Par pulcēšanos. Solvita Krese, mākslas kuratore un kritiķe
Atmodas laiku vēroju no ļoti jauna cilvēka skatu punkta. Tas bija neziņas, apmulsuma, cerību un baiļu pilns laiks, kas veidoja vienu no jaudīgākajām manas dzīves pieredzēm. 80. gadu beigās biju iesaistījusies Vides aizsardzības kluba organizētajā talku kustībā, un kopīgi izbraukumi, aizrautīgas un nebeidzamas sarunas, dziesmas ģitāras pavadībā pie ugunskura bija būtiska manas jaunības sastāvdaļa. To, ka no vides aktīvisma procesiem ir izaudzis nozīmīgs politisks spēks, apjautu 1988. gada 27. aprīlī, kad kopā ar kādiem desmit tūkstošiem cilvēku piedalījos Vides aizsardzības kluba organizētajā demonstrācijā un mītiņā pret metro celtniecību Rīgā – “Metro – nē!”. Šī celtniecība paredzēja gan vairāku pilsētas vēsturiskās apbūves objektu nojaukšanu, gan PSRS viesstrādnieku masu ieplūšanu Latvijā. Demonstrācijas dalībnieki vispirms pulcējās Esplanādē pie Raiņa pieminekļa un, par spīti aizliegumam tur rīkot mītiņu, cilvēku pūlis cauri pilsētai devās uz Arkādijas parku Pārdaugavā. Šī jaudīgā manifestācija kļuva par tā laika pirmo masveidīgāko tautas nevardarbīgas nepakļaušanās izpausmi. No Arkādijas estrādes tika runāts ne tikai par metro, bet arī par ekoloģiju un politiku, izskanēja prasība pagaidām vēl tikai pēc padomju republiku ekonomiskās suverenitātes.
Pirms tam dažādas protesta akcijas bija īstenojuši grupas Helsinki 86 pārstāvji, bet šāds mērogs vēl nebija pieredzēts. Vides aizsardzības klubs turpināja rīkot akcijas un organizēt mītiņus cīņā par ekoloģisko problēmu risinājumu, pievēršot uzmanību gan Slokas celulozes un papīrfabrikas radītajam piesārņojumam Jūrmalā, gan iestājoties pret atomelektrostacijas būvēšanu pie Liepājas. Īpaši aizkustinošs notikums bija Vides Aizsardzības kluba organizētā akcija “Lūgšana pie jūras”, kas 1988. gada 3. septembrī vienoja vairāk nekā simt tūkstošus Baltijas valstu iedzīvotājus, lai aktualizētu Baltijas jūras ekoloģiskās problēmas.
Tai laikā Latvijas Radošo savienību plēnumā jau bija izskanējis priekšlikums dibināt Tautas fronti, un dienu pirms Latvijas Tautas frontes dibināšanas – 7. oktobrī Mežaparka estrādē – notika vērienīga manifestācija “Par tiesisku valsti”, kurā līdzās Latvijas inteliģencei runāja arī politiķi, dažādu nozaru pārstāvji, dziedāja Ieva Akuratere un citi. Neaptveramā vienotības sajūta ļāva noticēt, ka mēs esam neuzvarami un atpakaļceļa vairs nav.
Kulmināciju šis emocionālais pacēlums sasniedza 1989. gada 23. augustā, kad divi miljoni cilvēku, roku rokā stāvot dzīvā ķēdē, izveidoja Baltijas ceļu. 660 kilometru garumā tas vijās cauri trim Baltijas valstīm, pievēršot starptautiskās sabiedrības uzmanību apstākļiem, kādos tās tika pievienotas PSRS, un akcentējot 1939. gada 23. augustā noslēgtā Molotova-Ribentropa pakta izšķirošo nozīmi turpmākajā Baltijas valstu okupācijā un aneksijā.
Atmodas laika nogrieznis man noslēdzās ar Barikāžu laiku, kad 1991. gada janvārī kopā ar neskaitāmiem Latvijas iedzīvotājiem devos uz Vecrīgu, lai aizsargātu stratēģiski nozīmīgus jaunās Latvijas Republikas objektus pret iespējamo PSRS karaspēka iebrukumu un OMON vienībām. Tik spēcīgu vienotības sajūtu reti kad izdodas piedzīvot. Bija negrozāma apņēmība stāties pretī tankiem un baiļu vairs nebija. Tā mēs uzvarējām!
Par ekspozīciju
Ekspozīcija, kas kopš 2023. gada 3. februāra skatāma Mākslas muzeja galvenās ēkas 2. stāva kreisā spārna zālēs, vēsta par Latvijas laikmetīgās mākslas procesiem sociālpolitisko pārmaiņu laikā.
Par audio maršrutu
Audio maršrutā apmeklētājiem ir iespēja noklausīties astoņus komentārus par izstādes mākslas darbos skartajām tēmām. Šīs pārdomas pievēršas gan Atmodas laika reālijām – rindām, tautas manifestācijām, Interfrontei un Berlīnes mūrim, gan arī joprojām aktuālām parādībām – feminismam, atkritumiem, pieminekļiem un televīzijai. Komentāru autori ir vēsturnieki Gustavs Stenga un Edgars Engīzers, feminisma teoriju pētniece Jana Kukaine, kultūrpētnieks Deniss Hanovs, ēdiena kultūras pētniece Astra Spalvēna, mākslas kuratore Solvita Krese, bijušais LTV ģenerāldirektors Jānis Holšteins un vides aktīviste Maija Krastiņa. Katrs no viņiem ir savas jomas speciālists, kas aplūko tēmu no individuāla – gan subjektīvi emocionāla, gan akadēmiski pētnieciska – skatupunkta. Šis materiāls ļauj plašāk iepazīties ar tā laika kontekstu, kā arī paraudzīties uz Atmodas perioda aktualitātēm šodienas acīm.
Audio komentārus ierunājuši ekspozīcijas kuratores Līna Birzaka-Priekule un Agnese Zviedre, kā arī aktieris Ritvars Toms Logins. Muzikālā noformējuma autore – Grieta Sīpola.
Audiogids tapis, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam.
Mobilais ceļvedis kā atsevišķa sadaļa ir pieejams LNMM mobilajā lietotnē “Mākslas muzejs” latviešu un angļu valodās. Apmeklētāji aicināti bez maksas lejupielādēt mobilo lietotni savos viedtālruņos. Audiogida izmantošanai ekspozīcijā nepieciešams savs mobilais tālrunis un austiņas, taču šos stāstus var klausīties arī jebkurā citā vietā, kur nodrošināts interneta pieslēgums.
