“Skulptūru mežs” aicina uz sarunu ciklu “Romas zelta laikmeta literatūra latviešu lasītājam. Vergilija Georgikas”
Četru sarunu ciklā, kas tiks īstenots sadarbībā ar Latvijas Universitātes Klasiskās filoloģijas nodaļu, Latīniskā kultūrmantojuma centru un Hellēnistikas centru, ikvienam interesentam pavērsies iespēja iepazīt Romas zelta laikmeta literatūru kā fenomenu ar pārlaicīgu vērtību.
Akcentējot šim laikmetam piederīgo tekstu tulkojumus latviešu valodā, sarunās Muzeju krātuvē tiks izzināta un no dažādiem skatu punktiem apspriesta laikmetam raksturīgā literārā telpa un tās ilgtermiņa nozīme Eiropas kultūrā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta Vergilijam, vienam no izcilākajiem Romas zelta laikmeta autoriem, un viņa daiļradei, jo sevišķi poēmai Georgikas, kurā smalki ievērptas laikmetam raksturīgās kultūrzīmes. Sarunu cikla laikā paredzēts aktualizēt ievērojamā latviešu klasiskā filologa Augusta Ģiezena (1888–1964) Georgiku nepublicēto tulkojumu, kas glabājas LU bibliotēkas krājumā.
Sarunu cikla programma:
02.10.2024 plkst. 17.00
Pirmā saruna. Kur tas zelts aprakts? Tekstu vērtība un vērtības tekstos
Cikla ievadsaruna pievērsīsies vairākiem nozīmīgiem Romas zelta laikmeta literatūras aspektiem, meklējot atbildi uz jautājumu, kāpēc to dēvējam par zelta laikmetu. Sarunas gaitā paredzēts pievērsties gan mecenātisma fenomenam, kas rod savas saknes tieši šajā laikmetā, gan vērtību un identitātes meklējumiem, kas saskatāmi tekstos. Tāpat uzmanība tiks pievērsta latīņu valodas lomai un tās uzplaukumam. Pievērsīsimies arī dzejnieka trimdas jautājumam (dzejnieks, vara, ideoloģija) un dzejā iemūžinātajām nerimstošajām ilgām pēc Romas.
Informācija un pieteikšanās šeit.
6.11.2024 plkst.17.00
Otrā saruna. Seno grieķu mantojums Romas zelta laikmeta tekstos: balsis un atbalsis
Sarunas gaitā būs iespēja uzzināt par Eiropā pirmo un senāko literāra teksta tulkojumu no grieķu valodas latīņu valodā – kad, kā, kāpēc tas tapis un ko par to varam spriest. Sarunāsimies par to, kādas un kāpēc romiešu tekstos atrodam domas par grieķiem, aplūkosim un salīdzināsim izteikumus no prozas un dzejas tekstiem, kā arī kopīgi domāsim par to, ko Romā nozīmējusi grieķu valoda.
Informācija un pieteikšanās šeit.
27.11.2024 plkst.17.00
Trešā saruna. Dziedu par cīņām un vīru... Vergilijs un viņa daiļrade
Dziedu par cīņām un vīru… tā Augusta Ģiezena tulkojumā latviešu valodā izskan ievērojamā romiešu dzejnieka Vergilija poēmas Eneīda (jeb Aineida) ievadījuma vārdi (latīņu valodā Arma virumque cano). Sarunāsimies un spriedīsim par Vergilija personību, viņa literāro devumu un tā paliekošo nozīmi Eiropas kultūrā. Domāsim par atsevišķiem problēmjautājumiem Vergilija daiļrades traktējumā. Vai Vergilijs ir romiešu Homērs? Vergilijs, Oktaviāns Augusts un Mecenāts – romieša misija, literārais pasūtījums un dzejnieka ģēnijs.
Informācija un pieteikšanās šeit.
11.12.2024 plkst. 17.00
Ceturtā saruna. Vergilija Georgikas latviešu lasītājam
Cikla noslēdzošā saruna tiks veltīta Vergilija poēmai Georgikas un tās nepublicētajam Augusta Ģiezena tulkojumam latviešu valodā. Vergilija poēma, kas aicina lasītāju izzināt lauku dzīves rimto krāšņumu, līdzās padomiem par dažādiem lauku darbiem aizved lasītāju poētiski piesātinātā pasaulē: tiek slavināti dabas ritmi, aicināts domāt par dzīves un nāves cikliem. Poēmas simbolisma caurvītajā vēstījumā līdztekus vērojams darba ētiskās vērtības cildinājums, mudinājums domāt par tādām kvalitātēm kā rūpība un neatlaidība, kas kalpo par panākumu atslēgu. Sarunas gaitā, balstoties gan oriģināltekstā, gan A. Ģiezena tulkojumā, spriedīsim par to, kā mūsdienu latviešu lasītājam lasīt un piedzīvot šo Romas zelta laikmeta literāro pērli.
Informācija un pieteikšanās šeit.
Sarunu ciklu bagātinās Romas zelta laikmeta tekstu paraugu lasījumi.
Lasījumus un sarunu ciklu īstenos un vadīs Latvijas Universitātes klasiskās filoloģijas speciālistes asoc. prof. Gita Bērziņa, doc. Brigita Cīrule, doc. Ilona Gorņeva un prof. Ilze Rūmniece.
Sarunu ciklu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
