Noslēdzies Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu projektu konkurss
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izsludinātā atklāta izstāžu projektu konkursa rezultātā īstenošanai izvēlēti trīs pieteikumi – Rotu mākslas biedrības grupas izstāde “Pieskāriens” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Andra Eglīša personālizstāde “Daži iztēles un matērijas satikšanās gadījumi” un Miķeļa Fišera personālizstāde “Baisais mantojums” LNMM galvenās ēkas Lielajā zālē.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) pagājušā gada oktobrī izsludināja atklātu konkursu par tiesībām realizēt mākslas izstāžu projektus 2024. gadā konkrētās eksponēšanas vietās, aicinot piedalīties māksliniekus un izstāžu kuratorus. Pieteikumu iesniegšanas termiņš bija 2022. gada 30. novembris.
Konkursa mērķis ir veidot kvalitatīvu un ilgtspējīgu izstāžu piedāvājumu sabiedrībai, iesaistot jaunus sadarbības partnerus, lai gan veicinātu mākslas vēstures izpētes un interpretācijas procesus, gan atspoguļotu aktuālās norises vizuālajā mākslā, dekoratīvajā mākslā un dizainā.
Kopumā tika saņemti 13 projektu pieteikumi (LNMM – 8, DMDM – 5), kurus vērtēja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Zinātniskās padomes apstiprināta komisija. Lielais pieteikumu skaits, īpaši LNMM galvenās ēkas Lielajai zālei, skaudri atgādina par telpu nepietiekamību Rīgā laikmetīgās vizuālās mākslas aktivitātēm, vēlreiz norādot uz izstāžu zāles ARSENĀLS neprognozējami ieilgušo rekonstrukcijas procesu.
Publicitātes foto
Foto: Reinis Hofmanis. Ilustrācija Andra Eglīša personālizstādei “Daži iztēles un matērijas satikšanās gadījumi”
Autora īpašums. Publicitātes foto. Ilustrācija Miķeļa Fišera personālizstādei “Baisais mantojums”
Izvērtēšanas gaitā realizācijai Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM) 2024. gadā Konkursa komisija apstiprināja Rotu mākslas biedrības grupas izstādi “Pieskāriens” (projekta vadītāja Ginta Grūbe). Apliecinot nozares attīstību un pēctecību, izstāde parādīs dažādu paaudžu un rokrakstu plašo amplitūdu, ko pārstāv Rotu mākslas biedrības mākslinieki. Ekspozīcija ietvers oriģinālus jaundarbus un stāstus par katra dizainera radošo pieredzi no idejas līdz brīdim, kad rota satiekas ar jauno īpašnieku. Apmeklētāji atklās maģisko rotas pievilcības spēku un mūsdienīgu izteiksmes līdzekļu daudzveidību, iepazīstot rotu īpatnības sinerģijā ar materiālu.
Realizācijai LNMM galvenajā ēkā 2024. gadā apstiprināta Andra Eglīša personālizstāde “Daži iztēles un matērijas satikšanās gadījumi”. Izstāde tiks risināta kā autora radošās prakses attēls, kurā kopā eksistēs jaundarbi, dažādos laika nogriežņos tapušās gleznu sērijas, instalācijas un arhitektoniski veidojumi. Izmantojot iztēli un glezniecības valodu kā instrumentu, Andra Eglīša daiļrade ir piedāvājums un liecība par vidi kā telpu, kas ir dzīvi apliecinoša un jēgpilna, atrodoties ieinteresētās un nehierarhiskās attiecībās ar to. Pārvietojoties starp pilsētām un fiziskajām telpām Baltijā un Ziemeļvalstīs, ekspozīcija mainīs raksturu, iesaistot tās tapšanā arvien jaunus cilvēkus un pielāgojoties lokālajiem kontekstiem un laikam. Projekta komandas sastāvā darbojas gleznotājs Andris Eglītis, radošā producente Kitija Vasiļjeva, mākslinieks un kurators Aleksejs Beļeckis.
Konkursa komisija pieņēma arī atsevišķu lēmumu, rekomendējot LNMM rast iespēju Miķeļa Fišera personālizstādes “Baisais mantojums” projekta realizācijai 2025.–2026. gadu periodā. Izstāde iecerēta kā līdz šim plašākā autora darbu skate ar mērķi koncentrēti atspoguļot viņa radošo praksi konkrētā telpā. Konceptuāli ekspozīcija tiks veidota kā triptihs, ceļojums cauri mākslinieka prāta dažādajiem stāvokļiem un attīstības fiksācijām, kas iemiesosies gan pašreiz izstrādes procesā esošajos monumentālās glezniecības, tēlniecības un keramikas darbos, gan tematiski atlasītajās kompozīcijās. Miķeli Fišeru joprojām interesē realitātes trauslā daba, un viņš aktīvi reflektē par mūsdienu civilizācijas krīzi. Jaunie darbi pieskaras apokalipses tēmai, kas spēcīgi rezonē ar aktuālo ģeopolitisko situāciju un arī ar pēdējos gados novērojamajām straujajām klimata izmaiņām. Projekta komandas sastāvā darbojas mākslinieks Miķelis Fišers, kuratore Auguste Petre, arhitekte Beatrise Šteina, gaismu mākslinieks Niks Cipruss, vizuālās identitātes autors Aleksandrs Breže, komponiste Anna Fišere, kuratores asistente Ieva Stalšene un producente Luīze Rukšāne.
