Izstādes teksti vieglajā valodā

Par izstādi "Iekāres vārdā"

Izstādes apmeklējuma laikā digitālo materiālu var izmantot, pievienojoties muzeja bezmaksas WIFI tīklam: Art-Museum-wifi ar paroli: Latvianart1

Izstāde “Iekāres vārdā” rāda,  
cik dažāda var būt cilvēku seksualitāte un iekāre. 

Cilvēkam ir dabiska vēlēšanās būt kopā ar citu cilvēku.  

Pieskarties, glāstīt vai skūpstīt. 

Tā ir cilvēku seksualitāte.  

Ļoti stipru vēlēšanos pēc fiziskas tuvības ar citu cilvēku sauc par iekāri.  

Reizēm cilvēki seksuāli iekāro atšķirīgi nekā pārējie cilvēki.  

Daudzās valstīs par to joprojām var sodīt. 

Tāpēc cilvēki slēpj savu atšķirīgo seksualitāti. 

Ilgu laiku cilvēki baidījās skaļi runāt par seksualitāti. 

Seksualitātes un iekāres tēma reti parādījās arī izstādēs Latvijā. 

Tagad muzejs grib to mainīt.  

Izstādē “Iekāres vārdā” var apskatīt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mākslinieku darbus. 

Daļa izstādes mākslas darbu ir radīti mūsdienās. 

Daļa izstādes mākslas darbu ir vairāk nekā simts gadus veci. 


Mākslas vēsturi bieži skaidro no vīrieša skatījuma. 

Pēdējā laikā tas pamazām sāk mainīties. 

Šīs izmaiņas veicina mākslinieki, izstāžu organizētāji, pētnieki un citi aktīvi cilvēki. 

Piemēram, lielākajā daļā šīs izstādes darbu sievietes tēls nav pakļauts vīrieša skatījumam. 

Viņas ir brīvas un patstāvīgas. 

Citāds ir sievietes tēls arī aktos. 

Akts ir cilvēka kaila ķermeņa attēlojums mākslas darbā.


Izstādes “Iekāres vārdā” organizatori aicina iepazīt iekāres dažādību. 

Tā parādās sieviešu un kvīru erotiskajā mākslā. 

Par kvīriem sauc cilvēkus ar atšķirīgu seksualitāti. 

Mūsdienās ar vārdu kvīrs apzīmē LGBT+ kopienas cilvēkus. 

LGBT+ kopienu veido geji, lesbietes un citi cilvēki ar atšķirīgu seksualitāti vai dzimumidentitāti.  

Piemēram, transpersonas.  

Transpersona ir cilvēks, 
kura dzimumidentitāte atšķiras no dzimšanas brīdī noteiktā dzimuma. 


Izstādē pirmo reizi parādās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas LGBT+ kopienas pārstāvju mākslas darbi.

Kvīru autori izstādes mākslas darbos atklāj savas sajūtas. 

Kvīru autori izstādes mākslas darbos parāda savu iekāri. 

Izstādes organizatori nostājas kvīru pusē un rosina arī citus pārdomāt savus uzskatus par seksualitāti. 

Izstādes organizatori aicina meklēt atšķirīgu iekāri arī mākslas darbos, 
kuru autori nav kvīri.  

Izstādes mākslas darbi ir par atšķirīgiem iekāres veidiem un to nozīmi. 


Izstādē ir vairāki pašportreti. 

Pašportretā mākslinieks attēlo pats sevi. 

Tie parāda mākslinieku dažādās emocijas un sajūtas par sevi.  

Daļa izstādes darbu ir par atšķirīgu seksualitāti un iekāri. 

Šie darbi liek domāt par  
atšķirīgu seksualitātes un iekāres pastāvēšanu sabiedrībā. 


Iekāres dažādība izstādē parādās dažādos mākslas veidos. 

Izstādes mākslas darbos attēlots cilvēka ķermenis. 

Izstādes mākslas darbos atklājas mākslinieku sajūtas. 

Izstādē nozīmīga loma ir fotogrāfijai. 

Fotogrāfija vizuālajā mākslā nav pavisam pieņemta. 


Izstādē ir izvietots mākslas objekts "Apbrīnas kabinets". 

Tajā izvietotas skulptūras no muzeja krājuma. 

Šīs skulptūras nav bieži izstādītas. 


Izstādes kuratori:  

Līna Birzaka-Priekule (līdz 2023. gada septembrim), Igors Gubenko, Laura Brokāne 

Izstādes scenogrāfija: Hanele Zane Putniņa, Anna Ceipe

Izstādes tematiskā sadaļa "Baudas mediji" 

Mūsdienu sabiedrībā katru dienu uzzinām daudz informācijas. 

To nodrošina televīzija, radio, internets un citi mediji. 

Bet šīs izstādes sadaļas centrā ir fotogrāfija un grafika.  

Fotogrāfijas un grafikas darbi radīti izmantošanai medijos un citur sabiedrībā. 

Tie vairāk domāti baudai nekā informēšanai.   

Fotogrāfijas un grafikas darbus ir viegli kopēt un izplatīt vairāk cilvēkiem. 

Vai arī šie darbi ir māksla? 

Izstādē izvietotās fotogrāfijas un grafikas aicina par to domāt.  


Edvīns Strautmanis radīja gleznojumus. 

Tos izmantoja ASV erotiskā žurnāla “Playboy” fotosesijām. 

Ralfs Vulis uzņēma erotiskas fotosesijas žurnālam “Laterna”. 

Ralfa Vuļa fotogrāfijas parāda sievietes no vīrieša skatījuma. 

Lesbiešu erotika parādās arī dažos Sigismunda Vidberga darbos. 

Rasas Jansones darbs rosina kritiskas pārdomas par šo izstādes sadaļu.

Izstādes tematiskā sadaļa "Skatiena maiņa"

Pirms gada muzejā Elita Ansone veidoja izstādi “Tikai neraudi! Feministiskie skatījumi Latvijas mākslā: 1965–2023” . 

Izstāde bija par sieviešu nevienlīdzību Latvijas sabiedrībā un vizuālajā mākslā. 

Sadaļas "Skatiena maiņa" darbi stāsta par sieviešu iekāri. 

Iekāre parādīta no sieviešu skatījuma. 

Mākslas darbos attēlotās sievietes ir aktīvas un rīkojas. 

Sievietes nav tikai vīriešu iekāres objekts. 

Mākslas darbos atklājas šādas tēmas:

• sievietes rūpes vienai par otru;
• sievietes smagās dzīves pieredzes;
• nomācošās skaistuma normas;
• sievietes brīvību spēcinošas seksuālās prakses.

Tas attēlots glezniecības, grafikas, tēlniecības, instalācijas, fotogrāfijas un video mākslas darbos. 

Šie darbi palīdz saprast sievietes lomas attīstību Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mākslā. 

Izstādes sadaļā ir arī abstrakti darbi bez skaidri saprotamiem tēliem un vēstījumiem.

Izstādes tematiskā sadaļa "Sevis mīlestība"

Mūsdienās cilvēki bieži uzņem selfijus un rāda citiem. 

Selfijs ir ar kameru fotografēts pašportrets. 

Ko cilvēki domā par saviem selfijiem? 

Bieži cilvēki vēlas būt apbrīnoti un novērtēti. 

Tāpēc viņi veido selfijus. 

Mākslinieki reizēm veido pašportretus. 

Mākslinieka pašportrets rosina domāt par cilvēka vēlmi būt apbrīnotam. 

Vēlme būt apbrīnotam atainota fotogrāfa Arņa Baļčus darbos. 


Annas-Stīnas Treumundas fotogrāfijā ir sieviete. 

Šī sieviete skūpsta sevi spogulī. 

Tas attēlo sievietes labās un sliktās domas par sevi. 

Marks Raidepers fotografē pats sevi. 

Šīs fotogrāfijas ataino cilvēka mīlestību pret sevi. 

Šīs fotogrāfijas ataino arī cilvēka iekšējos pārdzīvojumus. 

Līdzīgas idejas attēlo arī citi izstādes mākslas darbi.

Izstādes tematiskā sadaļa "Iekāres neceļi"

Sabiedrība bieži nepieņem atšķirīgas domas par iekāri. 

Pirms divsimt gadiem atšķirīgu iekāri sauca par perversiju. 

Mūsdienās Rietumu sabiedrība atšķirīgas domas par iekāri sāk pieņemt. 

Sabiedrība sāk pieņemt dažādas intīmās baudas. 

Tomēr ir daži svarīgi noteikumi:

• intīmās baudās var iesaistīties tikai pilngadīgi cilvēki;
• intīmās baudās cilvēki iesaistās labprātīgi.

Intīmo baudu dažādību veicina:

• populārā kultūra;
• seksa terapijas idejas;
• seksuālām baudām paredzētu preču ražošana.

Internetā veidojas seksuālo interešu kopienas. 

Izstādes sadaļas mākslas darbi ataino seksualitātes dažādību. 

Mākslas darbi vēsta par:

• labprātīgu piekrišanu seksuālām baudām;
• pārmērīgu aizraušanos ar intīmo baudu aksesuāriem;
• mazohistiskām baudām un reliģiju.

Mazohistiska bauda ir seksuāls apmierinājums no sāpēm un pazemojuma.

Izstādes tematiskā sadaļa "Kvīrās ilgas"

Angļu valodā vārds queer nozīmē “jocīgs, savāds, dīvains”. 

Par kvīriem sauc cilvēkus ar atšķirīgu seksualitāti. 

Vārdam kvīrs ilgu laiku bija negatīva nozīme. 

Tikai 20. gs beigās vārdam kvīrs parādījās pozitīva nozīme. 

Mūsdienās vārds kvīrs apzīmē LGBT+ kopienas cilvēkus.  

LGBT+ kopienu veido geji, lesbietes un citi cilvēki ar atšķirīgu seksualitāti vai dzimumidentitāti.  

Izstāde pirmo reizi šajā muzejā parāda Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu kvīru mākslu. 

Tomēr ne visus izstādes mākslas darbus radījuši kvīri. 

Pasaulē un Latvijā ne visi cilvēki atzīst un pieņem kvīrus. 

Reizēm cilvēki domā, 
ka kvīri grib satraukt un izaicināt pārējo sabiedrību. 

Tāpēc kvīri bieži slēpj jūtas no sevis un citiem. 

Kvīri grib būt mīlēti un pieņemti. 

Mākslas darbi izstādē attēlo kvīru vēlmi pēc tuvības. 

Sabiedrība ilgi nespēja pieņemt kvīru vēlmi pēc tuvības.