“Man pasaule par šauru šķita…” Gustava Šķiltera ceļojumi 20. gadsimta sākumā
No 2021. gada 4. jūnija līdz 29. augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) būs skatāma izstāde “Man pasaule par šauru šķita…”, veltīta Gustava Šķiltera ceļojumiem 20. gadsimta sākumā.
Kopš impresionistu pirmajām izstādēm 19. gadsimta 70. gados līdz pat mūsu dienām Parīze ir viens no nozīmīgākajiem pasaules mākslas centriem, daudzu mākslas virzienu un stilu dzimtene. Kad 20. gadsimta sākumā Parīzē ieradās Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas stipendiāts Gustavs Šķilters, tur varēja just karstu cīņu svelmi, kas mutuļoja ap izcilā franču tēlnieka Ogista Rodēna (François-Auguste-René Rodin, 1840–1917) vārdu un personību. Dodoties savā pirmajā ceļojumā cauri Vācijai uz Parīzi, jaunais latviešu mākslinieks jau bija nolēmis meklēt ceļu pie Rodēna, tādēļ apmetās netālu no vietas, kur Monparnasa bulvārī, divstāvu koka mājas apakšējā stāvā darbojās Rodēna “akadēmija”, respektīvi, studija, kurā viņš pēc tam iestājās. Lielu uzmanību studijā veltīja zīmēšanai. Pats Rodēns šajā laikā vairāk nekā jebkad iepriekš nodarbojās ar zīmēšanu. Pēc meistara ierosmes viens no pamatvingrinājumiem studistiem bija pa darbnīcu brīvi staigājoša modeļa kustību tveršana zīmulī un vieglā akvarelī. Šķilteram ir daudz šādu kompozīciju, kurās ar otas palīdzību fiksētas modeļa kustības.
Parīzes posms tēlnieka dzīvē bija ļoti radošs un intensīvs. Gustavs Šķilters savus darbus izstādīja pazīstamos Parīzes mākslas salonos – Marsa laukumā un Elizejas laukos. Izmantojot iespēju, mākslinieks daudz braukāja apkārt, iepazīstoties ar Rietumeiropas nozīmīgākajiem mākslas centriem. It sevišķi viņu interesēja tautas dzīve un paradumi, tāpēc Šķilters labprāt bieži staigāja kājām un no ceļojumiem parasti pārveda lielu skaitu akvareļu. Visaktīvāk viņš darbojies tieši ainavas žanrā, portretējot dabu, vēstures un kultūras pieminekļus, ļaužu dzīvi un cilvēku tipus. Savos klejojumos mākslinieks ne tikai zīmējis, bet arī rakstījis apcerējumus par redzētajām vietām. Šķilters apceļojis Francijas novadus un daudzas zemes Eiropā – Spāniju, Itāliju, Holandi, Šveici, Vāciju, Angliju. Tāpat viņš pabijis ārpus Eiropas – Marokā (Ziemeļāfrikā), par ko liecina sarakste ar katalāņu mākslinieku Olegeru Junjentu (Oleguer Junyent, 1876–1956). Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā saglabājušies ap 40 Gustava Šķiltera braucienu laikā tapuši akvareļi.
Parīze vienmēr bijusi visu jauno mākslinieku sapnis. 20. gadsimta sākumā tur varēja satikt visdažādāko tautību pārstāvjus. Pēc dabas būdams sabiedrisks, Gustavs Šķilters drīz vien iepazinās un sadraudzējās ar franču, spāņu un katalāņu, kā arī grieķu, krievu un citu tautību jaunajiem tēlniekiem un gleznotājiem. Izstādi papildina muzeja kolekcijā esošie šai periodā radītie tēlnieka draugu krūšutēli – portretēti ir grieķu mākslinieks Dimitrijs Galanis (Demetrios Galanis, 1879–1966), franču mākslinieks Bernārs Nodēns (Bernard Naudin, 1876–1946) un spāņu mākslinieks Garsija (García ?).
Izstādē eksponētas fotogrāfijas, vēstules, pastkartes, ko papildina sarakste ar vienu no tuvākajiem Gustava Šķiltera tā laika draugiem Olegeru Junjentu, ar kuru viņš iepazinās Mākslas akadēmijā (École des Beaux-Arts) Parīzē un kopā apceļojis vairākas Eiropas valstis. Netālu no Šķiltera darbnīcas atradās krievu jauno mākslinieku biedrība, kur pulcējās no Krievijas atbraukusi radošā jaunatne. Dažreiz tur iegriezās arī Gustavs Šķilters, jo daži mākslinieki viņam bija pazīstami jau no Pēterburgas.
Pēc atgriešanās no Parīzes, dzīvojot Sanktpēterburgā, Gustavs Šķilters vairākkārt devās uz Skandināvijas zemēm. Tā viņš nokļuva tālajos ziemeļos, Lapzemē, kur iepazinās ar lapu (mūsdienās: sāmu) dzīvi. Somijā Šķilters apciemoja Jani Rozentālu (1866–1916), ar kuru uzturēja draudzīgas attiecības, un kopā ar Jāzepu Vītolu (1863–1948) atpūtās pie Perkjervi (Perkjärvi) ezera. Apmeklējot Zviedriju un Norvēģiju, Gustavs Šķilters iegriezās arī Baltijas valstu izstādē Malmē (1914).
Par mākslinieku
Gustavs Šķilters (1874–1954) ir pirmais latviešu profesionālais tēlnieks. Meistara darbības sākums sakrita ar stilu un virzienu maiņu Rietumeiropas mākslā, kad akadēmisma tradīcija šķita novecojusi, bet jaunas vēl tikai radās. Gustava Šķiltera talants izpaudās ļoti daudzpusīgi – ne tikai tēlniecībā un lietišķajā mākslā, bet arī akvareļglezniecībā, stājgrafikā un miniatūrgrafikā, apliecinot viņu kā lielisku zīmētāju. Gustavs Šķilters aizrāvās ar literatūru, rakstīja stāstus, dzejoļus, publicēja rakstus par mākslu. Tēlnieku noteikti var pieskaitīt pie vadošajiem latviešu jūgendstila meistariem. Viņš izveidojis lieliskus tēlniecības un lietišķās mākslas darbus, kas šodien uzskatāmi par klasiskiem jūgendstila piemēriem latviešu mākslā.
Projekts tapis, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstam Covid-19 ietekmes mazināšanai realizētās mērķprogrammas “Nākotnes kultūras piedāvājuma veidošana visās kultūras nozarēs” ietvaros.
Izstādes kuratore:
Gunta Madlinska / Memoriālo kolekciju (T. Zaļkalns, G. Šķilters, J. Grosvalds) glabātāja / Latvijas Nacionālais mākslas muzejs