Audio celiņu teksts
Katrīnas Neiburgas personālizstādē “Sologāmija”
Video mākslas darbi:
- "Lēnā" 3'01 min – video mākslas darba audio celiņā dzirdama grupas “Sparks” dziesma “I Married Myself”.
- "Make up" 10'06 min – video mākslas darba audio celiņā dzirdami sadzīviski trokšņi, kas rodas no video redzamo darbību veikšanas.
- "Pīpēt, dejot, domāt, runāt pa telefonu" 5'03 min - video mākslas darba audio celiņā dzirdamas grūti nosakāmas mūzikas skaņas, putnu čivināšana.
- "Sekss" 2'02 min - video mākslas darba audio celiņā dzirdams neskaidrs fona troksnis, kas rodas no video redzamajām darbībām.
Teksta transkripcija:
Katrīna 1 “Eu, Tev viss kārtībā!?”
- “Stulbā zoss” 4'05 min
Teksta transkripcija:
Katrīna 1
Nu jā, es esmu gatava.
Katrīna 2
Tu tici Taro kārtīm?
Katrīna 1
Man vispār nepatīk,
ka zīlē, tas ir tā kā…
Katrīna 2
Es nezinu…
Katrīna 2
Es ticu Taro kārtīm?
Katrīna 1
Nu nezinu, nezinu, nezinu.
Katrīna 2
Tas, man liekas – kā uznāk.
Brīžiem tici, brīžiem netici.
Katrīna 1
Man šitais ne visai patīk.
Pēc tam sanāks visu laiku par to domāt, un, tā kā es zinu,
ka tās ir muļķības, tad sanāk, ka es domāšu par muļķībām.
Katrīna 2
Tāpat kā tikko bija tas retrogrāds. Teica, ka mēs tagad esam kaut kādā ārprātīgā aptumsumā, aptumsuma koridorī…
Katrīna 1
Nu, kas tagad būs?
Man šķiet, ka tu esi apsēsta ar visām šitām māņticības lietām, ar ezotērikām.
Katrīna 2
Un mums tak ļoti labi gāja. Nekas tāds slikts nenotika, un beidzās tas koridoris, un sanāca, ka mums visādas likstas sākās.
Katrīna 1
Pilnīgi nejēdzīgi, nez, ko mamma par šo teiktu?
Mamma ļoti smietos par mums.
Katrīna 2
Tā!
Katrīna 1
Nu, aiziet! Labi, labi – izliec. Man viss ir chill12!
Katrīna 2
Zini, kā darām?
Katrīna 1
Tfu, tfu, tfu, tfu.
Lai viss sanāk!
Katrīna 2
Pārdalām. Čiks, čiks, čiks, čiks!
Tā, tā, tā.
Katrīna 1
Ārprāts kaut kāds!
Katrīna 2
Pārcel!
Katrīna 1
Nu, nu, nu, kas ta' nu būs!?
Es tak neticu visam šitam te sviestam.
Un es nemaz tik slikti nejūtos,
kā tu te taisies izlikt te visu ar tiem zobeniem.
Katrīna 2
Tā, es domāju, tā darām: Nākotne, Pagātne, Tagadne!
Apskatīsimies, ko mums dos kārtis!
Iedomājies kaut kādu skaitli…
Katrīna 1
Pfff…
Katrīna 2
Okay!
Tagad aiziet!
Katrīna 1
Ārprāts!
Katrīna 2
Es noskaitu nost tieši tik tās kārtis.
Katrīna 1
Mhm.
Katrīna 2
1, 2, 3, 4, …, 21.
Katrīna 1
Nopietni? Man liekas, ka tu neesi par pilnu rubli ņemama. Tā es varētu pateikt!
Būtu aizgājusi vismaz pie kādas normālas zīlnieces.
Katrīna 2
Tagadne!
Katrīna 1
Nevis ka mēs te tagad vienas pašas sev zīlējam.
Katrīna 2
OMG13. Deviņi zobeni!
Katrīna 1
Tās ir pilnīgas muļķības.
Katrīna 2
Nākotne!
O!
Stiprums! Tas jau ir kaut kas labs!
Un – Pagātne!
Temperance!
Katrīna 1
Tas ir absurds kaut kāds!
Tev vienkārši patīk sev šitā laiku nosist,
tas vēl ir okay, bet, ja tu šitam tici, tad,
piedod man, tu esi stulbā zoss.
Katrīna 2
Nākotnē viss būs labi!
Jo tev būs spēks, tu uzvarēsi lauvu.
Tev te būs ap galvu tāda sajūta, ka viss ir aizsargāts.
Tur būs tāda kā bezgalības zīmes ķivere,
kas te visu aizsargās un apņems.
Katrīna 1
Stulbā zoss.
Katrīna 2
Tu plēs vaļā lauvu un sadod viņam pa seju.
Katrīna 1
Un tu tam tagad visam pievērsīsies un ticēsi?
Katrīna 2
Tu būsi stipra, tu tiksi ar visu galā.
Katrīna 1
Ārprāts, kādi murgi!
Katrīna 2
Tas, ka tev tagad ir sūdīgi… nu, te ir tie deviņi zobeni. Es zinu! Tā arī mums bija, bet par to nevajag uztraukties, jo tev te ir, rekur, sedziņa ar rozītēm. Pilnīgs čills, tas nozīmē, ka tu drīz varēsi būt rožu dārzā un plūkt rozes…
- "Ballīte" 2'52 min – video mākslas darba audio celiņā dzirdama klubu mūzika.
- “Dzimšanasdiena” 7'09 min – video mākslas darba audio celiņā dzirdami sadzīviski trokņi, kas rodas no video redzamo darbību veikšanas.
Teksta transkripcija:
Katrīna 1:
Tā, nu es tev ieliešu vīnu. Es
domāju, ka mēs esam pelnījušas.
Nosvinēsim 90 gadu jubileju, jo 45 + 45 ir 90.
Katrīna 2:
Superīga ideja, man pat prātā
neienāktu, man liekas. Forši, ka mēs
beidzot dzeram arī.
Katrīna1:
Un pirmais tosts ir par mani, kas
šodien sarūpēja šito ēdienu un…
Katrīna 2:
Par mani!
Katrīna 1:
…cepa un vārīja,...
Katrīna 2:
Man liekas, ka es arī sarūpēju ēdienu.
Katrīna 1:
…lai mums abām būtu prieks.
Katrīna 2:
Nu, man arī ir prieks, un… tā ka tas ir
arī par mani.
Katrīna1:
Priekā!
Katrīna 2:
Priekā!
Nezinu, kāpēc man gribas visu laiku ar tevi strīdēties.
Katrīna 1:
Ēdiens. Ooo, vistas spārniņi un kartupelis, lūdzu, oi! Burkāniņš, fenhelītis, veselīgi!
Katrīna 2:
Nu, izskatās ļoti garšīgi. Forši, ka
mēs kopā taisījām, abas divas. Nu, tas ir riktīgi forši.
Katrīna 1:
Tā, labu apetīti tev, mīļā!
Katrīna 2:
Labu apetīti tev arī, mīļā!
Katrīna 1:
Čiinn!
Katrīna 2:
Mmmmm, mmm.
Katrīna 1:
Iedzeram par to, lai mums nekad nebūtu
vientuļi, labi? Nekad. Tas ir mans
galvenais tosts. Priekā, mīļā!
Katrīna 2:
Okay.
Katrīna 1:
Man ienāca prātā tosts. Lai mēs
vienmēr būtu jaunas! Mēs tagad svinam
90 gadu jubileju, jo mums abām ir
45. Jaunas, jaunas prātā, okay?
Katrīna 2:
Tu domā – trakas?
Katrīna 1:
Čiinn!
Katrīna 2:
Trakas, par trakām labāk, nevis par
jaunām. Ko tu – jaunas? Jaunas mēs vairs
nebūsim, tā ka vari samierināties ar slīdošo visu gaļu uz, uz
gravitācijas, uz pasaules malu. Ēd vēl
tagad šitādu ne visai veselīgu ēdienu
un dzer vīnu! Tā ka tas nekur par
labu tev nenāks. Nu, man arī. Bet man
ir vienalga. Tu gribi būt jauna.
Katrīna 1:
Sen nekas tik garšīgs nav ēsts.
Katrīna 2:
Hm, jo tāpēc, ka tu biji nolēmusi kļūt
par veģetārieti un tagad tu pēkšņi ēd
vistas spārniņus. Aprēkties. Man pat
prātā nebija nācis kļūt par
veģetārieti.
Katrīna 1:
Njā, nē, es saprotu, ka tu esi
noraizējusies. Nu, ka mēs esam
vienkārši te divatā laukos.
Katrīna 2:
Tas jau nav baigi priecīgi.
Katrīna 1:
Man liekas, ka ir baigi forši.
Katrīna 2:
Man liekas, ka tas nav baigi priecīgi.
Tu tikai vari sev to iestāstīt, ka tas
ir baigi forši, bet īstenībā diezgan
bēdīgi.
Katrīna 1:
Vēl viens tosts.
Katrīna 2:
Nu, ko tu izdomāji? Kāds tosts, nav nemaz tev tā tosta.
Katrīna 1:
Lai nekad mums nav par mums
jākautrējas un jāuztraucas, un jābūt
kaut kādām tur, kas ne to dara. Un
es tevi mīlu. Es tevi mīlu, un viss ir
labi, ir tieši tik labi, cik varētu
būt. Priekā!
Katrīna 2:
Tas bija diezgan labs tosts, man patika.
Katrīna 1:
Tie 90 gadi galīgi nav izkūpējuši.
Tā kā es tagad atkal gribu iedzert, es
ātri dzeru, es zinu, piedod, bet
iedzeram par to, lai mūsu mirušie,
lai nekad nebūtu sajūta, ka viņu nav, lai
viņi vienmēr ir ar mums un dod
padomus, pietur kājiņu, pietur
vārdiņu – tāpēc, ka tu zini, cik tev
ir ļoti slikti ar izteikšanos, ka tu
visu laiku kaut ko nepareizi pasaki un
pēc tam tev pašai kauns. Tā ka es
domāju, ka viņi var palīdzēt. Čiinnk!
Katrīna 2:
Čiinnk!at
Katrīna 1:
Mmm, tik garšīgi!
Katrīna 2:
Normāli diezgan, jā. Nav ne vainas.
Katrīna 1:
Man vēl gribas.
Katrīna 2:
Tu gadījumā nedzer par daudz?
Katrīna 1:
Tev garšo?
Katrīna 2:
Man garšo, jā!
Katrīna 1:
Nu jocīgi, tā, it kā taisīt ballīti ar sevi.
Katrīna 2:
Mhhh.
Katrīna 1:
Nu, bet, ja nav neviena cita, tad
kāpēc lai es netaisītu ballīti ar
sevi?
Katrīna 2:
Njā.
Katrīna 1:
Tu domā, ka tas ir samāksloti.
Katrīna 2:
Nu, tas ir diezgan liels sviests, bet kaut kas tur ir baigi foršais, jā.
Katrīna 1:
Man liekas, ka ir okay. Nu, tas, ka
mēs dzeram sarkanvīnu, par to tu
noteikti nožēlosi. Priekā!
Tas tev no rīta nepatiks.
Katrīna 2:
Man liekas, ka tu par daudz dzer un
visu laiku tikai iedzer, iedzer un
tosti ir varbūt tāpēc, lai tu varētu
iedzert, nevis tāpēc, ka tu gribi sev
kaut ko novēlēt.
Nav tādas lietiņas?
Katrīna 1:
Njā, es tevi dzirdu.
Katrīna 2:
Mh, man vispār nav vairs baigās apetītes.
Katrīna1:
Tu domā, ka var apprecēties ar sevi?
Katrīna 2:
Nu, man liekas, tas ir kaut kāds izdomājums.
Katrīna 1:
Nu, tā kā būt kopā, būt priecīgs ar
sevi? Visu laiku nemeklēt kādu citu,
kas tev varētu kaut ko tur palīdzēt
vai kaut kādā veidā tevi mīlēt, un kaut
ko tev, kaut ko, es nezinu, kaut kā
balstīt tevi, būt tajā grūtajā brīdī
pie tevis, tev ir tā paduse, ka
tev liekas, ka kāds par Tevi ļoti
“kēro”5, un tad tev ir – paduse! Bet kā
varētu izdarīt tā, lai es pati
sev esmu paduse?
Katrīna 2:
Varbūt kaut kā.
Katrīna 1:
Es nezinu, godīgi sakot.
Katrīna 2:
Es arī nezinu. Varbūt kaut kā jāietinas sevī.
Katrīna 1:
Man ienāca prātā atkal tosts par to,
ka – a, davai, apprecamies viena ar otru?
Katrīna 2:
Nu, tas izklausās pēc plāna.
Katrīna 1:
Ciinnk!
Katrīna 2:
Man patīk! Priekā, mīļā!
Katrīna 1:
Priekā, mīļā!
Katrīna 2:
Priekā!
Tad jau jāsāk plānot kāzas, un kā tas
vispār varētu notikt? Es pat nevaru
iedomāties, kā mēs… Es tevi nestu
pāri tiltam, un mēs saslēgtu kopā
atslēgu, tad kaut kādā baznīcā, es nezinu, tas būtu crazy6.
Katrīna 1:
Man patīk klausīties tevī.
Katrīna 2:
Tiešām?
Katrīna 1:
Man patīk visi tie dažādie veidi,
kādos mēs esam kopā, nu, ka tu tur mani
gruzī, tu sākumā kaut ko pārmet, man
patīk, ka es tevi gruzīju.
Katrīna 2:
Nav jau tik traki. Bet es tevi tik
šausmīgi gruzīju?
Katrīna 1:
Vienvārdsakot, laba doma, precamies
nost, m?
Katrīna 2:
Okay. Man tikai jāiemīlas tevī. Varbūt es neesmu nemaz tevī iemīlējusies, tā varētu būt problēma.
Katrīna 1:
Paldies tev par vakariņām.
Katrīna 2:
Nu, paldies tev par vakariņām, bet tu
mēģini izkļūt no tā tur, ko es tev
gribēju teikt. Varbūt es tevi nemaz
nemīlu.
Katrīna 1:
I love you so much7.
Katrīna 2:
Es gan neesmu pārliecināta, cik es
tevi ļoti mīlu.
- “Nomazgāt muguru” 2'5 min - video mākslas darba audio celiņā dzirdami sadzīviski trokņi, kas rodas no video redzamo darbību veikšanas.
Teksta transkripcija:
Katrīna:
Labi, ka tev ir tik garas rokas!
- "Čau!" 1'32 min - video mākslas darba audio celiņā dzirdami sadzīviski trokņi, kas rodas no video redzamo darbību veikšanas.
- “Neviens putniņš tā nepūta” 4'07 - video mākslas darba audio celiņā dzirdami sadzīviski trokšņi, kas rodas no video redzamo darbību veikšanas.
Teksta transkripcija:
Katrīna:
Neviens putniņš tā nepūta,
kā pūš meža balodītis.
Neviens mani tā nemīlēj',
kā mīl mani tēvs māmiņa.
Apsedz mani ar svārkiemi,
ietin kājas kažokā.
- "Lien ārā!" 3'22 min – video mākslas darba audio celiņā dzirdami sadzīviski trokšņi, kas rodas no video redzamo darbību veikšanas.
Teksta transkripcija:
Katrīna:
Ārā, ārā, lien ārā, nu, kas ir nu, saņemies!
Nu, lien ārā, nu lūdzu, nu!
Būs jau gana, lien ārā, ārā lien tūliņ pat!
Nu lūdzu saņemies! Lien ārā, nu kas tev ir?
Lien ārā! Saņemies!
Malacīte nu, Malacīte, Malacīte!
- "Paslēpes" 1'14 min - video mākslas darba audio celiņā dzirdami sadzīviski trokšņi, kas rodas no video redzamo darbību veikšanas.
- "Saruna" 8'16 min - video mākslas darba audio celiņā dzirdami sadzīviski trokšņi, kas rodas no video redzamo darbību veikšanas.
Teksta transkripcija:
Katrīna 1:
Šodien ir diezgan labi iesākusies diena, jo es novingroju, padejoju, iedzeru kakao.
Katrīna 2:
Baiga gudrīte esi tagad?
Katrīna 1:
Viss šitais te liekas, nezinu, kāpēc, ka man kaut ko dos un ka man no tā ir labāk. Ārā arī spīd saule, tas ar', man liekas, kaut kādu tādu cerību - uz to, ka viss nav tik slikti, kā brīžiem liekas. Es nesaprotu, kas ir mainījies, kāpēc es negribu vairs nekur braukt, jo it kā man patīk ceļot.
Katrīna 2:
Boooring'.
Katrīna 1:
Man negribas nekur braukt projām no mājām. Un tad atkal man ļoti gribas braukt kaut kur, kā tā var būt? Alkohols ir depresants, to es toč zinu. No tā vienmēr ir jāattopas, es nesaprotu, kāpēc tu dzer tik daudz,.
Katrīna 2:
Boooring, boooring, boooring, boooring, boooring.
Katrīna 1:
ja jau tu zini, ka tas ir depresants!?
Un tad es domāju, ka tas, kas visvieglāk palīdz saņemties, ir, ka visvienkāršākais un ātrākais veids ir...
Katrīna 2:
Tu zini - tad, kad ir kaut cik labi, tad ir boring, tā izskatās.
Katrīna 1:
...piemēram, tu iedzer viņu un tad tu sajuties tāds bišķi nepiespiestāks, tu aizmirsti, man liekas, par ikdienu, un tad tev ir priecīgāk, un tad tu vari skraidīt pa māju un visu laiku visu novākt, vākt un vākt, un vākt.
Katrīna 2:
Tad jau varbūt tieši labi ir slikti?
Katrīna 1:
Tā ir. Un vēl man liekas, ka es nemāku būt viena pati. Patiešām nemāku.
Katrīna 2:
Labi, ka tu vēl nesāc stāstīt kaut kādus savus sapņus.
Katrīna 1:
Nu, piemēram, kas traucētu būt baigi foršai sajūtai, ka es esmu vakarā mājās, kur viss ir - sveces sadedzinātas, viss brīnišķīgi, lasi grāmatiņu vai klausies mūziku -, jo vispār es nesaprotu, kas ir strādāt un atpūsties, jo man tas viss ir sajucis kaut kāda pilnīgi vienā ķīseli. Es domāju, cilvēkiem citreiz ir vienkāršāk, viņi zina, kas ir strādāt un kas - atpūsties.
Katrīna 2:
(mēdās)
Katrīna 1:
Bet man tā nav, jo es visu laiku kaut ko domāju un es esmu... Tāda sajuta, ka es visu laiku strādāju, no otras puses, brīžiem liekas, ka es neko nedaru.
Katrīna 2:
Nu.
Katrīna 1:
Vai domāt ir darbs? Es nezinu.
Katrīna 2:
Tu domā, ka tu tagad baigi kaut kāda skaista esi palikusi no tā, ka tu novingroji un iedzēri kakao? Bullsits tas viss ir. Tu vari dzert arī ūdeni, un tāpat nekādas jēgas nebūs. Tā ir. Kā teica viens rabīns: "Viss ir atkarīgs no perspektīvas, no kuras paskatās." Kafija jau ari laba...
Katrīna 1:
Tu esi diezgan smieklīga...
Katrīna 2:
...kaut gan bija rakstīts, ka tā kaut ko tur šausmīgi indē mūsu organismos.
Katrīna 1:
...jo tev nekas nav skaidrs, tu neesi neko izlēmusi, tu neesi neko sev nospriedusi, pateikusi, ka jā, šiitā te, viss. Tu neko neesi nolēmusi savā dzīvē.
Katrīna 2:
Ne, nu tiešām garlaicīgi.
Katrīna 1:
Tev nav nekādu vadlīniju dzīve.
Katrīna 2:
Kad cilvēks ir tāds nosvērts un viņam nenāk ārā nekādi dēmoni, tad tas ir diezgan garlaicīgi.
Katrīna 1:
Tu visu laiku vienkārši dari kaut ko pretēju vai atkal...
Katrīna 2:
Ja nav ko teikt, tad labāk paklusē, atceries:
Katrīna 1:
...nu, tu tā kā visu laiku no augšas uz leju, no lejas uz augšu.
Katrīna 2:
"Sper soli, apskaties, teic vārdu, padomā."
Katrīna 1:
Kas tas par drausmīgu bardaku ir tavā dzīvē?
Katrīna 2:
Tu tā varētu? Man liekas, ka nē.
Katrīna 1:
No vienas puses, viss tau ir tik vienkārši.
Katrīna 2:
Es taču to nenormāli nodomāju un izdomāju, ka es tā darīšu, un tad kas notika? Es jau, man liekas, pēc pusdienas jau pateicu atkal kaut kādu neapdomātu vārdu. Tas ir tas bābisms, tās intrigas? Vai kas tas ir, kāpēc man ārā nāk pa muti krupji kā Paijai, nevis zelta gabali kā Maijai?
Katrīna 1:
Un kāpēc tu visu laiku galvā sevi sauc par stulbo zosi vai cūku, vai muļķi?
Katrīna 2:
Muļķe, muļķe, muļķe, muļķe. Kāpēc?
Nezinu.
Katrīna 1:
Tu taču varētu teikt: "Ak Dievs!
Skaistā, brīnišķīgā sieviete!", vai ne?
Tas tik būtu joks.
Katrīna 2:
Mīļumiņ, tāpat viss būs labi.
Katrīna 1:
Un labā puse no kreisās jau tomēr arī atšķiras, vai ne?