Izdevums ir secīgs turpinājums vērienīgajai izstādei “Rihards Zariņš (1869–1939). Ko Latvijas meži šalc”, kas no 2020. gada 4. jūlija līdz 25. oktobrim bija skatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Lielajā zālē.

Rihards Zariņš (Carl Richard Woldemar Sarring) ir viena no daudzpusīgākajām un tai pašā laikā arī pretrunīgākajām personībām Latvijas 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma mākslas ainā. Šajā periodā atsevišķu indivīdu centieni rast motivāciju stabilas nacionālas mākslas pamatu radīšanai deva spēcīgus impulsus gan latviešu kultūras mantojuma apzināšanai, gan jaunu ierosmju veidošanai. Māksliniekiem būtiski bija smelt maksimāli daudz iespaidu Rietumeiropas kultūras centros, intensīvi radoši strādāt, izkopt savu individuālo rokrakstu un nemitīgi audzēt profesionālo meistarību, kā arī uzturēt un nest tālāk idejas par to, cik svarīgi ir saglabāt piederību tautai un izprast tās vajadzības, tādējādi attīstot nacionālās mākslas procesu visplašākajā nozīmē.

Ar pārliecību var teikt, ka Riharda Zariņa dažādās jomās virzītā radošā darbība ir unikāla Latvijas kultūrvides kontekstā un atstājusi lielu iespaidu uz mūsu priekšstatiem par nacionālajiem simboliem un to iedzīvināšanu plašākā sabiedrībā un tautas vēsturiskajā atmiņā. Latvijas valsts ģerbonis, nacionālā nauda (īpaši izceļams sudraba pieclatnieks), pastmarkas, “Latvju raksti”, Latvijas dabas un mitoloģisko tēlu iespaidā dzimušie vērienīgie zīmējumi un grafikas darbi, ofortu cikls “Ko Latvijas meži šalc” ar akcentēto nacionālromantisko tēlainību nešaubīgi ļauj ierindot Zariņu sava laika vadošo meistaru lokā.

Cenšoties apzināt un atspoguļot mākslinieka daudzpusīgo darbību, muzejs sagatavojis rakstu krājumu, kā autorus pieaicinot vairāku jomu speciālistus. Projekta realizācija uzskatāmi pierādīja, cik būtiska šādam darba apjomam bija piesaistīto pētnieku kvalitatīvā un kvantitatīvā kapacitāte. Grāmatā lasāmi divpadsmit autoru raksti par dažādiem Riharda Zariņa radošās dzīves aspektiem.