Par Berlīnes mūri. Gustavs Strenga, vēsturnieks
Mūris vai siena atdala un norobežo. Sienas var arī vienot tos, kurus tās ieskauj, bet mūris ir nošķiršanas metafora. Eiropas vēsture pēc Otrā pasaules kara ir nošķiršanas un atdalīšanas stāsts. Pēc nacistiskās Vācijas sagrāves 1945. gadā bijušie sabiedrotie cīņā pret Hitleru: Francija, Lielbritānija, ASV un Padomju Savienība visai drīz kļuva par pretiniekiem un sākās Aukstais karš. Četrās okupācijas zonās sadalītā Vācija kļuva par šo lielvaru sāncensības vietu. Arī Berlīne, kas atradās padomju okupācijas zonas vidū, bija četru lielvalstu varā. 1949. gadā franču, britu un amerikāņu okupācijas zonās nodibināja Vācijas Federatīvo Republiku, dēvētu par Rietumvāciju, bet austrumos, padomju okupācijas zonā – PSRS sabiedroto, vienas, sociālistiskas partijas pārvaldīto – Vācijas Demokrātisko Republiku, ko mēdz saukt par Austrumvāciju. Divās daļās sadalītā Berlīne kļuva par demokrātisku kapitālisma salu sociālisma jūrā, parādot abu sistēmu atšķirību. 1950. gados daudzi austrumvācieši, redzot labāku un brīvāku dzīvi rietumos, pameta sociālistisko valsti, jo vismaz Berlīnē, robežu starp pilsētas rietumu un austrumu daļām varēja brīvi šķērsot. Austrumvācijas valdība nolēma šo smadzeņu un darbaroku aizplūšanu apturēt, un ar Maskavas atbalstu 1961. gada vasarā Berlīnē uzbūvēja mūri, kas apjoza pilsētas Rietumu daļu. Lai gan Austrumvācijas propaganda apgalvoja, ka mūris ir celts kā nocietinājums pret Rietumos mītošajiem fašistiem, mērķis bija neļaut sociālistiskās valsts pilsoņiem to pamest. Vācieši austrumos tika iemūrēti un atšķirti no tautiešiem rietumos. Uz tiem, kuri neatļauti vēlējās šķērsot robežu, šāva. Aptuveni 140 cilvēku zaudēja dzīvības, mēģinot bēgt pāri mūrim un robežai.
Berlīnes mūra krišana bija nejaušība – birokrātiskās sistēmas kļūda. 1989. gadā Austrumvācijā vēl nebija sākušās tās politiskās pārmaiņas, kādas jau virmoja Padomju Savienībā. Pie varas esošie komunisti centās pārmaiņas atlikt. Kad caur atvērtajām Čehoslovākijas un Ungārijas robežām uz Rietumiem sāka aizplūst tūkstošiem austrumvāciešu, režīmam bija jāsāk domāt, ko darīt. Atbrīvojusies no ilglaicīgā vadītāja Ērika Honekera, Sociālistiskā vienības partija vēlējās atvieglot robežas šķērsošanas noteikumus, bet ne sagraut sienu, kas sadalīja Berlīni un Vāciju. Iekšējās komunikācijas pārpratuma dēļ 1989. gada 9. novembrī partijas preses sekretārs preses konferencē paziņoja, ka visi, kas vēlas, var šķērsot robežu kaut vai tūlīt. Šim paziņojumam bija jāizskan pa radio naktī, neraisot ažiotāžu. Taču tobrīd tūkstošiem cilvēku Austrumberlīnē nekavējoties devās pie mūra vēlmē šķērsot robežu. Robežsargiem, kuri gadu desmitiem bija rūpējušies, lai neviens neizmuktu, nebija pavēļu kā rīkoties. Viņi plātīja rokas un tad, ļaujoties pūļa spiedienam, atvēra robežu. Pilnīgi nejauši mūris bija kritis. Un pēc gada beidza pastāvēt arī pati Austrumvācija.
Par ekspozīciju
Ekspozīcija, kas kopš 2023. gada 3. februāra skatāma Mākslas muzeja galvenās ēkas 2. stāva kreisā spārna zālēs, vēsta par Latvijas laikmetīgās mākslas procesiem sociālpolitisko pārmaiņu laikā.
Par audio maršrutu
Audio maršrutā apmeklētājiem ir iespēja noklausīties astoņus komentārus par izstādes mākslas darbos skartajām tēmām. Šīs pārdomas pievēršas gan Atmodas laika reālijām – rindām, tautas manifestācijām, Interfrontei un Berlīnes mūrim, gan arī joprojām aktuālām parādībām – feminismam, atkritumiem, pieminekļiem un televīzijai. Komentāru autori ir vēsturnieki Gustavs Stenga un Edgars Engīzers, feminisma teoriju pētniece Jana Kukaine, kultūrpētnieks Deniss Hanovs, ēdiena kultūras pētniece Astra Spalvēna, mākslas kuratore Solvita Krese, bijušais LTV ģenerāldirektors Jānis Holšteins un vides aktīviste Maija Krastiņa. Katrs no viņiem ir savas jomas speciālists, kas aplūko tēmu no individuāla – gan subjektīvi emocionāla, gan akadēmiski pētnieciska – skatupunkta. Šis materiāls ļauj plašāk iepazīties ar tā laika kontekstu, kā arī paraudzīties uz Atmodas perioda aktualitātēm šodienas acīm.
Audio komentārus ierunājuši ekspozīcijas kuratores Līna Birzaka-Priekule un Agnese Zviedre, kā arī aktieris Ritvars Toms Logins. Muzikālā noformējuma autore – Grieta Sīpola.
Audiogids tapis, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam.
Mobilais ceļvedis kā atsevišķa sadaļa ir pieejams LNMM mobilajā lietotnē “Mākslas muzejs” latviešu un angļu valodās. Apmeklētāji aicināti bez maksas lejupielādēt mobilo lietotni savos viedtālruņos. Audiogida izmantošanai ekspozīcijā nepieciešams savs mobilais tālrunis un austiņas, taču šos stāstus var klausīties arī jebkurā citā vietā, kur nodrošināts interneta pieslēgums.
