Bez nosaukuma, Arhīva papīrs, pigmenta tintes druka, 1965

Bez nosaukuma, Arhīva papīrs, pigmenta tintes druka, 1966

Bez nosaukuma, Arhīva papīrs, pigmenta tintes druka, 1971

Bez nosaukuma, Arhīva papīrs, pigmenta tintes druka, 1966

Bez nosaukuma, Arhīva papīrs, pigmenta tintes druka, 1965

Bez nosaukuma, Arhīva papīrs, pigmenta tintes druka, 1966

Bez nosaukuma, Arhīva papīrs, pigmenta tintes druka, 1965

Spēle/Iniciatīva, Arhīva papīrs, pigmenta tintes druka, 1982

Fotogrāfijas “Slepenā tikšanās” tapšanas aizkulises. Filmā Gunārs Binde, Scenogrāfs Arnolds Plaudis, Fotomodele, Režisors: Aleksandrs Gribermans, Garums: 00:02:15. Fragments no 1965. gada kinožurnāla “Padomju Latvija” Nr. 39 sižeta “Rīgas Lietišķās mākslas skolas pasniedzēja Gunāra Bindes darbnīcā”.

04 LIDOJUMS

Doma par “Lidojumu” radās īsi pirms Latvijas neatkarības atgūšanas. Sociālistiskajam reālismam izplēnot, manī dzima vēlme radīt jaunu sapni - sapni par brīvību. To izdevās pārnest fotogrāfijās sadarbībā ar manu trešo sievu Taņu Bindi, kuras pašas sapņi par lidošanu un izteiksmīgā ķermeņa plastika ļāva nonākt pie ilūzijas par pacelšanos spārnos. Sērijai arī rakstīju dzeju, veidoju filmu, pat speciāli būvēju fotokameru.

Visiem patīk prašņāt, kā šīs fotogrāfijas tika uztaisītas. Tā ir divu nebeidzami radošu cilvēku idejas materializācija realitātē.

Fotogrāfijas no sērijas “Lidojums”, Arhīva papīrs, pigmenta tintes druka, 1992

Mēģinājums lidot. Modele: Tatjana Binde, režisori: Gunārs Binde, Tatjana Binde, Garums: 00:05:52, 1997

Es tev atlaižu. Tavs patvērums ir lidojumā.

Kopš sāki lidot, es pazaudēju tavas pēdas.

Tu skaties tālumā un aizlido man garām it kā es būtu tavs pretvējš.

05 AKTS

Es bieži saku, ka akts tas ir tas pats, kas fakts. Cilvēka ķermenis ir kails, tātad viņš ir tīrs tāds, kāds ir. 

Padomju laikos tika ieņemta tāda puritāniska nostāja pret kailumu, tas tika jaukts ar pornogrāfiju. Mana akta fotogrāfija izpauž tikai estētiku, formālus meklējumus vai konceptuālus vēstījumus, ne mudinājumu. Toreiz tā sniedza iespēju paust vēlmi būt brīvam, pašam būt noteicējam pār savu ķermeni un dzīvi, kas tik ilgi tika turēta padomju ideoloģijas važās. Kailums ir mana brīvība, tā ir teritorija, kurā es jūtos brīvs, kur mani nekas netraucē.

Bez nosaukuma, sudraba želatīna kopija, 1974

Bez nosaukuma, sudraba želatīna kopija, 1972

Deflorācija, Sudraba želatīna kopija, 1996

Deflorācija, Sudraba želatīna kopija, 1980

Bez nosaukuma, Arhīva papīrs, pigmenta tintes druka, 1987

Bez nosaukuma, Arhīva papīrs, pigmenta tintes druka, 1987

Pats pirmais akts, Arhīva papīrs, pigmenta tintes druka, 1959

Bez nosaukuma, Arhīva papīrs, pigmenta tintes druka, 1990

Bez nosaukuma, Arhīva papīrs, pigmenta tintes druka, 1990

Bez nosaukuma, Arhīva papīrs, pigmenta tintes druka, 1990

Bez nosaukuma, Arhīva papīrs, pigmenta tintes druka, 1989

Bez nosaukuma, Arhīva papīrs, pigmenta tintes druka, 1989

Erotisks sapnis I – V, Sudraba želatīna kopijas, 1993

Akts pie krēsla, Sudraba želatīna kopija, 1967

Bez nosaukuma, Arhīva papīrs, pigmenta tintes druka, 1970

Bez nosaukuma, Arhīva papīrs, pigmenta tintes druka, 1976

Laikmeta mirklis. Žurnāls “Māksla” No. 1, Rīgas Kinostudija, Gunārs Binde

Žurnālā izmantoti Latvijas fotomākslinieku un žurnālistu darbi, kā arī izstādē “INTERPRESSFOTO – 66” izstādītie materiāli

Bolero. Fotogrāfijas: Gunārs Binde, Režisorsi: Gunārs Binde, Tatjana Binde, Garums: 00:15:25

07 PAŠPORTRETS

Pašportretu sēriju man ir daudz. To radīšana ir bezgala interesanta – censties atainot savu tehnisko vai konceptuālo ieceri, pašam kļūstot par tās galveno materiālu. Mani vienmēr ir valdzinājusi abstrahēšanās no tīras realitātes atspoguļojuma, fantazējot, meklējot tehniskus risinājumus realitātes deformēšanas iespējām.

Šajā pašportretu sērijā, es sevi izvēlējos parādīt tajā sadrumstalotajā daudzveidībā, no kuras esmu veidojies. Un konceptuāli - kāda būtu mana satikšanās ar velnu.

Fotogrāfijas no sērijas “Velns parauj”, Pigmenta tintes druka uz alumīnija kompozītmateriāla, 1985

08 ABSTRAKCIJA

Māksla nav iedomājama bez eksperimentiem ar formu. Lai varētu eksperimentēt ar fotogrāfiju, vajag pamatīgi apgūt fotogrāfijas arodu. Man ir būtiski, lai to, ko es esmu nofotogrāfējis, mans skatītājs labi izpētītu un sāktu domāt, kas tad tur ir galu galā attēlots. Biežs viesis abstraktos darbos ir nejaušība - ir gadījies arī miskastē izmest fotogrāfijas un, tik nākamajā dienā atnākot uz studiju, atrast, ka lapas kopā salipušas un emulsija turpinājusi reaģēt, radot abstraktus motīvus. 

Manās nejaušībās man vienmēr ir Dievs palīdzējis. Kad strādāju, es saku, “Dievspalīdz,” un tas pamāj atpakaļ ar galvu un saka, “Ej tu ratā”.

Visas fotogrāfijas no šīs sērijas ir bez nosaukuma, 1980-2014

Labās pusē no logu aizslietņa:

Kustības foto uzņemšanas brīdī, sudraba želatīna kopija

Kļūme filmas attīstīšanas procesā, sudraba želatīna kopija

Attīstītāja notecējumi, plēsumi (izvilku no miskastes), Sudraba želatīna kopija

Sabatjē efekts (solarizācija), Sudraba želatīna kopija

Dabīgs apsarmojums, Sudraba želatīna kopijas

Saburzīta un dekoratīvi plēsta fotogrāfija, Sudraba želatīna kopija

Dedzināta filma, Sudraba želatīna kopija

Garā ekspozīcija ar gaismas zīmējumu un tiešo apgaismojumu, Sudraba želatīna kopija

Nogulsnes bērnu vanniņas dibenā, sudraba želatīna kopijas

Attēlojums spogulī ar faseti, Sudraba želatīna kopija

Fotopapīra ķīmiska reakcija, Sudraba želatīna kopijas

“Sendvičs” un Sabatjē efekts (solarizācija), Sudraba želatīna kopija

Sabatjē efekts (solarizācija), Sudraba želatīna kopija

Formas deformētā atspīdošā materiālā, Sudraba želatīna kopijas

Žalūziju izgaismojums uz ķermeņa, Sudraba želatīna kopijas

Papīra ražošanas brāķis, Sudraba želatīna kopijas

Karstā ūdenī kausēta filmas emulsija, Sudraba želatīna kopijas

Sabatjē efekts (solarizācija), Sudraba želatīna kopija

Skrāpējums uz filmas, Sudraba želatīna kopija

Nospiedumi sniegā, Sudraba želatīna kopija

Dabīgi un krāsu notecējumi, Sudraba želatīna kopijas

Dubultā ekspozīcija, Sudraba želatīna kopijas

Fotoaparāta kļūme pie filmas pārtīšanas, Sudraba želatīna kopija

Dubultā ekspozīcija (par daudz “ierāvu”), Sudraba želatīna kopija

Sabatjē efekts (solarizācija), Sudraba želatīna kopija

Vitrīna:
Eduards Smiļģis: Laikabiedru atmiņās, dokumentos, vēstulēs, atziņās. Sastādītājs Māris Grēviņš. Mākslinieks Gunārs Binde. 1974

Anatols Imermanis. Atzīšanas koks. Fotomākslinieks Gunārs Binde. 1974

Ināra Novadniece. Metālmāksla Latvijas arhitektūrā. Gunāra Bindes apvāks, vāks un titullapa. 1975

Imants Ziedonis. Poēma par pienu. Gunāra Bindes foto un mākslinieciskais noformējums. 1977

Imants Ziedonis. Epifānijas. Gunāra Bindes mākslinieciskais noformējums. 1978

Līvija Akurātere. Aktiermāksla latviešu teātrī. Gunāra Bindes mākslinieciskā izveide. 1983

Vizma Belševica. Dzeltu laiks. Gunāra Bindes mākslinieciskā apdare. 1987

09 KRĀSĀ

Krāsu filmu fotogrāfiju manā arhīvā ir salīdzinoši ļoti maz, jo man kā māksliniekam fotogrāfija strādā galvenokārt izpaužot tēlu ar melni balto toņu gradāciju. Dokumentālistam gribās to realitāti pa īstam dabūt, bet es dodu ilūziju par to, ka zāle varētu būt zaļāka. Lai arī melnbaltā fotogrāfija man ir pamatu pamats, šeit paļāvos kuratoru mudinājumam parādīt tos mirkļus, kas manās fotogrāfijās ienesuši krāsu. To starpā ir fotogrāfijas ar manām četrām meitiņām - Ieviņu, Mārīti, Elīnīti un Anniņu.

Arī melnbalto fotogrāfiju meistariem to realitāti var gribēties paspilgtināt, izkrāsot. Tā radās sērija “Uzlabotās fotogrāfijas”, kur tehniski neizdevušās fotogrāfijas papildināju ar eļļas krītiņiem vai krāsu.

Visas fotogrāfijas uz šīs sienas ir bez nosaukuma, Arhīva papīrs, pigmenta tintes druka, 1970 – 1990

Ieviņa, Arhīva papīrs, pigmenta tintes druka, 1973

Ieviņa

Mārīte, Arhīva papīrs, pigmenta tintes druka, 1976

Mārīte

Elīnīte, Arhīva papīrs, pigmenta tintes druka, 1982

Elīnīte

Anniņa, Arhīva papīrs, pigmenta tintes druka, 1997

Anniņa

Uzlabotās fotogrāfijas, Sudraba želantīna kopija, krāsas, eļļas krītiņi, 1996 - 1998

Vitrīna:
Paštaisīti filtri krāsu solarizācijai