Mobilā lietotne:
Izstādē “BINDE 100–10”
Svinot leģendārā latviešu fotogrāfa Gunāra Bindes 90. jubileju, no 2024. gada 21. septembra Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 2. stāva labā spārna zālēs ciklā “Paaudze” norisināsies viņa personālizstāde “BINDE 100–10”. Piedāvājam personālizstādes pavadošo audiogidu.
Sadaļa PIRMSĀKUMS
Man ir laimējies piedzimt īstā latviešu zemnieku ģimenē, Alūksnes novada “Tiltiņos” kā vecākajam no trīs bērniem. Tēvs Jānis Binde, mammīte Emma Binde. Mani auklēja vecmāmiņa, kura bija akla, un man nācās redzēt par mums abiem. Drošvien tas bija Dieva pirksts, ka man vajadzēja kļūt par fotogrāfu - redzīgam, ļoti redzīgam būt.
Tēvs būdams zemnieks bija domājis, ka man jāiegūst izglītība, kas noderētu lauku cilvēka dzīvē. Kādā dienā uzsēdināja mani uz motocikla un aizveda mācīties uz tehnikumu par elektrotehniķi. Tā nu sakrita, ka tieši tas mani noveda pie mīlestības pret gaismu jeb foto.
- “Bērnība”
- “Mammas un Tēta portreti”
- “Pirmais pašportrets”
- “Tēva mājas vakarā pēc lietus”
Sadaļa TEĀTRIS
Gaismu mācību es izgāju caur teātra apgaismotāja darbu. No Alūksnes kultūras nama uz Valmieras teātri, no Valmieras uz Rīgas Jaunatnes teātri. Teātris man nozīmēja uzdrīkstēšanos būt pašam un būvēt sevi. Tur iepazinu cilvēkus, kas katrs savā veidā izmainīja manu dzīvi - Arnoldu Plaudi, Ilzi Bindi, Eduardu Smiļģi, Tatjanu Bindi, vēl daudzus citus.
Man ļoti palaimējās, ka teātris man pavēra acis uz pilnīgi jaunu fotogrāfijas formu. Uz teātra skatuves notiek inscenējums; es šo inscenējumu iedomājos pārnest uz fotogrāfiju.
- “Pirmie soļi fotogrāfijas virzienā”
- “Itāļu neoreālisms”
- “No kolhoza uz teātri”
- “Inscenējums”
- “Sērijas Sirreālisms tapšana”
Sadaļa VĪRIETIS & SIEVIETE
Aptuveni piecus gadus pēc tam, kad fotoaparāts bija nonācis manās rokās, es atklāju to paņēmienu, kas kļuva par manu rokrakstu. Teātrī ieraudzītais inscenējums mani aizveda pie idejas par psiholoģisko portretu - cilvēka psiholoģisko pārdzīvojumu atspoguļojumu. Vēlme iemūžināt psiholoģisko problēmu risināšanu radīja sēriju “Vīrietis un sieviete”. Ciklu, kuru vēl joprojām neesmu pabeidzis.
Šeit tas attēlots kā spēle, kurā iniciatīva klejo no vienas puses uz otru, dažkārt paliekot neviena nesasniegta.
- “Vīrietis un Sieviete”
- “Slepenā tikšanās”
- “Spēle / Iniciatīva”
Sadaļa KRĀSĀ
Krāsu filmu fotogrāfiju manā arhīvā ir salīdzinoši ļoti maz, jo man kā māksliniekam fotogrāfija strādā galvenokārt izpaužot tēlu ar melni balto toņu gradāciju. Dokumentālistam gribās to realitāti pa īstam dabūt, bet es dodu ilūziju par to, ka zāle varētu būt zaļāka. Lai arī melnbaltā fotogrāfija man ir pamatu pamats, šeit paļāvos kuratoru mudinājumam parādīt tos mirkļus, kas manās fotogrāfijās ienesuši krāsu. To starpā ir fotogrāfijas ar manām četrām meitiņām - Ieviņu, Mārīti, Elīnīti un Anniņu.
Arī melnbalto fotogrāfiju meistariem to realitāti var gribēties paspilgtināt, izkrāsot. Tā radās sērija “Uzlabotās fotogrāfijas”, kur tehniski neizdevušās fotogrāfijas papildināju ar eļļas krītiņiem vai krāsu.
- “Krāsā”
Sadaļa Eksperiments
Māksla nav iedomājama bez eksperimentiem ar formu. Lai varētu eksperimentēt ar fotogrāfiju, vajag pamatīgi apgūt fotogrāfijas arodu. Man ir būtiski, lai to, ko es esmu nofotogrāfējis, mans skatītājs labi izpētītu un sāktu domāt, kas tad tur ir galu galā attēlots. Biežs viesis abstraktos darbos ir nejaušība - gadījies arī miskastē izmest fotogrāfijas un tik nākamajā dienā atnākot uz studiju atrast, kā lapas kopā salipušas un emulsija turpinājusi reaģēt, radot abstraktus motīvus.
Manās nejaušībās man vienmēr ir Dievs palīdzējis, es saku, kad strādāju, “Dievspalīdz” un tas pamāj atpakaļ ar galvu un saka “ej tu ratā”.
- “Abstrakcija”
- “Solarizācija un citas nejaušības”
Sadaļa Pašportrets
Pašportretu sēriju man ir daudz. To radīšana ir bezgala interesanta – censties atainot savu tehnisko vai konceptuālo ieceri, pašam kļūstot par tās galveno materiālu. Mani vienmēr ir valdzinājusi abstrahēšanās no tīras realitātes atspoguļojuma, fantazējot, meklējot tehniskus risinājumus realitātes deformēšanas iespējām.
Šajā pašportretu sērijā, es sevi izvēlējos parādīt tajā sadrumstalotajā daudzveidībā, no kuras esmu veidojies. Un konceptuāli - kāda būtu mana satikšanās ar velnu.
- “Pašportrets”
Sadaļa Akts
Es bieži saku, ka akts tas ir tas pats, kas fakts. Cilvēka ķermenis ir kails, tātad viņš ir tīrs tāds, kāds ir.
Padomju laikos tika ieņemta tāda puritāniska nostāja pret kailumu, tas tika jaukts ar pornogrāfiju. Mana akta fotogrāfija izpauž tikai estētiku, formālus meklējumus vai konceptuālus vēstījumus, ne mudinājumu. Toreiz tā sniedza iespēju paust vēlmi būt brīvam, pašam būt noteicējam pār savu ķermeni un dzīvi, kas tik ilgi tika turēta padomju ideoloģijas važās. Kailums ir mana brīvība, tā ir teritorija, kurā es jūtos brīvs, kur mani nekas netraucē.
- “Akts”
