Pasaules malā: Henrija Klēbaha gleznu izstāde sadarbībā ar māksliniekiem Artūru Arni un Lieni Mackus

No 2019. gada 16. februāra līdz 31. martam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) ciklā “Paaudze” būs skatāma Henrija Klēbaha gleznu izstāde “Pasaules malā”, kas tapusi sadarbībā ar māksliniekiem Artūru Arni un Lieni Mackus.

Henrijs Klēbahs ir pazīstams kā pilsētu, lauku un skarbo ziemeļu ainavu gleznotājs, kuru visa mūža garumā nodarbināja jaunu motīvu un noskaņu meklējumi. Eksperimentējot ar visdažādākajiem materiāliem, izteiksmes līdzekļiem, rakursiem un formu, mākslinieku pavadīja nenogurstoša vēlme jaunatrasto nemitīgi pārradīt, nereti mērķa sasniegšanai ziedojot darbu stilistisko viengabalainību.

Artūra Arņa un Lienes Mackus telpiskās un skulpturālās instalācijas raksturo ainaviskas struktūras un formas, abstrahētajiem un mistificētajiem tēlniecības objektiem atgādinot arhetipiskus pirmtēlus vai šamaniskas vīzijas. Arnim un Mackus līdzīgi Klēbaham būtiski ir vizuālie impulsi, ar gaismas, skaņas, temperatūras un novietojuma aranžējumiem aktivizējot pieklusinātākās vai dramatiskākās noskaņas. Aktualizējot vecmeistara radošo sniegumu, kā arī atzīmējot Klēbaha deviņdesmit gadu jubileju, ir tapusi dialoga formāta izstāde, ļaujot pagātnes mantojumam sintezēties ar mūsdienu mākslinieku redzējumu.

Izstādē, kuras nosaukums ir aizlienēts no Henrija Klēbaha 1971. gadā tapušā darba “Pasaules malā”, būs pārsvarā skatāmas 20. gadsimta 60. un 70. gados radītas monumentālās ziemas ainavas, kā arī liriskāki pilsētu skati, atklājot gleznotājam tuvo ziemu kā pateicīgu tēmu žanra iespēju testēšanai un bagātīgu izejmateriālu eksperimentiem ar mākslinieciskajiem izteiksmes līdzekļiem. Ekspozīcijai atlasīti autora darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM), Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Jāņa un Dinas Zuzānu kolekcijām. Tāpat, iedvesmojoties no vecmeistara gleznām, zālēs tiks eksponētas Artūra Arņa un Lienes Mackus instalācijas.

Pateicoties SIA “Alfor” atbalstam, projekta ietvaros izdots ilustratīvs izstādes buklets.

Par māksliniekiem
Henrijs Klēbahs (1928–1998) ir Rīgā dzimis latviešu mākslinieks, kurš bez glezniecības darbojies arī kā dekorators, scenogrāfs, scenārists un Mākslas fonda izstāžu daļas vadītājs. Absolvējis Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas Mākslas pedagoģijas nodaļu (1946–1949). Studējis Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Mākslas vēstures nodaļā (1949–1950) līdz tā tika slēgta. Iestājies Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (1950–1953), bet, nepabeidzot mācības, skolu pametis. Par savu īsto profesijas apguves skolu mākslinieks uzskatīja darba gadus Valmieras drāmas teātrī dekoratora Rūdolfa Pīlādža vadībā.

Izstādēs piedalās kopš 1956. gada, sarīkojot arī vairākas personālizstādes Rīgā (1968, 1978, 1980, 1991), Bulduros (1975), Vecpiebalgā (1982), Valkā (1987) un zvejnieku kolhozā “9. maijs” (1988). Savulaik Henrija Klēbaha darbi tika eksponēti tā dēvētajās Vissavienības mākslas izstādēs un ārzemēs (piemēram, Somijā). Kā daudzi mākslinieki, devies radošajos komandējumos, piemēram, uz Krasnojarsku (Krievija). 1961. gadā kļūst par Mākslinieku savienības biedru, vēlāk arī par valdes locekli, Glezniecības sekcijas biroja locekli un Mākslinieciskās padomes locekli. Vairākus gadus strādājis par Mākslas fonda izstāžu daļas vadītāju. Nodarbojies ar rakstniecību, filmu scenāriju veidošanu, izmantojot pseidonīmu Henrijs Vents.

Artūrs Arnis (1981) absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļu. Veidojis scenogrāfiju izrādēm “Dirty Deal Teatro”, Dailes teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Liepājas teātrī, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, Latvijas Nacionālajā teātrī, Valmieras drāmas teātrī, kā arī izstāžu scenogrāfiju. Kopā ar mākslinieci Lieni Mackus sarīkojis vairākus kopīgus mākslas projektus, piemēram, izstādi “Ziemas miegs” (2015) Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerijā, kas tika nominēta Purvīša balvai, un “Saullēkts” (2017) LNMM izstāžu zāles ARSENĀLS Radošajā darbnīcā. Strādā Latvijas Kultūras koledžā un Latvijas Mākslas akadēmijā.

Liene Mackus (1984) ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā. Māksliniece veido skulptūras, būvē instalācijas, zīmē ilustrācijas un filmē animācijas. Piedalījusies tādās izstādēs kā “Lielāks miers, mazāks miers” (2016) un “Nākotnes valsts” (2018) LNMM izstāžu zālē ARSENĀLS, Cēsu Mākslas festivālā un laikmetīgās mākslas festivālā “Survival Kit”. Kopā ar Aigaru Bikši un Māri Bērziņu darbojusies grupā “Anna Varna”. Vēlāk uzsākusi sadarbību ar mākslinieku Artūru Arni, sarīkojot vairākus kopīgus mākslas projektus, piemēram, izstādi “Ziemas miegs” (2015) Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerijā, kas tika nominēta Purvīša balvai, un “Saullēkts” (2017) LNMM izstāžu zāles ARSENĀLS Radošajā darbnīcā.

Teksts: Šelda Puķīte

Par izstāžu ciklu "Paaudze"
Ikviena paaudze pieder kādam laikmetam. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu ciklā “Paaudze” uzmanība fokusējas uz 20. gadsimta otrās puses mākslu. Cikla programma, kas realizēsies no 2016. līdz 2020. gadam LNMM galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs, iekļauj atsevišķas ekspozīcijas, veltītas tādām ievērojamām Latvijas mākslas personībām kā Felicita Pauļuka, Biruta Baumane, Daina Riņķe, Henrijs Klēbahs, Līvija Endzelīna, Gunārs Cīlītis, Rita Valnere, Aleksandrs Stankēvičs, Rūsiņš Rozīte un Gunārs Krollis.

Tā ir mākslinieku paaudze, kas piedzima Latvijas brīvvalsts laikā 20. gadsimta 20.–30. gados un piedzīvoja dramatiskus laikmeta griežus. Pēc brīvās, bet autoritatīvās Ulmaņa Latvijas sekoja viena okupācija, tad otra, karš, atkal okupācija un sociālistiskā reālisma ieviešana mākslā. Taču tieši šai paaudzei totalitārisma periodā piederēja jaunība, spēks un enerģija. No vienas puses – komunisma ideoloģija, no otras – mākslinieku bohēma, ko caurauda arī ideālistiskas cerības.

Jaunības entuziasmā ne viens vien gribēja radīt “jaunu mākslu” vai pat “brīvu mākslu”. 1956. gadā pacilājošā atkušņa noskaņā notika Latvijas Mākslinieku savienības 3. kongress. Tajā sevi pieteica jaunie mākslinieki, viņi norādīja uz vajadzību nodibināt atsevišķu Jauno mākslinieku sekciju un organizēt tieši jauno mākslinieku izstādes. 1. Jauno mākslinieku darbu izstāde tika sarīkota 1956. gadā, un turpmāk ik gadu šīs skates kļuva par nozīmīgu mākslas dzīves notikumu. To laiku jaunie mākslinieki bija aktīvi izstāžu dalībnieki.

20. gadsimta 50.–60. gadu jaunajiem veltītā ciklā “Paaudze” jau notikušas četras izstādes, kas iepazīstināja ar Felicitas Pauļukas, Birutas Baumanes, Dainas Riņķes un Līvijas Endzelīnas daiļradi.

Teksts: Elita Ansone

Izstādes kuratore:
Šelda Puķīte, mākslas zinātniece, kritiķe

Izstādes koordinatore:
Mag. art. Daina Auziņa, Latvijas Vizuālās mākslas departamenta krājuma darba vadītāja / Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Izstāžu cikla "Paaudze" kuratore:
Dr. art. Elita Ansone, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas ARSENĀLS vadītāja (20. gs. 2. puse – 21. gs.)