Izstādes teksti digitāli

“Zaļš un vēl zaļāks”

Aktīva izstāde bērniem par mākslu un dabu.

Dabas skaistums, spēks un labums ir mums klātesoši jau no bērnības – augot, iepazīstot sevi un pasauli, kā arī mācoties sadarbību, atbildību un likumsakarības.

Izstāde aicina uz izglītojošu un aktīvu piedzīvojumu, skatīt dabas bagātību mākslas darbos, uzzināt par atbildīgu un draudzīgu attieksmi pret vidi un iesaistīties rotaļīgās nodarbēs.

Kas izstādes stāstā ir "zaļš"? Koka lapas, pļavas zāles, krāsa gleznā, telpas sienas, digitālā vide, domāšana. Izstādē tiek atspoguļota pagātne, likts uzsvars uz tagadni un netiek aizmirsts arī par zaļo nākotni. Spilgti zaļš simbolizē mūsdienu digitālo vidi, bet tas ir arī dzīvesprieks un aktīvs rosinājums uzzināt par dabas resursu un daudzveidības saglabāšanu, domāt par ekoloģijas un ilgtspējas jautājumiem un rīkoties vēl zaļāk. Svarīgi izstādes elementi ir koki – mākslinieku attēlotie, vētrā nolauztie, iekārtojumā izmantotie un nākotnē iestādītie.

Gleznās un grafikās latviešu mākslinieku atainotā daba ir dažāda, krāsaina un arī izzūdoša. Muzeja kolekcijas darbos daba redzama kā atpūtas, spēka un resursu avots.

Iejušanās un piedalīšanās ir būtisks izstādes elements. Bērni sastapsies ar viņiem piemērotu eksponātu izvietošanas augstumu, varēs aptaustīt koku mizu faktūru, iestādīt kopā mežu, saskatīt krāsas gleznā, nonākt digitālā vidē, atkārtot atkritumu šķirošanas pamatus un kā savā ikdienā pieņemt videi labvēlīgus lēmumus.

Turpini iedvesmoties muzejā un kļūsti par draugu mākslai un dabai! 

Uzlīmē un iestādi!

Piedalies uzlīmju meža radīšanā, lai kopīgi iestādītu kokus! 

Viena uzlīme = viens koks

Kopā 2024. gadā “Rīgas mežos” vēlamies iestādīt 10 tūkstošus priedes! 

“Rīgas meži” rūpējas par mežiem 30 km rādiusā ap pilsētu, Rīgas parkiem un atpūtas parku “Mežaparks”. Kopā to varam dēvēt par Rīgas zaļo gredzenu. Uzņēmums īpaši rūpējas par saviem kokiem tā, lai tie augtu, dotu mums gaisu un skaistumu vēl daudzām nākošajām paaudzēm.

Gadā "Rīgas meži" iestāda gandrīz 1,5 miljonu koku.  

Ja vēlies uzzināt vairāk par mežu, sazinies ar “Rīgas meži” Vides izglītības centru “EkVidO2”!  

Plastmasa
Dabā nekas nepazūd! Plastmasa saglabājas dabā pat tūkstošiem gadu, kaitējot mums, videi un ekonomikai. Tās gabaliņi atrodami arī dzeramajā ūdenī un pārtikā. 
Mēs varam darīt labu – to samazināt vai nelietot. 
Kā tev šķiet, ko mākslinieks stāsta šajā darbā par plastmasu un dabu?

Ēdiens
Vai tu zini, kur aug tavs ēdiens? 
Pārtiku audzējam tīrumos un dārzos, kas radīti mežu vietā. Ainavai mainoties, dabas daudzveidība samazinās. Būtiski ir audzēt un patērēt atbildīgi – saskaņā ar dabu un pārtiku neizmest.

Enerģija
Dabas spēks ir iespaidīgs! Vējš var atvēsināt un žāvēt, bet arī postīt. Vētra bieži iznīcina esošo dzīves vidi. Klimata pārmaiņās vētras var kļūt biežākas. Lai atjaunotu vēja izpostīto, jāņem jauni materiāli no dabas.   
Svarīgi izmantot vēja enerģiju atbildīgi – savā un dabas labā.

Bagātība
Pļava ir jākopj! Aprūpējot to pareizi, zālājs kļūst sugām bagāts – tās ir mājas simtiem augu un dzīvnieku! Jo dažādāki vietējie pļavu augi, jo tā ir vērtīgāka. 
Nepļaujot, tā aizaugs ar krūmiem un kokiem un izzudīs augi un dzīvnieki.   
Daba dod ēdienu, ūdeni, medikamentus, apģērbu, enerģiju, gaisu, harmoniju un būvniecības materiālus. 
Kādus dabas resursus tu saskati gleznās?

Piesārņojums
Zemes virsmu lielākoties klāj ūdens. Tas nepieciešams dzeršanai, audzēšanai, mazgāšanai. Viss, kas notiek ūdenstilpē, apkārtējos laukos un arī vannasistabā, ietekmē piesārņojumu. 
Baltijas jūra ir unikāla, bet viena no piesārņotākajām. Zivju sugas izzūd, nepareizas zvejas un sliktas ūdens kvalitātes dēļ. Uzzini, kuras zivis jāsaudzē un rūpējies par tīriem ūdeņiem – tā palīdzēsi mūsu jūrai!

Daudzveidība
Latvija ir mežu zeme - vairāk nekā pusi klāj meži. 
Dabisks un daudzveidīgs mežs ir nozīmīgs dabai. Tajā redzēsi dažāda vecuma, augstuma kokus un krūmus, kritušus un dzeņu sakaltus kokus, sūnas, piepes un citas sēnes, kukaiņus un zvēru pēdas. 
Kā tev šķiet, vai šajā gleznā redzams daudzveidīgs mežs? Cik tur dažādu sugu?

Atpūta
Parks ir lieliska atpūtas vieta! 
Pilsēta ar daudz parkiem un kokiem ir bagāta pilsēta. Koki slāpē troksni, mazina karstumu vasarās, attīra gaisu un ir dzīves telpa putniem un kukaiņiem. 
Rīgā ir vairāk nekā 100 zaļu atpūtas vietu – parki un skvēri. Muzejs atrodas Esplanādes parkā.  
Izstaigā parku un saskaiti koku un krūmu sugas – to ir gandrīz 100!

Kas tas par koku? 

Instalācija 
Meklē, atrodi un salīdzini dažādās Latvijas koku mizas!  
Zaļā krāsa simbolizē mūsdienās dominējošo digitālo vidi, kurā nav iespējams sajust lietu faktūru. Digitālās pasaules ikdienas steigā mēs bieži vien nepamanām acīmredzamo. Instalācija aicina nesteigties, atpūsties, izpētīt un apzināties mūsu vērtības, saglabājot tās nākotnē.

Parastā priede 
Izplatītākais koks Latvijas mežos – apmēram 40% no Latvijas mežiem. Aug līdz 350 gadiem. 
Pielieto celtniecībā, mēbeļrūpniecībā, priežu pumpurus izmanto medicīnā un kosmētikā. 
Skujas attīra gaisu un to meži ir ideāla vieta pastaigām, skriešanai, velo braukšanai un slēpošanai.

Parastā egle 
Otrs izplatītākais koks Latvijā – apmēram 20% no Latvijas mežiem. Aug 200–300 gadus. 
Pielieto celtniecībā, mēbeļrūpniecībā, mūzikas instrumentu darināšanā un papīra ražošanā. 
Katru gadu “Rīgas meži” darbinieki izraugās Rīgas galveno Ziemassvētku egli.

Melnalksnis  
3% no Latvijas mežu platības. Aug līdz 120 gadiem.  
Pielieto finiera ražošanā, galdniecībā, trauku izgatavošanā, dīķu un ezeru krastu nostiprināšanā, augļus izmanto ārstniecībā. Ūdensizturības dēļ izmanto zemūdens būvēm.

Baltalksnis 
7% no Latvijas mežu platības. Aug līdz 60 gadiem.  
Pielieto apdares materiāliem un malkai, jo koksne ir mazvērtīga. 
Visātraudzīgākais koks Latvijā – var izmantot jau pēc 25 gadiem.

Parastā vīksna 
Izplatība nevienmērīga - samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem. Aug 200-300 gadus. Pielieto galdniecībā. Plato un rievoto lapu dēļ, stāda kā krāšņumaugu parkos.

Parastā liepa 
Izplatība plaša, visā Latvijas teritorijā. Aug 200-300 gadus. Pielieto saplākšņa, mūzikas instrumentu, laivu, zīmuļu un gleznu rāmju ražošanā. Ziedus izmanto ārstniecībā. 
Pilsētās liepas attīra gaisu un pašas pacieš piesārņojumu labāk par citiem kokiem.

Bērzs 
Apmēram 30% no Latvijas mežu platības. Aug līdz 150 gadiem.  
Pielieto finiera, papīra un mēbeļu ražošanā. Pumpurus izmanto ārstniecībā. 
Pavasarī diennaktī no pieauguša bērza var iegūt 20-30 litrus sulas.

Parastā apse 
3% no Latvijas mežu platības. Aug līdz 90 gadiem. 
Pielieto sērkociņu ražošanā, malkai. 
Dēvē par trokšņainu koku, jo lapas rada čaukstoņu pat mazākajā vējā.

Parastā ieva 
Izplatība plaša, visā Latvijas teritorijā. Aug līdz 80 gadiem. 
Pielieto galdniecībā. Augļus izmanto ārstniecībā. 
Ziedēšanas laikā vienmēr pavasaris kļūst vēsāks.

Parastā kļava 
Izplatība plaša, visā Latvijas teritorijā. Aug 150-200 gadus. 
Pielieto mēbeļu un mūzikas instrumentu ražošanā. Iecienīts parku apstādījumos, dēļ lapu krāsojuma rudenī. 
Sula bagātīgs enerģijas avots, jo tās sastāvā ir daudz cukura.

Meža ābele 
Izplatība plaša, visā Latvijas teritorijā. Aug līdz 100 gadiem. 
Pielieto pārtikā. 
Latvijas dižākā mežābele 'šobrīd atrodas Skrundas novadā, kuras apkārtmērs ir 4 metri.

Parastais pīlādzis 
Izplatība plaša, visā Latvijas teritorijā. Aug 100-150 gadus. 
Ogas izmanto ārstniecībā un pārtikā. 
Piedēvē spēcīgu enerģiju un maģiskas spējas saistībā ar mājas svētību.

Vītols 
Izplatība plaša, visā Latvijas teritorijā. Aug 100-120 gadus. 
Pielieto koka trauku izgatavošanā. Stāda augsnes nostiprināšanai kāpās. 
Balto un arī citas līdzīgās vītolu sugas uzskatīja par Dieva koku, mājas svētības nesēju un vairījās cirst.

Parastais ozols 
0,3% no Latvijas mežu platības. Aug līdz 500 gadiem.  
Pielieto mēbeļrūpniecībā, galdniecībā - augstvērtīga koksne. Mizu izmanto ārstniecībā. 
Izstādē redzams dižozola stumbrs, kas bija lielākais no Ēbeļmuižas parka ozoliem Pārdaugavā un kura apkārtmērs bija ap 5 metriem. Ozolam bija vairāk nekā 300 gadi.

Kas tā par... krāsu?

Iepazīsti krāsu pasauli un mākslinieka galvenos darba rīkus!

Pirmos pigmentus cilvēki atklāja pirms 40 000 gadu. Apvienojot augsni, ogli, krītu un dzīvnieku taukus, tika radītas piecas krāsas - dzeltena, sarkana, brūna, melna un balta. Mūsdienās joprojām izmanto dabiskos pigmentus. Pateicoties zinātnes attīstībai, ir atklāti arī citi veidi, kā iegūt krāsas, izmantojot dažādus ķīmisko elementu savienojumus un lētākas izejvielas.

Lai jauktu krāsas gleznošanai, mākslinieki izmanto paleti. To var izgatavot no dažādiem materiāliem – koka, plastmasas, stikla. Gleznošanai mākslinieki izmanto otas. Tās var būt dažāda lieluma, un to sari var būt veidoti no dažādiem dabiskiem materiāliem, piemēram, vāveres, zirga vai lapsas astes sariem.

Vai Kārļa Neiļa gleznā vari atrast kādu no šeit redzamajām krāsām?

Vai tu vari izstādē atrast gleznu, kurā mākslinieks ir izmantojis dabas materiālus?

Ultramarīns
Ultramarīna pigments ir slavens ar dziļo samtaino toni. To izgatavoja no pusdārgakmens lazurīta (lapis lazuli). Pirmo reizi to ieguva Afganistānā pirms 8000 gadu. Tulkojumā no latīņu valodas nosaukums nozīmē "pāri jūrai". Pigmentu pārdeva par zelta cenu, tāpēc, piemēram, mākslinieks Mikelandželo to nevarēja atļauties, savukārt Rafaēls to lietoja tikai pēdējam krāsas slānim. Pasaulē ir lazurītu iegūst Afganistānā un Čīlē. Ultramarīna pigmenti sintētiski tiek ražoti kopš 1829. gada. 
Ultramarīns 
Lazurīts (Lapis lazuli) 
Ultramarīna pigments 
Ultramarīna eļļas krāsa uz audekla

Umbra
Pigments zināms jau kopš aizvēstures. Itāļu valodā vārds “ombra” nozīmē “ēna”, jo pigmentu varēja izmantot tumšo vai ēnaino zonu gleznošanai. Sastopams daudzos toņos – no krēmkrāsas līdz brūnai krāsai. Krāsu zemi samaļ un izmazgā, iegūstot minerālu maisījumu, kas būtībā ir rūsgans māls. To var izmantot neapstrādātu (dzeltenīgu) vai apdedzinātu, iegūstot brūni sarkanu krāsu. Mākslinieki Karavadžo un Rembrants lietoja dažādus umbras brūnos toņus un izmantoja tā ātrās žūšanas īpašības, lai paātrinātu gleznošanas procesu.
Umbra
Dabisks minerāls 
Umbras pigments 
Umbras eļļas krāsa uz audekla

Sjēna
Zemes pigments dabīgā veidā ir pazīstams ar dzeltenīgi brūno krāsu. Karsējot tas kļūst sarkanīgi brūns, ko sauc par dedzinātu sjēnu. Nosaukums cēlies no Itālijas pilsētas Sjēnas, kur to plaši ražoja renesanses laikā. Sjēna, okers un umbra ir senākie cilvēku izmantotie pigmenti, kas ir redzami senajos alu gleznojumos.  
Rembrants izmantoja visus šos zemes pigmentus, lai radītu bagātīgu brūnās krāsas paleti. 
Sjēna 
Dabisks minerāls 
Sjēnas pigments 
Sjēna uz eļļas krāsa uz audekla

Okers 
Okers ir dabisks zemes pigments, ko izmanto kopš pirmatnējiem laikiem. Mūsdienās to lieto zemās cenas un pozitīvo īpašību dēļ. Tas ir sastopams visā pasaulē daudzos toņos – no dzeltenas līdz brūnai krāsai. Mūsdienās pieejams arī sintētiskais okers, ko izmanto krāsu un plastmasas izstrādājumu ražošanā. 
Okers 
Dabisks minerāls 
Okera pigments 
Okera eļļas krāsa uz audekla

Kaulu melnais 
Kaulu melno pigmentu iegūst, dedzinot kaulus īpašā veidā, tiem nesaskaroties ar gaisu. Rembrants to bieži izmantoja savos darbos, jo gleznu personāžu apģērbs prasīja intensīvi melnu pigmentu. Līdzīgu pigmentu agrāk ieguva dedzinot ziloņkaulu, taču mūsdienās to dara ļoti reti.  
Kaulu melnais 
Apdedzināti kauli 
Kaulu melnais pigments 
Kaulu melnā eļļas krāsa uz audekla

Cinka baltais 
Cinka baltais pigments ir cinka oksīds. Tas ir ļoti izturīgs un, klāts plānā slānī, ir daļēji žilbinošs, kas padara to neaizstājamu. Cinka balto pigmentu sāka lietot akvareļkrāsām 1834. gadā, pēc dažiem gadiem arī  eļļas glezniecībā. Cinka oksīdu lieto apdegumu, iegriezumu un nobrāzumu ārstēšanai. 
Cinka baltais 
1kg cinka 
Cinka baltais pigments 
Cinka baltā eļļas krāsa uz audekla

Kobalta zaļais 
Kobalta zaļais ir puscaurspīdīgs, spilgts, zilganzaļš pigments. Tas ir kobalta un cinka oksīdu savienojums, kura iegūšanas procesu 1780. gadā atklāja zviedru ķīmiķis Svens Rinmans. Pateicoties tā noturībai, to var izmantot visās glezniecības tehnikās.   
Kobalta zaļais 
Kobalta hlorīds CoCl2 · 6H2O  
Kobalta zaļais pigments 
Kobalta zaļā eļļas krāsa uz audekla

Smaragdzaļais
19. gadsimtā tas bija labākais zaļais pigments. Lētās ražošanas dēļ to izmantoja arī tapešu un apģērba izgatavošanā, bet tas izrādījās indīgs – mitrumā tas izdalīja toksisku arsēna gāzi. Tiek uzskatīts, ka tā tika paātrināta Napoleona nāve trimdā Svētās Helēnas salā. 1836. gadā franču krāsotājs Pannetjē radīja viridiāna krāsu, kas piesaistīja mākslinieku interesi – tā bija stabila, noturīga pret gaismu un intensīva. Krāsa netika radīta, lai aizstātu smaragdzaļo (tas bija pieejams līdz 20. gadsimtam), tomēr pakāpeniski to sāka lietot rūpniecībā. 
Smaragdzaļais / viridiāns 
Borskābe (H3BO3) 
Kālija dihromāts (K2Cr2O7)  
Smaragdzaļais pigments 
Smaragdzaļā eļļas krāsa uz audekla

Kadmija dzeltenais un sarkanais
Kadmija pigmentu sāka ražot 1820. gadā. Tas ir ķīmiski veidots pigments, kuru gatavo karsējot kadmija sulfīdu līdz izveidojas pulveris. Šādi iegūst no citrondzeltenas līdz tumši oranžai krāsai. Izmanto gan eļļas, gan akvareļa tehnikā. Kadmija pigmenti ir noturīgi pret gaismu un necaurspīdīgi. 
Kadmija dzeltenais un sarkanais 
Kadmija nitrāts (Cd(NO3)2 · 4 H2O) 
Nātrija sulfīds (Na2S · 9 H2O) 
Kadmija dzeltenais pigments 
Kadmija sarkanais pigments 
Kadmija dzeltenā eļļas krāsa uz audekla 
Kadmija sarkanā eļļas krāsa uz audekla

Palete 
Šī palete piederēja Valdemāram Tonem. Viņš gleznoja ar eļļas krāsām, izmantojot dažādus toņus. Krāsu pēdas var redzēt arī uz paletes.

Otas 
Šīs otas piederēja Valdemāram Tonem. Dažas no tām viņš ir gatavojis pats.

Kas tas par... putnu?

Zaļā vārna 
Mūsdienās zaļā vārna ir viena no retākajām Latvijā ligzdojošo putnu sugām. Visā valstī 2023. gadā bija zināmas tikai 12 apdzīvotas ligzdas. Līdz pagājušā gadsimta vidum zaļās vārnas bija bieži sastopamas visā valsts teritorijā. Galvenie izzušanas iemesli ir barības un piemērotu ligzdošanas dobumu trūkums lauksaimniecības ainavā. 
Latvijas Ornitoloģijas biedrība jau vairāk nekā 25 gadus veic ligzdojošo zaļo vārnu atbalsta un izpētes darbu Pierīgas mežos, kur tās labprāt perē drošos būros. Diemžēl attālumi līdz citām tuvākajām zaļo vārnu ligzdošanas vietām kaimiņu valstīs turpina pieaugt, kas apdraud sugas turpināšanos. 
Kā Tev šķiet, kādā krāsā ir zaļā vārna?

Mājas

Rudens = stabilitāte
Rudens var būt neprognozējams – mēdz būt lietus, vējš, negaiss un spoža saule. Tomēr dabas spēki nespēj ietekmēt Tet optisko internetu. Tas ir stabils, drošs un paslēpts īpašos pazemes tuneļos, līdz ar to spēj darboties nevainojami dažādos laikapstākļos. 

Ziema = enerģija 
Ziemas mēnešos būtisks ir māju siltums, komforts un pielāgots izgaismojums gan iekštelpās, gan brīvā dabā. Tet viedais apgaismojums nodrošina ilgtspējīgu enerģijas patēriņu, lai arī diennakts tumšajā laikā var velt sniegavīrus, pikoties un slēpot. 

Pavasaris = drošība
Vai viss, ko redzam un piedzīvojam virtuālajā pasaulē, ir īsts? Tet rada bērniem drošu interneta vidi. Esi drošībā – sargā savas fiziskās mājas durvis un vārtus uz digitālo pasauli. 

Vasara = atpūta
Vasara ir atpūtas laiks. Pavadi to baudot dabas varenību, izglītojoties ar aizraujošu saturu. Tet TV piedāvā drošu, aizraujošu un plašu satura klāstu bērniem. No pasaules izzināšanas ar Mazo Mulu līdz izklaidēm kopā ar Ričiju Rū, Emī un Rū un citiem iemīļotiem varoņiem

Šķirotava

Uzzini, kā pareizi šķirot atkritumus un kā būt dabas draugam! 
Izmēģini pats, atrodot un ievietojot atbilstošās formas figūras kastēs! 
Vai esi domājis, ko atstāsi aiz sevis nākamajām paaudzēm?  
Katrs Latvijas iedzīvotājs vidēji gadā saražo vairāk kā 400 kilogramu atkritumu, kuri lielākoties uz visiem laikiem tiek apglabāti atkritumu poligonos. Risinājums ir atkritumu šķirošana!
Labāk ir ikdienas atkritumu daudzumu samazināt!  

Latvijas Zaļais punkts iesaka 5P principu: 

• Pateikt “nē” nevajadzīgiem pirkumiem! 
• Pārskatīt un izvēlēties videi draudzīgāko”! 
• Pielietot vēlreiz, ja vien tas iespējams 
• Pārveidot par ko jaunu un noderīgu! 
• Pārstrādāt, pirms tam atbildīgi sašķirojot! 

Padomā un izmēģini, ko tu izgatavotu no otrreizēji izmantojamiem materiāliem?

• plastmasas maisiņš  
• dzija
• audums
• pogas 
• ietinamais papīrs

Vairāk par šķirošanu uzzini šeit.

Teksti, kas lasāmi uz interaktīvā šķirotavas objekta:

Papīrs, plastmasa, metāls

• papīra un kartona iepakojums 
• žurnāli, avīzes un rakstāmpapīrs
• Dzēriena kartona iepakojums 
• dzēriena plastmasas pudeles 
• sadzīves ķīmijas un šampūnu pudeles
• plēves iepakojums, maisiņi 
• metāla kārbas, vāciņi, skārdenes

Stikls

• Stikla pudeles 
• Stikla burkas 

Bioloģiskie atkritumi

Virtuves pārtikas atkritumi:

• Dārzeņu un augļu atkritumi
• Tējas un kafijas biezumi
• Riekstu čaulas un olu čaumalas
• Gaļa, zivis, siers

Dārza atkritumi:

• Veci augi, puķes
• Nopļautā zāle
• Koku lapas un zariņi līdz 2 cm diametrā

Baterijas un elektrotehnika

• Mazās baterijas
• Mazā elektrotehnika – fēns, blenderis, dators
• Lielāku daudzumu bateriju, kā arī automašīnu akumulatoru ir jānogādā šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumos

Lasītava

Iepazīsti pasauli, dabu un sevi, lasot grāmatas!

Vai tu zināji, ka papīru izgatavo no koksnes? Visbiežāk no egles, priedes un bērza. 
Atkārtoti pārstrādājot papīru, ietaupām koksni. 
Uzzini, ko vēl gatavo no otrreizēji pārstrādāta papīra!

• Olu kastes
• Avīzes
• Dāvanu un spēļu kastes
• Dāvanu saiņošanas papīru
• Salvetes
• Tualetes papīru

Uzzīmē savu grāmatas varoni, kas dzīvo Latvijas mežā!

Lāča ķepa, dzeņa knābis, vāveres aste, gailenes cepure