Grafikas kolekcija 18.-20.gs. 1.puse

Latvijas grafikas kolekcija (18. gs. – 20. gs. pirmā puse), kuras skaitliskais apjoms ir gandrīz 8000 vienības, izceļas ar oriģināltehnikās uz papīra izpildīto darbu lielo īpatsvaru, aptverot ¾ no minētā perioda grafikas krājuma. Visplašāk ir pārstāvētas zīmējuma tehnikas, bet ar starptautisku atpazīstamību izceļas fotomontāžas paņēmienā izpildītās Gustava Kluča (1895-1938) kompozīcijas. No iespiedgrafikas ar skaitliski apjomīgāko vākumu izceļas oforta, kokgrebuma, linogriezuma un litogrāfijas tehnikas.

Kolekcija veidojusies, 1945. gadā apvienojot kādreizējā Latvijas Valsts mākslas muzeja (1920-1941) krājumu ar Rīgas pilsētas mākslas muzeja (1905-1941) krājumu, kuru 1940. gadā bija jau papildinājuši no Kurzemes provinces muzeja pārņemtie grafikas darbi. Līdzās latviešu mākslinieku kompozīciju noteicošajam īpatsvaram, kolekcijā iekļauti batvāciešu, kā arī citu tautību grafiķu un zīmētāju paraugi. Krājumā galvenokārt glabājas stājdarbi, kā arī plakāti, teātra kostīmu skices, grāmatu ilustrācijas un grāmatzīmes (ekslibri), ko papildina mākslas darbu albumi un mākslinieku skiču bloknoti. Latviešu grafikas kolekciju raksturo izcili nacionālā reālisma, simbolisma, jūgendstila, kubisma, konstruktīvisma, Art Déco stila un jaunreālisma paraugi. Īpaši izceļami ekspresīvāki risinājumi ar radošajiem meklējumiem modernisma formālajos eksperimentos. Krājumā glabājas arī Latvijas Kultūras kanonā iekļauto mākslinieku darbi: Jāņa Jaunsudrabiņa (1877-1962) ilustrācijas Jāņa Jaunsudrabiņa “Baltajai grāmatai” (1914), Jāzepa Grosvalda (1891-1920) strēlnieku sērijas darbi (1916-1917) un Kārļa Padega (1911-1940) cikla “Sarkanie smiekli” (1930-1931) vairākas lapas.