Par atkritumiem. Maija Krastiņa, vides aktīviste
Nesen biju iegriezusies vietā, ko sauc par Lietu bibliotēku. Te ikviens labas gribas cilvēks var nākt un aizņemties dažādas vajadzīgas lietas: urbi, šujmašīnu, teleskopu vai ko tamlīdzīgu. Lietas, kuras ikdienā vajadzīgas reti, Lietu bibliotēkā ļaudis var aizņemties, lai, kā mēdz moderni teikt, – koplietotu. Galvenā doma: neļauties vājuma mirkļa izraisītajai vēlmei šimbrīžam aktuālu lietu noteikti iegūt savā īpašumā, lai tikpat ātri aizmirstu par tās esamību, bet gan mēģināt samazināt pirkto mantu daudzumu un līdz ar to samazināt arī mūsu radīto atkritumu apjomu.
“Tāds moderns komunisms tā koplietošana…” ausī iečukstēja domubiedre, kas bija atnākusi līdzi.
Komunisms. Vai tieši apsolītā un tā arī nesasniegtā komunisma dēļ, kas dzīvi padomju laikos pakļāva mūžīgām rindām, “blatu” sistēmai un kolektīvai nabadzībai – šodien tik ļoti alkstam vairot savu personīgo un privāto lietu krājumu, lai gan daudzi no mums šo laiku nemaz īsti nav piedzīvojuši? Vai arī esam aizrāvušies ar patērētāju sabiedrības iluzoro pārticības un laimes modeli, kas mums ticis “pārdots” jau pēc Atmodas, mūrim sabrūkot?
Līdzīgi mūsu pēckara omītēm, kuras traumatiski krāja visu nebaltai dienai, arī mēs esam sākuši vākt un krāt lietas. Nedēļas nogales pavadām olimpijās, spicēs un citos iepirkšanās tempļos, lai justos “aktuāli” – sekotu tendencēm, trendiem un pēdējiem modeļiem. Mantu kalni aug, un katram mājās veidojas pašam sava jo plaša lietu bibliotēka.
Mums, šķiet, ka mantas un dažādi materiāli labumi iemieso drošību, labklājību un īstu LAIMI. Gluži kā cilvēks, kas reiz bijis nabags, mēs kolektīvi vēlamies parādīt, ka varam atļauties, ka mums ir nauda, tagad beidzot normāli padzīvosim.
Par nopelnīto algu, kārojam pirkt pēc iespējas vairāk. Pērkam Āzijā un citās tālās zemēs ražotas zemas kvalitātes lietas, grabuļus un kruzuļus, kuru dzīves ilgums ir tik īss, ka tie ātri vien papildina atkritumu kalnus.
Oficiālie sausie cipari vēsta, ka viens Latvijas iedzīvotājs saražo 478 kg atkritumu gadā, un šis apjoms ar katru gadu turpina pieaugt. Jo pārtikušāki un lietām bagātāki kļūstam, jo vairāk atkritumu radām. Atkritumi nekur nepazūd. Ja padomju laikos tos dedzināja, apraka grāvmalē vai aizveda Norbas, tie joprojām ir ar mums fiziski un piesārņojuma veidā, un paliks ar mums vēl simtiem gadu. Zem zemes, ūdeņos, poligonos.
Kā nonācām šajā individuālisma un pārtēriņa grāvī? Pie šī Zelta teļa?
Vai kļuvām brīvi tāpēc, lai novestu sevi jaunā – mantu – verdzībā, bet savu zemi, mežus, laukus pārdotu par trīsdesmit sudraba grašiem mežu izcirtējiem, atkritumu apsaimniekotājiem vai atkritumu dedzināšanas biznesmeņiem?
Par ekspozīciju
Ekspozīcija, kas kopš 2023. gada 3. februāra skatāma Mākslas muzeja galvenās ēkas 2. stāva kreisā spārna zālēs, vēsta par Latvijas laikmetīgās mākslas procesiem sociālpolitisko pārmaiņu laikā.
Par audio maršrutu
Audio maršrutā apmeklētājiem ir iespēja noklausīties astoņus komentārus par izstādes mākslas darbos skartajām tēmām. Šīs pārdomas pievēršas gan Atmodas laika reālijām – rindām, tautas manifestācijām, Interfrontei un Berlīnes mūrim, gan arī joprojām aktuālām parādībām – feminismam, atkritumiem, pieminekļiem un televīzijai. Komentāru autori ir vēsturnieki Gustavs Stenga un Edgars Engīzers, feminisma teoriju pētniece Jana Kukaine, kultūrpētnieks Deniss Hanovs, ēdiena kultūras pētniece Astra Spalvēna, mākslas kuratore Solvita Krese, bijušais LTV ģenerāldirektors Jānis Holšteins un vides aktīviste Maija Krastiņa. Katrs no viņiem ir savas jomas speciālists, kas aplūko tēmu no individuāla – gan subjektīvi emocionāla, gan akadēmiski pētnieciska – skatupunkta. Šis materiāls ļauj plašāk iepazīties ar tā laika kontekstu, kā arī paraudzīties uz Atmodas perioda aktualitātēm šodienas acīm.
Audio komentārus ierunājuši ekspozīcijas kuratores Līna Birzaka-Priekule un Agnese Zviedre, kā arī aktieris Ritvars Toms Logins. Muzikālā noformējuma autore – Grieta Sīpola.
Audiogids tapis, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam.
Mobilais ceļvedis kā atsevišķa sadaļa ir pieejams LNMM mobilajā lietotnē “Mākslas muzejs” latviešu un angļu valodās. Apmeklētāji aicināti bez maksas lejupielādēt mobilo lietotni savos viedtālruņos. Audiogida izmantošanai ekspozīcijā nepieciešams savs mobilais tālrunis un austiņas, taču šos stāstus var klausīties arī jebkurā citā vietā, kur nodrošināts interneta pieslēgums.
